Ana səhifə

Studiju programma


Yüklə 43.76 Kb.
tarix24.06.2016
ölçüsü43.76 Kb.



LATVIJAS UNIVERSITĀTE

JURIDISKĀ FAKULTĀTE

TIESĪBU TEORIJAS UN VĒSTURES KATEDRA

STUDIJU PROGRAMMA


JURIDISKO METOŽU MĀCĪBA
2007./2008. STUDIJU GADS

Apjoms 48 stundas, 3 kredītpunkti


Sastādīja:

asoc. prof., Dr.iur. Daiga Iļjanova,

lekt. Lauris Liepa,

doc., Dr.iur. Jānis Neimanis
Apstiprināta

2007. gada 28. augusta katedras sēdē (protokols Nr. ....).

Katedras vadītāja prof., Dr.iur. S. Osipova

Rīga 2007



1. Studiju kursa mērķis
Studiju kursa „Juridisko metožu mācība” mērķi ir sniegt studentiem iespējas:

  • attīstīt un padziļināt izpratni par tiesību teorijas kursu, īpaši pievēršoties tiesību normu piemērošanas teorijas, interpretācijas, tiesību tālākveidošanas un tiesiskās sistēmas izveidošanas jautājumiem;

  • izprast juridisko metožu lomu tiesību normu piemērošanas procesā;

  • saistīt teorētiskās zināšanas ar praksi;

  • veidot analītiskās prasmes un argumentācijas iemaņas;

  • attīstīt kritisko domāšanu, iemācīties izvērtēt dažādas problēmsituācijas un modelēt to risinājumus;

  • veidot minētās prasmes, vadoties no kontinentālās Eiropas tiesību lokam raksturīgās tiesību izpratnes viedokļa.


2. Prasības studiju kursa apguvei
Semināri
Semināru apmeklējums ir obligāts. Ja students nav piedalījies seminārā, viņam ir patstāvīgi jāatrisina docētāja sagatavots juridisks kāzuss par attiecīgā semināra tematu. Aktivitāte semināros tiek fiksēta un ņemta vērā nosakot kopvērtējuma atzīmi.
Pārbaudes darbi
Lai varētu kārtot kursa pārbaudījumu, semestra laikā ir sekmīgi jānokārto divi pārbaudes darbi saskaņā ar kalendāro plānu.
Kursa noslēguma pārbaudījums
Studiju kursa „Juridisko metožu mācība” noslēguma pārbaudījums notiek sesijas grafikā ieplānotajā laikā. Pārbaudījuma ilgums ir 2 stundas. Pārbaudījuma forma – rakstveida. Pārbaudījums sastāv no teorētisko zināšanu pārbaudes un praktisko iemaņu pārbaudes kāzusa risināšanas formā.
Galīgais novērtējums
Pārbaudes darbu kopsummas vērtējums ((1.p.d. + 2.p.d.):2) veido 50% no galīgā kopvērtējuma. Noslēguma pārbaudījumā iegūtais vērtējums veido 50% no galīgā kopvērtējuma. Semināru darba novērtējums tiek ņemts vērā, nosakot kopvērtējuma atzīmi.

3. Studiju programmas saturs
1. temats. Ievads juridisko metožu mācībā
Juridisko metožu mācības mērķis, saturs un vieta studiju kursu sistēmā. Juridisko metožu mācības avoti. Juridisko metožu daudzveidība. Studiju kursa „Juridisko metožu mācība” apguves prasības.


  1. Studiju programma „Juridisko metožu mācība” 2007./2008. st. gadam;

  2. Studiju kursa „Juridisko metožu mācība” docētāja kalendārais plāns 2007./2008. st. gadam;

  3. Noteikumi par prasībām studiju kursu sekmīgai apguvei LU Juridiskajā fakultātē http://www.lu.lv/jf/datnes/Noteikumi_par_stud_apguvi.doc);

  4. Meļķisis E. Juridiskās metodes mācības un tiesību normas piemērošanas metodoloģijas jēdziens un nozīme. Juridiskās metodes pamati. 11 soļi tiesību normu piemērošanā: Rakstu krājums. Rīga: LU, 2003, 5. – 17.lpp.;

  5. Sinaiskis V. Civiltiesību teorija un prakse. Latvijas Vēstnesis, 2000.gada 1.jūnijs, Nr.197/200;


2. temats. Juridisko metožu mācības vēsture un attīstības tendences
Jēdzienu jurisprudence. Interešu jurisprudence. Vērtību jurisprudence.



  1. Vīnzarājs N. Jēdzienu jurisprudence. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. Rīga: A.Gulbja grāmatu spiestuve, 1937., Nr.1;

  2. Raisch P. Juristische Methoden: Vom antiken Rom bis zur Gegenwart. Heidelberg: Müller, 1995;


3. temats. Tiesību normas piemērošanas loģiskā shēma
Tiesību normu piemērošanas loģiskā shēma, piemērošanas mērķis. Juridiskais siloģisms un tā uzbūve. Lielā premisa. Mazā premisa. Subsumcijas jēdziens. Subsumcijas tehnika. Tiesisko seku noteikšana. Siloģisma slēdziens.



  1. Kalniņš E. Tiesību normu piemērošanas loģiskā shēma. Likums un Tiesības, 2. sēj., 2000, Nr.5(9)

  2. Levits E. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība. Likums un Tiesības, 203, 5.sēj., Nr.6, 162. – 169.lpp. un Nr.7, 194. – 205.lpp.;

  3. Peczenik A. On law and reason. Dordrecht: Kluwer, 1989, pp. 19 - 24.



4. temats. Faktiskā sastāva veidošana
Faktisko apstākļu uztvere, noteikšana un novērtējums. Tiesiski nozīmīgo un nenozīmīgo apstākļu nošķiršana. Relācijas tehnika darbā ar lietas faktiskajiem apstākļiem.


  1. Bārdiņš G. Būtisko lietas apstākļu noskaidrošana un vērtēšana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006.;

  2. Neimanis J. Lietas faktisko apstākļu apzināšana un juridiska noteikšana // Likums un Tiesības, 2000, 2. sēj., nr.6(10), 180.-185. lpp.


5. temats. Piemērojamās tiesību normas meklēšana un pārbaude
Tiesību avotu daudzveidības ietekme uz tiesību normu piemērošanu. Nenoteikti tiesību jēdzieni un ģenerālklauzulas. Tiesību normas spēkā esamības un piemērojamības pārbaude (tiesību normas zemākā un augstākā kritika).


  1. Balodis K. Labas ticības princips mūsdienu Latvijas civiltiesībās. Latvijas Vēstnesis Jurista vārds, 2002.g. 3.decembris, Nr.24;

  2. Kalniņš E. Tiesību normas spēkā esamība un intertemporālā piemērojamība. Likums un Tiesības, 2000, 2.sēj., Nr.7, 214. – 220.lpp.;

  3. Krons M. Civillikuma pirmais pants. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. Rīga: A.Gulbja grāmatu spiestuve, 1937., Nr.2;

  4. Krons M. Intertemporālo tiesību mācība un Civīllikuma trešais pants Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. Rīga: A.Gulbja grāmatu spiestuve, 1938., Nr. 1;

  5. Levits E. Ģenerālklauzulas un iestādes (tiesas) rīcības brīvība. Likums un Tiesības, 2003, 5.sēj., Nr.6, 162. – 169.lpp. un Nr.7, 194. – 205.lpp.;

  6. Meļķisis E. Juridisko jēdzienu un normu abstraktums kā tiesību sistēmu veidojošais elements. Attīstības tendences dažos tiesību teorijas un prakses jautājumos. Rīga: Latvijas Universitāte, 2000, 28. – 48.lpp.


6. temats. Tiesību normas interpretācija
Tiesību normas interpretācijas nepieciešamība. Interpretācijas mērķis. Iespējamā vārdiskā jēga. Šaura un plaša interpretācija. Interpretācijas kritēriji.


  1. Meļķisis E. Tiesību normu iztulkošana. 2.izd. Rīga: Latvijas Universitāte, 2000.;

  2. MacCormic D.N. Interpreting statutes: a comparative study. Aldershot [u.a.]: Dartmouth, 1991;

  3. Wank R. Die Auslegung von Gesetzen. Köln [u.a.]: Heymanns, 1997.


7. temats. Tiesību normas interpretācijas metodes
Gramatiskā interpretācijas metode. Sistēmiskā interpretācijas metode. Vēsturiskā interpretācijas metode. Teleoloģiskā interpretācijas metode. Interpretācijas metožu pielietošanas secība un katras metodes nozīme uz gala rezultātu. Satversmes ietekme uz tiesību normas interpretācijas rezultātu. Eiropas Savienības tiesību ietekme uz nacionālo tiesību normu interpretācijas rezultātu. Dažādu interpretācijas rezultātu saskaņošana un izvēle. Konstitūcijas interpretācija. Eiropas Savienības dibināšanas līgumu, regulu un direktīvu interpretācija.


  1. Meļķisis E. Tiesību normu interpretācijas metodes. Rīga: Latvijas Universitāte, 1996.;

  2. Meļķisis E. Tiesību normu iztulkošana. 2.izd. Rīga: Latvijas Universitāte, 2000.;

  3. Peczenik A. On law and reason. Dordrecht: Kluwer, 1989, pp. 379-388;

  4. Levits E. Tiesību normu interpretācija un Satversmes 1.panta demokrātijas jēdziens. Cilvēktiesību žurnāls, 1997, Nr.4;

  5. Pleps J. Satversmes vienotības princips. Latvijas Vēstnesis Jurista vārds, 2007., Nr. 4.


8. temats. Tiesību normu un principu kolīzijas
Tiesību normu konkurence. Šķietama un reāla tiesību normu kolīzija. Kolīziju veidi un kolīziju normas.


  1. Iļjanova D. Vispārējo tiesību principu nozīme un piemērošana. Rīga: Ratio iuris, 2005.;

  2. Iļjanova D. Tiesību normu un principu kolīzija // Likums un Tiesības, 2. sēj., nr. 8(12), 2000, 250.-254. lpp.


9. temats. Tiesību tālākveidošana
Pazīme „robs”. Likuma robu apstiprinoši argumenti. Likuma robu noraidoši argumenti: tiesībpolitiska kļūda, likuma apzināta klusēšana, pabeigts likumisks regulējums, tiesiskās drošības intereses.


  1. Kalniņš E. Tiesību tālākveidošana. Likums un Tiesības, 2001, 3. sēj., Nr.4, 5, 8, 9;

  2. Langenbuhere K. Tiesnešu tiesību attīstība un iztulkošana. Metodoloģisks pētījums par tiesnešu tiesību tālākveidošanu vācu civiltiesībās. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2005.;

  3. Neimanis J. Tiesību tālākveidošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006., 52. – 55. lpp.;

  4. Sniedzīte G. Tiesību normu iztulkošana praeter legem (I), (II), (III). Likums un Tiesības, 7. sēj., nr. 10 (74), 11 (75), 12 (76), 2005;

  5. Canaris C.W. Die Feststellung von Lücken im Gesetz. Berlin: Duncker & Humblot, 1964.


10. temats. Tiesību tālākveidošanas metodes
Likuma analoģijas metode. Tiesību analoģijas metode. Teleoloģiskā redukcijas metode. Citas tiesību tālākveidošanas metodes.


  1. Neimanis J. Tiesību tālākveidošana. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2006., 96. – 158. lpp.;

  2. Kaufmann A. Analogie und Natur der Sache. 2. verbess. und ergänzte Aufl. Heidelberg: R.v.Decker & C.F.Müller, 1982.


11. temats. Juridisko slēdzienu tehnika
Slēdziens par pretējo. Slēdziens par lielāko/mazāko. Reducēšana līdz absurdam.


  1. Neimanis J. Slēdziens par apjomu. Latvijas Vēstnesis Jurista Vārds, 2005.g. 21.jūnijs, Nr.23 (378);

  2. Neimanis J. Slēdziens par pretējo. Latvijas Vēstnesis Jurista Vārds, 2005.g. 19.jūlijs, Nr.26 (381).


12. temats. Tiesību normu piemērošanas akta izstrāde un pamatojums
Tiesību normu piemērošanas akta jēdziens. Nolēmuma pamatojums un argumentācija. Argumentācijas stils. Nolēmuma strukturēšana un noformēšana.


  1. Cipeliuss R. Tiesisko apsvērumu racionāla strukturēšana. Likums un Tiesības, 2000, 2.sēj., Nr. 4 (8);

  2. Gaidele I. Tiesas nolēmumu argumentācija. Likums un Tiesības, 2003., 5. sēj., Nr.8, 9;

  3. Gaidele I. Nolēmumu argumentācija: teorija un prakse. Likums un Tiesības, 2002, 4.sēj., nr.8, 240. – 251.lpp., nr.10, 296. – 300.lpp.;

  4. Hartmane L. Juridiskā argumentācija tiesu nolēmumos. Likums un Tiesības, 2001, 3.sēj., nr.11, 342. – 350.lpp. ;

  5. Koch, H.-J. /Rüßmann H. Juristische Begründungslehre, 1982.




Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©atelim.com 2016
rəhbərliyinə müraciət