Melodija bītija pārtraukt līdzatkarīBU

1. Kā jums šķiet, kas notiks, ja sāksiet just savas dusmas?

2. 
   Kādas ir jūsu dziļākās pārliecības par dusmām, ko jūs par tām domājat? Zem kuriem dusmu mītiem jūs varētu parakstīties? Ja jūtat nepieciešamību parakstīties zem kādām jaunām pārliecībām attiecībā uz dusmām, dariet tā. Uzbrūciet šiem mītiem ikreiz, kad tie mēģina uzbrukt jums.
   
3. 
   Kā cilvēki jūsu pašreizējā ģimenē risina situācijas, kad ir dus­mīgi? Kā jūsu māte, tēvs, brāļi vai māsas tiek galā ar savām dus­mām? Kāds ir jūsu modelis, lai tiktu galā ar dusmām?
   
4. 
   Ja esat apspieduši savas dusmas, aprakstiet to savā piezīmju grā­matā. Iespējams, jums nepieciešams nopirkt jaunu piezīmju grā­matu un veltīt to dusmām.
   
5. 
   Ja dusmas jūs apgrūtina, visu dienu turiet pildspalvu un pa­pīru pa rokai un sāciet rakstīt par savām dusmām ikreiz, kad tās parādās.
   

Apustuļa Pāvila 2. vēstule Timotejam 1:7

Daudzi no mums vienkārši padodas un atsakās par to visu do­māt. Daži no mums ļauj citiem cilvēkiem vai apstākļiem izdarīt izvēli savā vietā.

Šī ir īsa nodaļa, tomēr visnotaļ svarīga. Visas grāmatas garumā esmu jūs iedrošinājusi domāt par lietām, iztēloties lietas, izlemt, kas jums nepieciešams, un nolemt, kā atrisināt savas problēmas. Daži no jums vēlētos uzzināt, vai tas maz ir iespējams. Šīs nodaļas mērķis ir pastāstīt, ka spējat domāt, spējat iztēloties un spējat pie­ņemt lēmumus - labus, veselīgus lēmumus.

Dažādu iemeslu dēļ mēs varam būt zaudējuši ticību savai spējai domāt un spriest. Ticēšana meliem, melošana sev (caur noliegumu), haoss, stress, zems pašvērtējums un vēders, kas pilns apspiestu emociju, var būt aizēnojusi mūsu spēju domāt. Mēs jūta­mies apmulsuši. Tas gan nenozīmē, ka mēs nespējam domāt.

Pārāk spēcīga reakcija var vājināt mūsu garīgo funkcionēšanu. Izlēmīgumu kavē satraukšanās par to, ko citi cilvēki domās, iestās­tīšana sev, ka mums jābūt perfektiem un ka mums jāpasteidzas. Mēs kļūdaini domājam, ka varam pieņemt «nepareizo» lēmumu, ka mums nekad nebūs citas iespējas un ka visa pasaule gaida šo konkrēto lēmumu. Mums nav pret sevi tā jāizturas.

Sevis neieredzēšana, stāstīšana sev, ka mēs nepieņemsim pa­reizu lēmumu un mētāšanās starp pārliecībām par to, kā kam būtu jābūt tai brīdī, kad mēģinām pieņemt lēmumu, nekādā veidā nepalīdz mums domāšanas procesā.

Savu vēlmju un vajadzību ignorēšana, mēģinājumi sev iestās­tīt, ka tas, ko vēlamies, ir nepareizi, novērš mūsu uzmanību un traucē pieņemt adekvātu lēmumu. Atkārtoti minējumi un «kā būtu, ja» arī nepalīdz. Tāpēc mācāmies mīlēt sevi, uzticēties sev un ieklausīties sevī.

Iespējams, esam izmantojuši savu prātu nepiemērotā veidā, uztraucoties un pārdzīvojot par kaut ko, un mūsu prāts ir no­guris, ļaunprātīgi izmantots un piepildīts ar nemierpilnām domām. Mēs mācāmies apturēt arī šādus bezjēdzīgus prāta lietošanas veidus.

Varbūt mēs esam zaudējuši ticību savai spējai domāt, jo cilvēki mums ir teikuši, ka nevaram domāt un pieņemt saprā­tīgus lēmumus. Mūsu vecāki tiešā vai netiešā veidā to ir darī­juši, kad mēs vēl bijām bērni. Varbūt viņi mums teikuši, ka mēs esam muļķi. Varbūt viņi pieņēmuši visus lēmumus mūsu vietā. Iespējams, viņi kritizējuši jebkuru mūsu izvēli. Var gadīties, ka viņi mūs apmulsinājuši, noliedzot vai neatzīsta mūsu spēju domāt, brīžos, kad pamanījām mājās kādu problēmu un runā­jām par to.

Varbūt bērnībā mums skolā bija grūtības ar kādu no mācību priekšmetiem. Tā vietā, lai darītu to, kas vajadzīgs, un atrisinātu problēmu, mēs padevāmies un pateicām sev, ka nespējam domāt un nespējam saprast, kas mums jādara.

Ir cilvēki, kas noniecina sieviešu inteliģenci, bet tās ir muļķī­bas. Mēs neesam muļķes! Sievietes var domāt. Vīrieši var domāt. Un arī bērni var domāt.

Var gadīties, ka tieši šobrīd dzīvojam kopā ar cilvēku, kurš mums tiešā vai netiešā veidā iestāsta, ka nespējam domāt. Daži mums var pat iestāstīt, ka mēs neesam īsti normāli, tieši tā alko­holiķi mēdz stāstīt cilvēkiem, ar kuriem kopā dzīvo. Iespējams, jau sākam apsvērt domu, vai mēs tiešām neesam jukuši. Tomēr, lai ko jums arī mēģinātu iestāstīt, neticiet tam nevienu brīdi.

Mēs spējam domāt. Mūsu prāts darbojas. Mēs varam izdomāt lietas. Mēs varam pieņemt lēmumus. Mēs spējam saprast, ko vē­lamies, kas mums ir vajadzīgs un kad ir īstais laiks to darīt. Mēs spējam pieņemt lēmumus, kas vairo mūsu pašvērtību.

Mums ir tiesības uz viedokli! Jā - mums ir pat daži viedokļi. Mēs spējam domāt loģiski un saprātīgi. Mēs pat varam izvērtēt sevi un savas domas, kas nozīmē, ka varam mainīt savas domas, kad tās kļuvušas postošas vai iracionālas.

Mēs varam novērtēt savu uzvedību. Mēs varam pieņemt lēmumu par to, kas mums vajadzīgs un ko vēlamies. Mēs spējam izdomāt, kas ir mūsu problēmas un kas būtu darāms, lai tās at­risinātu. Mēs varam pieņemt mazus un arī lielus lēmumus. Mēs varam justies neapmierināti, kad mēģinām pieņemt lēmumu vai atrisināt problēmu, bet tas ir normāli. Reizēm mums ir nepiecie­šams justies neapmierinātiem, lai izdarītu pavērsienu savā domā­šanā. Tas viss ir daļa no procesa.

Atcerieties, lēmumi nav jāpieņem nevainojami. Mums nav jābūt nevainojamiem. Mums nav jābūt gandrīz perfektiem. Mēs varam vienkārši būt tie, kas mēs esam. Mēs varam pieļaut kļū­das savā izvēlē. Mēs neesam tik trausli, lai nespētu tikt galā ar pieļautajām kļūdām. Nav liela bēda! Tā ir daļa no dzīves. Mēs varam mācīties no savām kļūdām vai arī vienkārši pieņemt citu lēmumu. Nākamajā citātā aprakstīts izlēmīgums korporatīvajā pasaulē, bet esmu pārliecināta, ka tas attiecas arī uz citām dzīves sfērām.

«Ja tu pieņem lēmumus, tu kļūsti par korporatīvās kultūras varoni. Ja 30 procenti no taviem lēmumiem ir pareizi, tu esi ceļā uz lieliem panākumiem.»

Mēs pat varam pārdomāt. Un tad vēlreiz pārdomāt. Un tad vēlreiz. Līdzatkarīgie svārstās. Līdzatkarīgie ir satraucošas situā­cijas viducī - viņi var iet turp un atpakaļ neskaitāmas reizes, var iz­mest ārā alkoholiķi un tad atkal pieņemt viņu atpakaļ, var pamest, atgriezties un atkal pamest. Tas ir veids, kā nokļūstam tur, kur do­damies. Un tam nav ne vainas. Veiksim vēl vienu soli uz priekšu - tas ir normāli un bieži vien pat nepieciešams,

«Tomēr», līdzatkarīgais var iebilst, «tu nepazīsti manas domas. Dažreiz tās ir šausminošas. Reizēm tās ir vārdos ne­aprakstāmas fantāzijas.» Mums visiem tādas ir, jo īpaši tad, ja mēs dzīvojam kopā ar alkoholiķi. Simtām reižu mēs domās va­ram būt apmeklējuši sava dzīvesbiedra alkoholiķa bēres. Mūsu domas ir atslēga no durvīm, kas ved uz mūsu jūtām. Mūsu jū­tas ir atslēga uz durvīm, kas ved uz mūsu prātu. Mums tās nav jāapspiež. Mums jāļauj domām un jūtām plūst sev cauri un tad jāizdomā, kas jādara, lai parūpētos par sevi.

• 
  Dāvājiet savam prātam kaut nedaudz miera. Emocionāli atdalie­ties. Nomierinieties. Ja jums ir jāpieņem lēmums, liels vai mazs, vispirms nomierinieties un tikai tad pieņemiet lēmumu. Uzgai­diet, līdz domas kļūst saskanīgas. Ja nekādi nespējat pieņemt lē­mumu šajā konkrētajā dienā, tad acīmredzot šim lēmumam vēl nav pienācis laiks. Kad laiks būs pienācis, mēs to varēsim izdarīt. Turklāt - izdarīt labi.
  
• 
  Lūdziet palīdzību Dievam, lai viņš jums palīdz domāt Katru rītu es lūdzu, lai Viņš man dāvā pareizās domas, vārdus vai rīcību. Es lūdzu, lai viņš sūta man Savu atklāsmi un padomus. Es lūdzu, lai Viņš palīdz man risināt manas problēmas. Es ticu, ka Viņš palīdz. Es zinu, ka viņš palīdz. Tomēr Viņš gaida, ka es paveikšu savu darba daļu un domāšu. Daždien tas man padodas labāk, daždien ne tik labi.
  
• 
  Beidziet ļaunprātīgi izmantot savu prātu. Uztraukšanās un apsēs­tība rada garīgas sāpes. Pārstājiet to darīt.
  
• 
  Barojiet savu prātu. Dodiet prātam informāciju. Iegūstiet infor­māciju, kas nepieciešama problēmas atrisināšanai vai lēmuma pieņemšanai, nav svarīgi, vai tas būtu saistīts ar pārēšanos, alko­holismu, attiecībām vai to, kā nopirkt datoru. Dodiet savam prā­tam saprātīgu daudzumu informācijas un ļaujiet tam to sakārtot. Jūs spēsiet izdomāt labu atbildi un rast risinājumu.
  

• 
  Paplašiniet savu redzesloku. Daudzi no mums ir tik ļoti koncen­trējušies uz savām un citu cilvēku problēmām, ka pārstājusi lasīt avīzes, skatīties filmas, lasīt grāmatas un mācīties jaunas lietas. Atgūstiet interesi par apkārtējo pasauli. Iemācieties kaut ko jaunu. Sāciet apmeklēt kādas nodarbības.
  
• 
  Pārstājiet teikt sliktu par savu prātu. Pārstājiet teikt sev tādas lietas kā «Es esmu muļķis», «Es nespēju pieņemt saprātīgu lē­mumu», «Es tiešām neesmu pārāk apdāvināts», «Es nekad ne­esmu bijis pietiekami spējīgs kaut ko izdomāt», «Man īsti nepa­dodas lēmumu pieņemšana». Tieši tikpat viegli, cik viegli ir teikt negatīvas lietas par sevi, iespējams teikt arī labās lietas. Sāksim šīm labajām lietām ticēt, un izrādīsies, ka tās ir patiesas. Vai tas nebūtu aizraujoši?
  
• 
  Lietojiet savu prātu. Pieņemiet lēmumus. Formulējiet viedokļus. Paudiet tos. Radiet! Pārdomājiet lietas, bet neuztraucieties un neesiet tik pārņemti. Mums nav jāļauj kādam citam pieņemt lē­mumus mūsu vietā, ja vien neesam valsts aizbildniecībā. Un pat ja mēs esam, mēs vēl joprojām varam domāt un izdarīt atsevišķu izvēli. Ļaujot cilvēkiem pieņemt lēmumus savā vietā, mēs tiekam glābti, tas nozīmē, ka mēs jūtamies kā upuri, kas jāglābj. Mēs neesam upuri. Turklāt tā arī nav mūsu darīšana - pieņemt lē­mumus citu cilvēku vietā. Mēs varam ņemt savā pārvaldībā savu spēju domāt. Un mēs varam ļaut citiem būt atbildīgiem par viņu domāšanu. Mēs iegūsim lielāku pārliecību par sevi, jutīsimies la­bāk, kad būsim sākuši pieņemt gan lielus, gan mazus lēmumus. Arī cilvēki mums līdzās pilnveidosies, jo viņiem tiks dota iespēja pašiem izdarīt savu izvēli un pieļaut savas kļūdas.
  

1. 
   Kurš pieņem lēmumus jūsu vietā? Ko jūs par to domājat, ko jūtat?
   
2. 
   Vai kāds jums svarīgs cilvēks ir teicis, ka jūs nespējat domāt un pieņemt saprātīgus lēmumus?
   

3. 
   Sāciet darīt katru dienu pa vienai jaunai lietai prāta asināšanai: lasiet rakstus avīzēs un formulējiet savu viedokli. Pēc kāda laika jums var parādīties vēlēšanās riskēt un kādam pastāstīt savu vie­dokli par šo jautājumu. Var gadīties, atklāsiet, ka esat iesaistījušies dzīvīgā diskusijā.
   

Viljams Džeims

Viena no aizraujošākajām lietām, ko atklāju savas atturības un at­veseļošanās no līdzatkarības laikā» ir mērķu uzstādīšanas burvība. Lietas notiek. Lietas mainās. Es īstenoju nozīmīgus projektus. Es mainos. Es satieku jaunus cilvēkus. Es atklāju, ka atrodos intere­santās vietās. Es spēju pārdzīvot grūtus brīžus minimālā haosā. Problēmas atrisinās. Manas vajadzības un vēlmes tiek apmierinā­tas. Sapņi piepildās.

Esmu sajūsmā par mērķu uzstādīšanu un ceru, ka man izdo­sies savu entuziasmu nodot jums. Šajā pasaulē nekas nelīdzinās nokļūšanai tur, kur mēs vēlamies nokļūt, iekārotā iegūšanai, prob­lēmu atrisināšanai vai sirdij vistuvāko lietu darīšanai.

Es neapgalvoju, ka varam kontrolēt visus savas dzīves notiku­mus. Nevaram. Arī gala vārds attiecībā uz lielu daļu lietu mums nepieder. Tas pieder Dievam. Tomēr ticu, ka varam sadarboties. Es ticu, ka varam plānot, lūgt un sākt kustību.

«Alkas, liktas lietā saprātīgi, ir spēks», raksta Deivids Švarcs populārajā grāmatā Lielas domas maģija. «Kļūmīgi sekojot alkām, darot to, kas kārojas visvairāk, tiek bruģēts ceļš viduvējībai Panā­kumi prasa sirds un dvēseles piepūli, un savu sirdi un dvēseli tu vari ielikt tikai tajā, ko tu patiesi vēlies.»

Mērķi dod mums arī virzienu un mērķtiecību. Es nesēžos mašīnā, neiedarbinu motoru un nesāku braukt, cerot, ka kaut kur nokļūšu. Es izlemju, kur vēlos nokļūt, vai vismaz izvēlos aptuvenu sava ceļojuma galamērķi, un stūrēju mašīnu šajā virzienā. Tieši šādā veidā es mēģinu dzīvot arī savu dzīvi. Reizēm kaut kas atga­dās, un dažādu iemeslu dēļ es varu arī nenokļūt tur, kur vēlējos. Ja es pārdomāju vai uzrodas kādas problēmas, kuras nevaru ietekmēt, atklāju, ka daru pavisam ko citu, nekā biju plānojusi. Laiks un konkrētie apstākļi var mainīties. Tas ir pieņemami. Parasti es no­klustu vietā, kas ir labāka, vai vietā, kas ir labāka tieši man. Tie ir brīži, kad var izpausties pieņemšana, uzticēšanās, paļāvība un ļaušanās, es vismaz nestūrēju cauri dzīvei bezmērķīgi. Vairumu lietu, kuras esmu vēlējusies, saņemu, kad esmu vismazāk noraizējusies par problēmas atrisināšanu, jo esmu savas problēmas pārvērtusi mērķos un esmu sākusi apdomāt un apsvērt, kas ir tas, ko es vēlos un kas man ir vajadzīgs.

Mērķi ir prieks. Tie rada interesi un aizrautību dzīvē, tie padara dzīvi interesantu un aizraujošu.

«...Ļaujies vēlmēm un iegūsti enerģiju, aizrautību, garīgu sparu un pat labāku veselību... enerģija vairojas, dubultojas, kad tu uzstādi ilgi kāroto mērķi un nolem strādāt, lai to sasniegtu. Daudzi cilvēki, miljoniem cilvēku, spēj atrast jaunu sparu, izvēloties mērķi, un atdod visu, kas viņiem ir, lai šo mērķi sasniegtu. Mērķi kliedē apnikumu. Mērķi dziedē pat hroniskas kaites.»

Tajā, ka mērķi tiek uzstādīti un pierakstīti, ir kaut kas maģisks. Tas iedarbina spēcīgu psiholoģisku, garīgu un emocionālu spēku. Mēs pievēršam uzmanību un darām lietas, kas mums ir jādara, lai sasniegtu un paveiktu. Lietas nāk pie mums. Lietas sāk notikt! Tur­pinājumā vēl viens fragments no grāmatas Lielas domas maģija.

Iedziļināsimies nedaudz vairāk mērķu spēkā. Kad ļaujies savām vēlmēm, kad kļūsti apmāts ar savu mērķi, tu saņem fizisku spēku, enerģiju un iedvesmu, kas vajadzīga, lai sasniegtu savu mērķi. Bet tu iegūsti vēl kaut ko, kaut ko, kas ir vismaz tikpat vērtīgs. Tu iegūsti «automātisko vadības ierīci», kas nepieciešama, lai noturētu sevi tiešā virzībā uz mērķi.

Vispārsteidzošākā lieta attiecībā uz mērķiem, kas ir dziļi iesakņojušies, ir tas, ka tie notur tevi virzībā uz mērķa sasniegšanu. Tā nav atkārtošanās. Lūk, kas notiek - kad tu ļaujies savam mērķim, tas pats savā nodabā sāk darboties zemapziņas līmenī. Tava zemapziņa atšķirībā no apziņas vienmēr ir līdzsvarā, ja nu vienīgi tava apziņa ir saskaņā ar to, ko domā zemapziņa. Ja cilvēks nesadarbojas ar zemapziņu, viņš ir svārstīgs, apmulsis un neizlēmīgs. Tad, kad tavi mērķi ir saplūduši ar zemapziņu, tu automātiski rīkojies pareizi, jo apziņa ir brīva tīrai un tiešai domai.

Kādi ir mūsu mērķi? Kādus notikumus gaidām piepildāmies mūsu dzīvē - šonedēļ, šajā mēnesī, šajā gadā, nākamajos piecos gados? Kādas problēmas vēlamies atrisināt? Kādas materiālas vērtības vēlamies iegūt? Kādas pārmaiņas sevī vēlamies veikt? Kas ir tas, ko mēs labprāt darītu savas karjeras labā? Ko vēlamies pabeigt?

• Visu pārvērtiet par mērķi. Ja jums ir problēma, padariet tās risinājumu par mērķi. Jums nav jāzina risinājums, jo mērķis ir šīs problēmas atrisināšana. Vai jūs kaut ko vēlaties? Jaunu ūdens gultu, sarkanu džemperi, jaunu mašīnu, garākus matus, skaistākus nagus? Pārvērtiet to par mērķi! Vai vēlaties kaut kur doties - uz Eiropu, Dienvidameriku, cirku? Vai vēlaties mīlošas, veselīgas attiecības? Pārvērtiet to mērķī! Vai ir kas tāds, ko vienmēr esat vēlējušies darīt - iet skolā, strādāt kādā konkrētā uzņēmumā, nopelnīt 40 000$ gadā? Pārvērtiet to mērķī! Vai jums ir jāpieņem lēmums, ko darīt savas karjeras labā? Pārvērtiet lēmuma pieņemšanu par mērķi. Vai vēlaties kļūt tuvāki Dievam, katru svētdienu iet baznīcā vai lasīt Bībeli katru dienu?

Pārvērtiet to mērķī. Vai vēlaties kaut ko sevī mainīt - iemācīties pateikt «nē», pieņemt konkrētu lēmumu, tikt galā ar kādām dusmām? Pārvērtiet to mērķī. Vai vēlaties uzlabot attiecības ar konkrētiem cilvēkiem - bērniem, draugiem, dzīvesbiedriem, radiniekiem? Pārvērtiet to mērķī. Varbūt vēlaties izveidot jaunas attiecības, zaudēt svaru, pieņemties svarā, beigt uztraukties, pārstāt kontrolēt? Vai vēlaties iemācīties gūt prieku, baudīt seksu, piedzīvot kāda cilvēka vai notikuma pieņemšanu, piedot kādam? Esmu pārliecināta, ka jebkuru dzīves pavērsienu ar labiem panākumiem varam pārvērst mērķī. Ja kaut kas mūs satrauc, padarām to par mērķi. Ja kaut ko vēlamies, ari to padarām par mērķi.

• Izlaidiet jābūtības. Mums jau tāpat ir daudz priekšstatu par to, kā kam jābūt, lai kontrolētu savu dzīvi. Šie priekšstati nav jāpadara par mērķiem, tāpēc izvirziet sev mērķi - atbrīvoties no 75 procentiem šo priekšstatu.

• 
  Neierobežojiet sevi. Spēlējiet uz visu banku: visu, ko mēs vēlamies un kas mums ir vajadzīgs; visām problēmām, kuras vēlamies atrisināt; visām mūsu vēlmēm un pat dažām no mūsu kaprīzēm. Neuztraucieties. Ja nav paredzēts, ka mēs to iegūsim, mēs to neiegūsim. Savukārt, ja mums tam ir jābūt, esmu pārliecināta -vēlmes pārvēršana par mērķi būtiski uzlabos iespēju, ka mēs to tiešām iegūsim.
  
• 
  Rakstiet savus mērķus uz papīra. Mērķu pierakstīšanai ir neparasts spēks salīdzinājumā ar to nevērīgu glabāšanu galvās. Mazāk uztraucamies, mums ir mazāk par ko domāt, un tas koncentrē un organizē mūs uz mērķu sasniegšanu. Mērķu pierakstīšana palīdz virzīt mūsu enerģiju un būt saiknē ar Aug­stāko Varu. Savi mērķi nav jāpieraksta akurāti, nevainojami vai jāizmanto kādi noteikti vārdi vai sistēma, vienkārši uzticiet tos papīram - visus.
  

• 
  Uzticiet savus rakstītos mērķus Dievam. Pastāstiet Dievam tās lietas, par kurām jums ir interese, lūdziet Viņa palīdzību un tad pazemīgi ļaujieties. Tas tiek saukts par «lai notiek Tavs prāts, ne manējais».
  
• 
  Palaidiet. Turiet savus mērķus sev līdzās, lai varat tajos ieskatī­ties, kad vien jums tas ir nepieciešams, bet neuztraucaties par to, kā būs, kad būs, ja būs un kas gan notiks, ja. Ir cilvēki, kas iesaka mērķus caurskatīt katru dienu. Bet jūs varat darīt, kā vien vēlaties. Līdzko mani mērķi ir fiksēti uz papīra, es nemē­ģinu tos vairs ne kontrolēt, ne paātrināt.
  
• 
  Vienlaicīgi, vienā dienā dariet tik, cik varat. Katru dienu 24 stundu laikā dariet to, kas šķiet iederīgs un atbilstošs. Šajā dienā piepildiet Dieva gribu. Dariet to, kam esat iedves­mots. Dariet to, kas nāk jūsu ceļā un ir padarāms. Dariet to mierā un paļāvībā. Šajā ceļā mēs varam sastapt un sastap­sim brīnišķīgas lietas. Izmēģiniet tās! Mums ir jāpadara sava daļa. Un esmu pārliecināta, ka savu daļu mēs varam paveikt un paveiksim vislabāk, darot to ar pieeju no dienas uz dienu. Ja būs pienācis laiks kaut ko paveikt, mēs to zināsim. Ja būs pienācis laiks kādam notikumam, tas notiks. Uzticieties sev un Dievam.
  

• 
  Uzstādiet mērķus regulāri un kad vien jums tas ir nepieciešams. Man patīk uzstādīt sev ikgadējos mērķus katra gada sākumā. Man tas nozīmē, ka man ir interese nodzīvot šo konkrēto savas dzīves gadu. Es neticu Jaunā Gada apņēmībām, es ticu mērķiem. Arī mērķus, kas uzrodas gada laikā, es pierakstu. Ja sastopu jaunu problēmu, ievēroju vajadzību, sajūtu vēlmi, es to pārvēršu mērķī un pievienoju savam sarakstam. Mērķus es izmantoju arī, lai pārdzīvotu krīzes, kad jūtos nedroši. Tad es pierakstu visas lietas, kuras vēlos un kuras man ir nepieciešams sasniegt katru dienu, katru nedēļu vai katru mēnesi.
  

• 
  Pārskatiet un atzīmējiet mērķus, kurus esat sasnieguši. Jā, mēs sāksim sasniegt savus mērķus. Mūsu vēlmes un vajadzības tiks apmierinātas. Mēs sasniegsim noteiktas lietas, kas mums ir sva­rīgas. Kad tas notiek, pārsvītrojiet sasniegto mērķi, apsveiciet sevi un pateicieties Dievam. Mēs iegūsim pārliecību par sevi, par mērķu uzstādīšanu, par dzīves ritumu un par Dievu. Mēs paši savām acīm redzēsim, ka ar mums sāk notikt labas lietas. Reizēm mēs varam piedzīvot vilšanos, ja esam sasnieguši kādu mērķi, kas ir bijis īpaši svarīgs un prasījis daudz enerģijas, vai ja esam lolojuši «maģiskās domas» par šī mērķa sasniegšanu. (Maģiskās domas ietver sevī tādus domu gājienus kā «Kad šī problēma būs atrisināta, es dzīvošu laimīgi līdz mūža galam» vai «Es būšu laimīga visu atlikušo dzīvi, kad būšu dabūjusi to jauno ūdens gultu»). Lai izvairītos no vilšanās, svarīgi uzturēt garu mērķu sarakstu un pārtraukt maģisko domāšanu. Man vēl nekad nav izdevies sasniegt mērķi vai atrisināt problēmu, kas man dotu iespēju dzīvot laimīgi līdz mūža galam. Dzīve turpinās, un es mēģinu dzīvot laimīgi un mierīgi. Nekad nepienāks tāds brīdis, kad mums vairs nebūs problēmu saraksta, ko vajadzētu pārvērst mērķos. Iespējams, mēs nekad nebūsim bez vēlmēm un vajadzībām. Mērķu uzstādīšana ne tikai padara dzīvi piepildītāku un patīkamāku, bet arī palīdz attīstīt paļāvību dzīves bēgumiem un paisumiem, un ticību vispārējai dzīves labvēlībai. Problēmas uzrodas. Problēmas tiek atrisinātas. Rodas jaunas vēlmes un vajadzības. Vēlmes un vajadzības tiek apmierinātas. Dzimst jauni sapņi. Sapņi tiek piepildīti. Lietas notiek. Labas lietas notiek. No tā visa rodas arvien jaunas un jaunas problēmas. Un tas viss ir tieši tā, kā tam ir jābūt.
  

«Es sāku saprast, ka gaidīšana ir māksla, ka gaidīšana ir tā, kas sasniedz lietas. Gaidīšana var būt ļoti, ļoti varena. Laiks ir vēr­tīgs. Ja tu spēj gaidīt divus gadus, tu vari sasniegt tādas lietas, kuras tu šodien nespētu sasniegt, neatkarīgi no tā, cik smagi tu strādātu, cik daudz naudas tu būtu izsviedis gaisā un cik reižu tu nebūtu triecis dūres pret sienu.. .» Lietas notiek, kad tām ir pienācis laiks - kad mēs tam esam gatavi, kad Dievs ir gatavs, kad pasaule ir tam gatava. Padodieties. Ļaujieties. Bet paturiet to savā sarakstā.

Mums ir jāuzstāda mērķi sev. Sāciet jau Šodien - uzreiz pēc tam, kad esat pabeidzis lasīt šo nodaļu. Ja jums nav mērķu, pa­dariet par savu pirmo mērķi «iegūt dažus mērķus.» Iespējams, jūs nesāksiet dzīvot laimīgi mūžīgi mūžos, bet - sāksiet dzīvot laimīgi.