Ana səhifə

Par preses piegades grafiku izmainam


Yüklə 19.25 Kb.
tarix26.06.2016
ölçüsü19.25 Kb.
Latvijas Preses izdevēju asociācijas organizēta tikšanās ar Latvijas Pastu
Rīgā, Maritim Park Hotel

2005.gada 15.novembrī

Plkst. 11:00

PAR PRESES PIEGADES GRAFIKU IZMAINAM

Tikšanās dalībnieki:



  1. Dzintris Kolāts, LPIA, izpilddirektors

  2. Ieva Rozenberga, Latvijas Pasts, izpilddirektore

  3. Maris Kleinbergs, Latvijas Pasts, ražošanas direktors

  4. Adrians Jurciks, Latvijas Pasts, preses pakalpojumu dienesta vadītājs

  5. Inga Bandeniece, Mediju Nams, stratēģiskās attīstības direktore

  6. Ķirsone, Dienas Bizness, valdes locekle

  7. Gastons Neimanis, Dienas Bizness, direktors

  8. Didzis Neilons, Dienas Bizness, ražošanas direktors

  9. Gints Kamols, Latvijas Vēstnesis, ražošanas direktors

  10. Andris Doveiks, Latvijas Vēstnesis, marketinga direktors

  11. Janis Goldmanis, Petits

  12. Viktors Duks, Telegraf, valdes priekšsēdētājs

  13. Andis Boicovs, Telegraf, ražošanas vadītājs (bijusais)

  14. Klava, Telegraf, ražošanas vadītāja (jauna)

  15. Maris Ančs, SIA Žurnāls Santa, direktors

  16. Aldis Paegle, Lauku Avīze, realizācijas vadītājs

  17.  Skuja, Preses Nams, viceprezidents

  18. Visvaldis Trokša, Poligrāfijas Grupa Mūkusala, direktors

  19. Aleksandrs Tralmaks, laikraksts Diena, direktors

  20.  Klovāns, Poligrāfijas Grupa Mūkusala, ražošanas vadītājs

Diskusiju gaitu protokolē: K.Sprūde, LPIA biroja vadītāja


Adrians Jurciks klātesošajiem tikšanās dalībniekiem vēlreiz skaidro situāciju, kādēļ Pasts nolēmis pārcelt preses piegādes grafiku par pusstundu un kā līdz šim jautājums ticis risināts – gan tiekoties ar LPIA valdes locekļiem, gan atsevišķi informējot preses izdevējus un veicot aptauju par iespējām šo jauno sistēmu ieviest. Jurciks atgādina arī par LPIA nostāju šajā jautājumā, kas iebilda pret šādām izmaiņām un aicināja Pastu vēlreiz pacelt jautājumu un tikties ar izdevējiem.

Savā skaidrojumā Jurciks norāda, ka patreiz Pasts šķirošanu veic Lidostas kompleksā un ceļa gabals palielina piegādes laiku. Turklāt patreiz Pasts vienlaikus savās mašīnās ved arī vēstuļu korespondenci. Jurciks vērš izdevēju uzmanību uz faktu, ka jau pie patreiz spēkā esošajiem grafikiem notiek būtiski kavējumi, jo īpaši uz tālajiem traktiem. Jurciks vairākkārt izdevējiem norāda, ka jau pie patreizējiem grafikiem fiziski nav iespējams piegādāt presi līdz 7 rītā.

Kā vēl vienu argumentu grafika izmaiņām Jurciks min tuvākajā nākotnē paredzamos noteikumus tālo traktu automašīnu ātruma ierobežojuma kontrolē, kas savukārt arī ietekmēs piegādes laikus – lai izvairītos no soda naudām, šoferi vairs nevarēs steigties un būs jāievēro noteiktie ātruma limiti.

Otrs Latvijas Pasta pārstāvis – Rozenberga – vērš uzmanību, ka šīs pārmaiņas nav tikai Latvijas Pasta vaina un norada uz turpat blakus stāvošo un vāl līdz šim nepabeigto tipogrāfijas kompleksu.

Kā alternatīvu kompromisa variantu situācijas risināšanai Jurciks min iespēju automatizēt šķirošanas sistēmu (inserter mašīna ?), bet tai pat laika norāda, ka šāda iespēja nebūs ātrāk kā tikai pēc gada.

Mediju Nama pārstāve Inga Bandeniece norāda, ka jautājums ir jāskata globāli, nozares līmenī un šajā situācijā drukātā prese tiek nostādīta nevienlīdzīgā situācijā pret citiem masu informācijas līdzekļiem. Dienas laikrakstiem reizēm pat 15 minūtes var būt izšķirošas un līdz ar katru pusstundu zūd šī dienas laikraksta jēga un nozīme.

Andris Doveiks (Latvijas Vēstnesis), Pasta pārstāvjiem lūdz skaidrojumu, kāpēc Pastam nepieciešams vel papildus laiks, ja visu laiku tiek stāstīts par tehnisko optimizāciju un nemitīgiem uzlabojumiem ? Uz šo piezīmi Jurciks vēlreiz norāda uz jau patreiz esošajiem kavējumiem no izdevēju puses un turklāt papildus nācis klāt braukšanas ceļa garums.

Uz izdevēju jautājumiem, vai nav iespējams nodalīt preses un vēstuļu korespondences piegādi, Pasta pārstāvis Kleinbergs atbild noraidoši, jo korespondences piegādes laikus nosaka Regulators. Uz ko savukārt Aleksandrs Tralmaks ierosina tikties ar Regulatoru un mēģināt runāt par šo jautājumu, jo «Regulatoram būtu jābūt priecīgam atbalstīt brīvo presi». Vienlaikus Tralmaks arī atzīst, ka izdevēji nevēlas Latvijas Pastu iedzīt stūrī, bet drīzāk gan kopīgi meklēt kādu risinājumu.

Dzintris Kolāts Pasta pārstāvjiem vaicā, vai vēstuļu korespondences pārbīde kaut kādā mērā izmainītu šo pusstundas jautājumu, uz ko Rozenberga atbild, ka tas viennozīmīgi pasliktinātu klientu pozīcijas. Savukārt Inga Bandeniece aicina atcerēties, ka šeit runa iet par lielu nozari kopumā un nevis par katru atsevišķu indivīdu.

Mūkusalas tipogrāfijas direktors Visvaldis Trokša klātesošajiem atgādina, ka pēdējo 10 gadu laikā drukāšanas process ir četrkāršojies. Trokša arī piekrīt, ka automatizēto šķirošanu varētu ieviest tikai pēc gada, tomēr uzskata, ka tas nepalīdzēs presi ātrāk izdot laukā no tipogrāfijas. Šeit pat Adrians Jurciks norāda, ka pēdējo divu gadu laikā ieliktņu skaits ir pat 4-5 kāršojies.

Telegraf valdes priekšsēdētājs Viktors Duks vairākkārt vaicā, vai ir veikti kādi pētījumi, kas pamatotu, ka nepieciešamas tieši šīs 30 minūtes un ka tās tiešām atrisinās piegādes kavējumu problēmu? Uz jautājumu atbild Pasta pārstāvis Kleinbergs, noradot, ka patreiz standarta kavējumi ir 20 – 40 minūtes un ka regulāri klāt ir dispečeri, kuri seko līdzi laikiem un kuri vienmēr paskaidros, kurā gadījumā un kāpēc bijuši kavējumi. Vienlaikus Kleinbergs norāda, ka šie 20-40 minūšu kavējumi pārsvarā ir dēļ nodošanas termiņu kavējumiem. Arī Visvaldis Trokša piebilst, ka ne vienmēr no izdevēju puses tiek ievēroti nodošanas termiņi. Trokša norāda, ka līdz šim ir ievēroti draudzīgi principi, neliekot soda naudas par kavējumiem, jo vienmēr atrodoties kādi skaidrojumi, piem. salūzuši datori, Verpakovskis nav golu paspējis iesist, Pāvests vel nav ievēlēts utt. Trokša ari pauž uzskatu, ka laikrakstus vairs nepērk dēļ vakardienas ziņām un izdevējiem būtu vairāk jādomā par analītiskiem rakstiem un jāmeklē tās nišas, kur internets nevarētu pārsist laikrakstus.

Aleksandrs Tralmaks norāda, ka laikrakstam Diena pastāv arī citi risinājumi kā lasītājam piedāvāt jaunākās ziņas un principā varētu arī piekrist šīm 30 minūtēm, tomēr pretim gribētu saņemt precīzu skaidrojumu, kā šis laiks tiks izmantots. Vienlaikus Tralmaks pauž pārliecību, ka izdevējiem tā nebūtu tikai pusstunda, bet noteikti krietni vairāk. Šim viedoklim piekrīt arī Visvaldis Trokša, apliecinot, ka arī tipogrāfijām tas prasīs daudz vairāk laika nekā tikai 30 minūtes.

Atbildot uz Dzintra Kolāta jautājumu par papildus optimizāciju pētīšanas iespējām, Kleinbergs atbild, ka vairs nav laika optimizāciju meklēšanai, vienlaikus norādot, ka jau pie atsevišķiem notikumiem/pasākumiem Latvijas Pasts ir nācis izdevējiem pretim « caur nevaru », bet tomēr ir darījis. Bet tās ir palielinātas izmaksas, reāli papildus izdevumi un atstājot patreizējo situāciju nerisinātu, Pasts nevar nodrošināt savas pamatfunkcijas. Šeit pat Rozenberga piebilst, ka pretējā gadījumā būtu jāceļ cenas. Uz izdevēju izbrīnu par šādiem draudiem, Rozenberga atbild, ka tie nav draudi, bet realitāte.

Inga Bandeniece vaicā par garantijām, kādas Latvijas Pasts var dot, ka tiešām piegādās presi līdz plkst.7:00  un ko darīt patērētājam, kurs nesaņems šajā laikā ? Tomēr Latvijas Pasta pārstāvji savās atbildēs nekādas garantijas nevar dot, uz ko izdevējiem atkal rodas pamatots izbrīns par šo 30 minūšu nepieciešamību, ja galu galā arī tās neko nemaina. Izdevēji pilnīgi kategoriski iestājas par to, lai gadījumā, ja tiek panākta vienošanās par šo pusstundu, pretim tiktu dotas stingras garantijas. Inga Bandeniece un Gastons Neimanis vienprātīgi atzīst, ka šādām sarunām nav jēgas, ja Pasts izdevējiem nevar dot nekādas garantijas.

Dzintris Kolāts kā risinājumu min saistību ievērošanu, arī pie patreizējiem līgumiem. Arī Inga Bandeniece piekrīt, ka visiem ir noslēgti līgumi ar attiecīgām saistībām, kas uzliek pienākumus un ja savādāk nav iespējams, tad jāstrādā ar šīm soda metodēm.

Pasta pārstāvji norāda, ka lai Pasts varētu nodrošināt gan savas, gan izdevēju piegādes, tad vienīgais nepieciešamais ir ievērot grafikus. Arī Adrians Jurciks piekrīt, ka saglabājot esošos grafikus, nāksies stingri ievērot līgumos norādītos termiņus. Vienlaikus Jurciks gan uzsver, ka šīs 30 minūtes nav saistītas tikai ar Pastu – tās ir saistītas ar visiem ķēdes posmiem.

Izdevniecības Santa direktors Māris Ančs kolēģiem ierosina ievērot patreizējos grafikus un normāli strādāt. Ančs pauž viedokli, ka sākot ievērot līgumos norādītās soda sankcijas no abām pusēm, problēmas ar kavējumiem ātri vien tiks atrisinātas. Trokša gan norāda, ka šis paņēmiens darbojas pie žurnāliem, bet pie laikrakstiem tas nestrādās. Inga Bandeniece gan Trokšas teiktajam nepiekrīt, uzskatot, ka nedarbosies tikai līdz pirmajam starpgadījumam. Pasta ražošanas direktors Kleinbergs vaicā, vai izdevēji paši būtu gatavi tam, ka šajā situācijā kādu dienu varētu neiznāk, piemēram, NRA vai Diena ?? Māris Ančs pauž viedokli, ka nav pareizi, ja dēļ viena kavētāja tiek kavēta visa prese un attiecīgi sankcijas sanāk visai nozarei – tas, kurš vainīgs pie kavējuma, lai arī maksā, kaut ar savu neiznākšanu. Bet tie, kuri ir laikā un var nodrošināt savu iekļaušanos grafikos, tiem pienākas nonākt kioskos laikā.

Rezumējot diskusiju saturu, LPIA izpilddirektors Dzintris Kolāts pasludina tikšanās gala lēmumu – PUSES VIENOJAS STINGRI IEVĒROT JAU ESOŠAJOS LĪGUMOS NOTEIKTĀS NORMAS UN TERMIŅUS, UN PAGAIDĀM JAUTĀJUMS PAR 30 MINUTĒM TIEK ATLIKTS.

Kleinbergs gan piebilst, ka patreiz galvenokārt sarunās tika runāts par abonēto presi un, ka klāt neesošais Preses Servisa direktors Jānis Vaivods noteikti nepiekristu šādam lēmumam. Tomēr, tā kā klātesošie neizsaka būtiskus iebildumus, tad Dzintris Kolāts pasludina lēmumu par akceptētu un spēkā esošu.

Dz.Kolāts



K.Sprūde


Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©atelim.com 2016
rəhbərliyinə müraciət