| 1.-7. uzdevumā par pareizu atbildi liek 2 punktus, par nepareizu liek „-1” punktu, ja atbildes nav liek 0 punktus.
8.-15.uzdevumā par pareizu atbildi liek 2 punktus, ja melnraksta variantā mēģināts risināt pareizā virzienā, bet nav līdz galam, tad 1 punktu, ja nav nekā vai pilnīgi nepareizi, tad 0 punktus.
Fizikas olimpiādes
PAMATSKOLAS UZDEVUMU ATBILDES
Doto 15 uzdevumu pareizās atbildes ir šādas:
Uzdevuma numurs
|
Pareizā atbilde
| -
|
b) Nevar. Naktī acs zīlīte izplešas, tā ir lielāka par sērkociņu, jūs zvaigznes gaismu neuztvertu tad, ja varētu aizsegt visu acs zīlīti.
| -
|
a) Var. Dzirdēs skaņu, kas izplatās lidmašīnas korpusā, un lidmašīnā esošajā gaisā, jo attiecībā pret savu korpusu lidmašīna nepārvietojas.
| -
|
a) Var. Pēc atstarotajiem viļņiem, kas, ja būs trāpīts centrā, centrā arī fokusēsies.
| -
|
a) B, jo tur tramvajs pienāks vēlāk, iespējams, ka pieturā A šis tramvajs būtu nokavēts.
| -
|
c) naktī, jo tad Zemes riņķošanas ātrumam ap Sauli pievienojas zemes rotācijas ātrums ap savu asi.
| -
|
Iespējama atbilde: Der atzīmēt, ka viļņi un sīkie vilnīši (ņirbu vilnīši), kuru dēļ ūdens virsma nav ideāli gluda, kustas ātri salīdzinājumā ar ledus veidošanas ātrumu. Tāpēc ledus nevar pieņemt viļņu un vilnīšu formu. Kāpēc tad ledus virsma ir plakana un gluda? Kāpēc tā, piemēram, nav izliekta?
Viens no iespējamiem skaidrojumiem. Viļņi, kas šļakstas pret ledus malu veido uz ledus plāno ūdens kārtiņu (plēvīti jeb peļķi), kas pamazām piesalst klāt pamata ledus gabalam. Šīs process notiek līdz tam brīdim, kamēr ūdens vēl var tikt uz ledus virsmas. Ledum sasniedzot noteiktu biezumu ūdens jau vairs nevar tālu aizlidot, kad viļņi šļakstas pret ledus. Šāds process vienmērīgi izplātās no krastiem līdz upes centram un tā veidojas gluda ledus virsma.
Vēl viens interesants moments - sasaldot, kristalizētā stāvoklī ūdens aizņem lielāko tilpumu nekā šķidrā stāvoklī. Tāpēc, ja uz ledus virsmas būs kāds padziļinājums, tajā droši vien atrādīsies ūdens, kas arī sasaldot vienmērīgi izplātīsies un veidos gludu plakanu virsmu. Vēl ir jāņem vērā virsmas sprieguma spēki (plakanai virsmai ir minimāls laukums).
| -
|
Var, trieciena spēku nosaka masa un ātrums, nevis bezsvara stāvoklis
| -
|
Ķermeņa svars samazināsies, ķermeni pievilks arī tās Zemes lodes daļiņas, kas atrodas virs ķermeņa. Zemes centrā Ķermenis nesvērs neko.
| -
|
1010 reizēs.
Atrisinājums: 
| -
|
7 km/h
| -
|
Iespējamā atbilde: Pudeli var aptīt ar mitru audumu- dvieli, mutautiņu, lakatiņu, un vislabāk izbāzt ārā pa logu. Strauji iztvaikojošs ūdens patērē zināmu siltuma daudzumu un pudele atdziest.
| -
|
Fārenheita skala, ūdens vārīšanās temperatūra vienāda ar 2120F.
| -
|
E.Halejs, slavens ar komētas atklāšanu
| -
|
Vainīga zemais mitruma daudzums. (Ūdens efektīvi vada siltumu)
| -
|
Ozona bojā eja stratosfērā (Ozona cauruma veidošanās virs Antarktīdas)
|
Fizikas olimpiādes
ATBILŽU LAPA VIDUSSKOLAI
Doto 10 uzdevumu pareizās atbildes ir šādas:
Uzdevuma numurs
|
Pareizā atbilde
| -
|
b) Nevar. Naktī acs zīlīte izplešas, tā ir lielāka par sērkociņu, jūs zvaigznes gaismu neuztvertu tad, ja varētu aizsegt visu acs zīlīti.
| -
|
a) Var. Dzirdēs skaņu, kas izplatās lidmašīnas korpusā, un lidmašīnā esošajā gaisā, jo attiecībā pret savu korpusu lidmašīna nepārvietojas.
| -
|
a) Var. Pēc atstarotajiem viļņiem, kas, ja būs trāpīts centrā, centrā arī fokusēsies.
| -
|
b) Uz leju. Ja nebūtu zeme, koku, kas balstās uz celma, varētu uzskatīt par daudzu matemātisko svārstu sistēmu. Iedomājamies katru stumbra ripu kā atsevišķu matemātisko svārstu. Īsāks svārsts svārstās straujāk. Tāpēc celmam tuvākās stumbra daļas kustas ātrāk. Izliekums būs uz leju.
| -
|
c) naktī, jo tad Zemes riņķošanas ātrumam ap Sauli pievienojas zemes rotācijas ātrums ap savu asi.
| -
|
Atbilde:  .
Atrisinājums: Ūdens patēriņš (ūdens tilpums, kas iet caur strūklas šķērsgriezumu laika vienībā) ir vienāds jebkurā strūklas vietā (nepārtrauktības nosacījums). Tāpēc, var uzrakstīt, ka  , kur d ir meklējamais diametrs un v0 un v ir strūklas ātrumi attiecīgi izejot no šļūtenes un visaugstākā trajektorijas punktā. 
| -
|
Iespējama atbilde: Der atzīmēt, ka viļņi un sīkie vilnīši (ņirbu vilnīši), kuru dēļ ūdens virsma nav ideāli gluda, kustas ātri salīdzinājumā ar ledus veidošanas ātrumu. Tāpēc ledus nevar pieņemt viļņu un vilnīšu formu. Kāpēc tad ledus virsma ir plakana un gluda? Kāpēc tā, piemēram, nav izliekta?
Viens no iespējamiem skaidrojumiem. Viļņi, kas šļakstas pret ledus malu veido uz ledus plāno ūdens kārtiņu (plēvīti jeb peļķi), kas pamazām piesalst klāt pamata ledus gabalam. Šīs process notiek līdz tam brīdim, kamēr ūdens vēl var tikt uz ledus virsmas. Ledum sasniedzot noteiktu biezumu ūdens jau vairs nevar tālu aizlidot, kad viļņi šļakstas pret ledus. Šāds process vienmērīgi izplātās no krastiem līdz upes centram un tā veidojas gluda ledus virsma.
Vēl viens interesants moments - sasaldot, kristalizētā stāvoklī ūdens aizņem lielāko tilpumu nekā šķidrā stāvoklī. Tāpēc, ja uz ledus virsmas būs kāds padziļinājums, tajā droši vien atrādīsies ūdens, kas arī sasaldot vienmērīgi izplātīsies un veidos gludu plakanu virsmu. Vēl ir jāņem vērā virsmas sprieguma spēki (plakanai virsmai ir minimāls laukums).
| -
|
Var, trieciena spēku nosaka masa un ātrums, nevis bezsvara stāvoklis
| -
|
Ķermeņa svars samazināsies, ķermeni pievilks arī tās Zemes lodes daļiņas, kas atrodas virs ķermeņa. Zemes centrā Ķermenis nesvērs neko.
| -
|
7,6 0C
| -
|
cilindra garums nemazāks par 175 000 km
| -
|
17 sekundēs. ( )
| -
|
Tad, kad ūdens līmenis sakrīt ar glāzes smaguma centra līmeni
| -
|
Iespējamā atbilde: Pudeli var aptīt ar mitru audumu- dvieli, mutautiņu, lakatiņu, un vislabāk izbāzt ārā pa logu. Strauji iztvaikojošs ūdens patērē zināmu siltuma daudzumu un pudele atdziest.
| -
|
1901  Vācija Vilhelms Rentgens atklājis rentgenstarus 1902  Nīderlande Hendriks Lorencs pētījis magnētiskā lauka ietekmi uz starojumu (Zēmana efekts) Nīderlande Pīters Zēmans atklājis Zēmana efektu 1903  Francija Antuāns Bekerels atklājis spontāno radioaktivitāti Francija Pjērs Kirī pētījis radioaktivitāti Francija Marija Sklodovska-Kirī pētījusi radioaktivitāti 1904  Apvienotā Karaliste Džons Relejs nodarbojies ar gāzu fiziku un atklāja argonu 1905 Vācija Filips Lenards pētījis katodstarus 1906 Apvienotā Karaliste Džozefs Tomsons teorētiski un eksperimentāli pētījis elektrības izlādi gāzēs 1907  ASV Alberts Maikelsons nodarbojies ar precīzu optisko instrumentu konstruēšanu un izdarījis ar tiem spektroskopiskus un metroloģiskus pētījumus 1908 Francija Gabriels Lipmans izstrādājis krāsainu fotoattēlu iegūšanas metodi, kas balstīta uz interferences parādību 1909  Itālija Giljelmo Markoni radio izgudrotājs Vācija Kārlis Brauns nodarbojies galvenokārt ar radiotehniku; izgudrojis kristāldetektoru un vairākus antenu tipus 1910 Nīderlande Jans Van der Vālss izvedis stāvokļa vienādojumu reālām gāzēm (Van der Vālsa vienādojums) 1911 Vācija Vilhelms Vīns pētījis absolūti melna ķermeņa starojumu 1912  Zviedrija Nilss Dalens pētījis gāzu akumulatoru automātisko regulēšanu 1913 Nīderlande Heike Kamelings-Onness nodarbojies ar pētījumiem zemu temperatūru fizikā 1914 Vācija Makss fon Laue atklājis rentgenstaru difrakciju kristālos 1915 Apvienotā Karaliste Viljams H. Bregs ar rentgenstaru palīdzību pētījuši kristālu struktūru Apvienotā Karaliste Viljams L. Bregs ar rentgenstaru palīdzību pētījuši kristālu struktūru 1917 Apvienotā Karaliste Čārlzs Barkla atklājis elementu raksturīgo rentgenstarojumu 1918 Vācija Makss Planks atklājis kvanta enerģiju 1919 Vācija Johans Štarks atklājis Doplera efektu kanālstaros un spektrālo līniju sašķelšanos elektriskajā laukā 1920  Šveice Šarls Gijoms atklājis niķeļa piejaukumu anomālijas tēraudā 1921 Vācija Alberts Einšteins atklājis fotoefekta likumu 1922  Dānija Nīlss Bors pētījis atomu struktūru un starojumu 1923 ASV Roberts Milikens pētījis elektrisko elementārdaļiņu un fotoefektu 1924 Zviedrija Manne Zīgbāns izdarījis pētījumus rentgenstaru spektroskopijā 1925 Vācija Džeimss Franks pētījis elektronu un atomu sadursmes Vācija Gustavs Hercs pētījis elektronu un atomu sadursmes 1926 Francija Žans Perrēns pētījis vielas diskrēto struktūru 1927 ASV Artūrs Komptons atklājis Komptona efektu Apvienotā Karaliste Čārlzs Vilsons izgudrojis Vilsona kameru, kurā ar tvaika kondensācijas palīdzību iespējams novērot elektriski lādētas daļiņas 1928 Apvienotā Karaliste Ovens Ričardsons pētījis termojonu emisiju, atklājis Ričardsona likumu 1929 Francija Luijs de Brojī teorētiski paredzējis elektronu un atomu viļņu (de Brojī viļņu) īpašības 1930  Indija Čandrasekhara Ramans pētījis gaismas izkliedi; atklājis Ramana efektu 1932 Vācija Verners Heizenbergs kvantu mehānikas pamatlicējs 1933  Austrija Ervīns Šrēdingers radījis un pilnveidojis kvantu mehāniku Apvienotā Karaliste Pols Diraks radījis un pilnveidojis kvantu mehāniku 1935 Apvienotā Karaliste Džeimss Čedviks atklājis neitronus 1936 Austrija Viktors Hess atklājis kosmiskos starus ASV Karls Andersons atklājis pozitronus 1938.: Enriko Fermi 1939.: Ernests Lorenss 1943.: Otto Šterns 1944.: Izidors Aizeks Rabi 1945.: Volfgangs Pauli 1946.: Persijs Viljams Bridžmens 1947.: Edvards Epltons 1948.: Patriks Blekets 1949.: Hideki Jukava 1950.: Sesils Pauels 1951.: Džons Kokrofts / Ernests Voltons 1952.: Fēlikss Blohs / Edvards Pērsels 1953.: Frics Cernike 1954.: Makss Borns / Valters Bote 1955.: Viliss Lembs / Polikarpts Kušs 1956.: Viljams Šoklijs / Džons Bardīns / Volters Brateins 1957.: Li Džendao / Jans Džeņnins 1958.: Pāvels Čerenkovs / Iļja Franks / Igors Tamms 1959.: Emilio Segrē / Ovens Čemberlens 1960.: Donalds Glēzers 1961.: Roberts Hofsteters / Rūdolfs Mesbauers 1962.: Ļevs Landaus 1963.: Eižēns Vīgners / Marija Goperte – Majere / J. Hanss Jensens 1964.: Čārlzs Taunss / Nikolajs Basovs / Aleksandrs Prokhorovs 1965.: Sins-Itiro Tomonaga / Džulians Švingers / Ričards Fīnmans 1966.: Alfrēds Kastlērs 1967.: Hanss Bēte 1968.: Luiss Alvaress 1969.: Marijs Gells - Manns 1970.: Hanness Alfvens / Luī Ežens Fēlikss Nēels 1971.: Deniss Gabors 1972.: Džons Bardīns / Leons Nīls Kūpers / Džons Roberts Šrīfers 1973.: Leo Esaki / Īvars Jēvers / Brians Deidids Džozefsons 1974.: Martins Rails / Entonijs Hjūišs 1975.: Āge Nīlss Bohs / Bens Motelsons / Džeimss Reinvoters 1976.: Burtons Rihterd / Semjuels Tings 1977.: Filips Andersons / Nevils Mots / Džons van Vlaks 1978.: Pjotrs Kapica / Arno Penziass / Roberts Vilsons 1979.: Šeldons Glešovs / Abduss Salams / Stīvens Veinbergs 1980.: Džeimss Kronins / Vals Fičs 1981.: Nikolass Blūmbērgens / Artūrs Šavlovs / Kajs Sīgbāns 1982.: Kenets Vilsons 1983.: Subrahmanjans Čandrasekars / Viljams Faulers 1984.: Karlo Rubija / Simons van der Mērs 1985.: Klauss fon Klicings 1986.: Ernsts Ruska / Gerds Binnigs / Heinrihs Rorers 1987.: Johanss Georgs Bednorcs / Karls Aleksandrs Millers 1988.: Leons Ledermans / Melvins Švarcs / Džeks Steinbergers 1989.: Normans Ramzijs, Hanss Dēmelts, Volfgangs Pauls 1990.: Džeroms Īzaks Frīdmens, Henrijs Vejs Kendols, Ričards Edvards Teilors 1991.: Pjērs Žils de Žens 1992.: Džordžs Čarpaks 1993.: Rasels Hulss / Džozefs Teilors Jurniors 1994.: Bertrams Brokhauss / Klifords Šuls 1995.: Martins Perls / Frederiks Reiness 1996.: Deivids Lī, Duglass Ošerofs, Roberts Ričardsons 1997.: Stevens Ču / Klaudija Kohene - Tannodži / Viljams Filips 1998.: Roberts Lauglins / Horsts Stormers / Daniels Tsui 1999.: Džerards Hūfts / Martins Veltmans 2000.: Žoress Alfjorovs / Herberts Kremers / Džeks Kilbijs 2001.: Ēriks Kornels / Volfgangs Keterle / Karls Vīmans 2002.: Raimonds Dēviss / Masatoši Košiba / Rikardo Džakoni 2003.: Aleksejs Abrikosovs / Vitālijs Ginzburgs / Entonijs Legets 2004.: Deivids Gross / H. Deivids Politsers / Franks Wilzeks 2005.: Rojs Glaubers / Džons Hals / Teodors Hanšs 2006.: Džons Mazers Džordžs Smūts 2007.: Albērs Fērs / Peters Grīnbergs 2008.: Makoto Kobajasi / Tosihide Masukava / Joičiro Nambu
|
|
Yüklə 291.5 Kb.