Eiropas Tālmācības augstskolas
studiju programmas „Jurisprudence”
Studiju kursa apraksts
1. Studiju kursa nosaukums: Loģika un zinātniskā darba pamati
2. Prasības studiju kursa apguves uzsākšanai:
1) zināšanas privātajās un publiskajās tiesībās, psiholoģijā, socioloģijā, filozofijā, ētikā
2) patstāvīgas analītiskās domāšanas un spriešanas spējas filozofiskās jēdzieniskās kategorijās.
3) prognozēšanas, indivīda interešu un rīcības modelēšana
3. Studiju kursa mērķis, uzdevumi un plānotie studiju rezultāti:
Mērķis - izpratne par cilvēka domāšanas likumsakarībām, kurām pakārtots prātošanas process, īstenības izzināšana, tās izpausmes veidos, spēja domāt patstāvīgi, skaidri un sistemātiski; kritiski analizēt idejas, teorijas, sabiedrības sociālās struktūras un kultūras dzīves norises reģionālās attīstības un globalizācijas kontekstā
Uzdevumi:
1. Veidot izpratni par cilvēka domāšanas likumsakarībām, teorētiskiem un praktiskiem kritērijiem, kuri ļauj veidot secīgu, nepretrunīgu un skaidru domāšanu, korekti definēt un lietot ikdienas, profesionālās un zinātniskās valodas terminus, analizēt savu un citu cilvēku argumentāciju.
2. Veicināt iemaņu un prasmju apguvi, kas ir saistīts ar domāšanas un rīcības izvērtējuma plašumu, skatīties uz lietām un norisēm inovatīvi, starpdisciplināri, vēsturiski un sistemātiski pamatoti.
3.Iemācīt pielietot kritiski konstruktīvas domāšanas prasmes, izkopt analītiskās un kritiskās argumentācijas spējas, prasmi definēt un analizēt definīcijas, atpazīt definīcijas un argumentācijas kļūdas, veidot nepretrunīgu un secīgu, sakarīgu argumentāciju, kā arī veikt darbības ar tiešiem, pastarpinātiem slēdzieniem un vienkāršiem loģiskiem operatoriem
Plānotie studiju rezultāti:
-
Zināšanas – izpratne par domāšanas likumsakarībām, domāšanas veida un virzības uz mērķi pakārtošana
-
Prasmes – loģiskās pareizības un sistēmanalīzes pielietošana,
-
Kompetences – orientēšanās lēmumu pieņemšanas teorijā, savstarpējās uzticēšanās procesa analīzē, informācijas pasniegšanas pamatformās un argumentu struktūrā, veiksmīgas pārliecināšanas stratēģijās un retorikas līdzekļu izvēlē,
4. Studiju kursa apjoms (kredītpunktu skaits) – 2 KP ( 3 ECTS)
5. Studiju kursa realizācija pilna laika klātienes studijām:
5.1. Studiju kursa kalendārs pilna laika studijām:
Datums, laiks
|
Tēma
|
Stundu skaits
|
Precizē
katra semestra sākumā
|
1. Domāšanas, komunikāciju un argumentācijas prasmju izpēte un attīstīšana. Vēsturiskā pieeja. Dažādas loģikas/ induktīvā, deduktīvā, lineārā, predikātu loģika, vēsturiskās attīstības loģika un procesu virzības loģika un c. zinātne, pētniecība, inovācija
2.Loģikas priekšmets un funkcijas. Domāšana un valoda.
Zinātniskās darba vides raksturošana, atpazīšana
3.Loģikas rašanās un attīstība. Loģika kā zinātne un kā izziņas, darbības un komunikācijas organons.
4.Argumentācijas loģiskie pamati. Argumentācijas būtība, tās veidi un pierādījuma (atspēkojuma) loģiskās prasības..
5.Attiecības starp jēdzieniem. Diagrammatisko metožu pielietojums argumentu loģiskā analīzē. Tiesiskie aspekti pētījumā
6.Definīcija. Definīcijas loģiskā struktūra, galvenie veidi un principi.
7.Jēdzienu iedalīšana. Iedalījuma loģiskā struktūra.
Klasifikācija, to galvenie veidi un pielietojums.
8.Vienkāršais kategoriskais siloģisms. Tā kārtulas un to praktiskais pielietojums. Kvantitatīvais , kvalitatīvais pētījums
9.Patiesuma vērtību aprēķināšana; saliktu teikumu analīze
10.Deduktīvi un indikatīvi slēdzieni. Indukcija un varbūtība.Posmi
|
2
4
2
2
2
2
2
2
2
2
2
2
2
|
|
Kopā kontaktstundas:
|
28
|
|
|
|
5.2. Studējošo patstāvīgā darba organizācija un uzdevumi pilna laika studijām:
Nodošanas
datums
|
Patstāvīgā darba uzdevumi
|
Stundu skaits izpildei
|
| -
Izanalizēt Tāpatības (jeb Identitātes) likuma jēdzienu, aprakstīt
2
objektīvi izvērtēt zinātniskās publikācijas satura atbilstību pētījuma rezultātiem;
- noformēt zinātniskās publikācijas atbilstoši struktūrai;
- meklēt informāciju uz pierādījumiem balstītos elektroniskos resursos;
- veikt atlasītās informācijas apstrādi un sistematizāciju.
|
15
|
| -
jēdziens –kā abstraktās domāšanas forma:
1.jēdziens kā domāšanas forma
2.jēdziena saturs un apjoms
3.attiecības starp jēdzieniem
4.loģiskā operācijas ar jēdzieniem
4.1.jēdziena vispārināšana un ierobežošana
4.2.jēdziena definēšana, modelēt
|
15
|
|
3. Noteikt, vai dotie termini savstarpēji veido kopas un apakškopas (ģints un sugas) attiecības?
Loģika tiesību zinātnē. eseja
|
22
|
|
Kopā patstāvīgā darba stundas:
|
52
|
5.3. Plānoto studiju rezultātu sasniegšanas pārbaude:
Patstāvīgā darba uzdevuma numurs
|
Plānotie studiju rezultāti
|
% no pārbaudījuma gala vērtējuma
|
Zināšanas
|
Prasmes
|
Kompetences
|
1
|
+
|
+
|
+
|
20
|
2
|
+
|
+
|
+
|
20
|
3
|
+
|
+
|
+
|
20
|
Ieskaites darbs
|
40
|
Kopā
|
100
|
6.Studiju kursa realizācija nepilna laika klātienes studijās
6.1. Studiju kursa kalendārs nepilna laika studijām:
Datums, laiks
|
Tēma
|
Stundu skaits
|
Precizē
katra semestra sākumā
|
1. Domāšanas, komunikāciju un argumentācijas prasmju izpēte un attīstīšana. Vēsturiskā pieeja, Zinātniskās darba vides raksturošana, atpazīšana
2.Loģikas priekšmets un funkcijas. Domāšana un valoda.L2, S1
3.Loģikas rašanās un attīstība. Loģika kā zinātne un kā izziņas, darbības un komunikācijas organons.
4.Argumentācijas loģiskie pamati. Argumentācijas būtība, tās veidi un pierādījuma (atspēkojuma) loģiskās prasības..
5.Attiecības starp jēdzieniem. Diagrammatisko metožu pielietojums argumentu loģiskā analīzē.
6.Definīcija. Definīcijas loģiskā struktūra, galvenie veidi un principi.
7.Jēdzienu iedalīšana. Iedalījuma loģiskā struktūra. Klasifikācija, to galvenie veidi un pielietojums.
8.Vienkāršais kategoriskais siloģisms. Tā kārtulas un to praktiskais pielietojums.
9.Patiesuma vērtību aprēķināšana; saliktu teikumu analīze
10.Deduktīvi un indikatīvi slēdzieni. Indukcija un varbūtība.
|
2
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
2
2
|
|
Kopā kontaktstundas:
|
16
|
6.2. Studējošo patstāvīgā darba organizācija un uzdevumi nepilna laika studijās:
Nodošanas
datums
|
Patstāvīgā darba uzdevumi
|
Stundu skaits izpildei
|
|
1. Izanalizēt Tāpatības (jeb Identitātes) likuma jēdzienu, aprakstīt
2. objektīvi izvērtēt zinātniskās publikācijas satura atbilstību pētījuma rezultātiem;
- noformēt zinātniskās publikācijas atbilstoši struktūrai;
- meklēt informāciju uz pierādījumiem balstītos elektroniskos resursos;
- veikt atlasītās informācijas apstrādi un sistematizāciju.
|
20
|
|
2. jēdziens –kā abstraktās domāšanas forma:
1.jēdziens kā domāšanas forma
2.jēdziena saturs un apjoms
3.attiecības starp jēdzieniem
4.loģiskā operācijas ar jēdzieniem
4.1.jēdziena vispārināšana un ierobežošana
4.2.jēdziena definēšana, modelēt
|
20
|
|
3. Noteikt, vai dotie termini savstarpēji veido kopas un apakškopas (ģints un sugas) attiecības?
4. Loģika tiesību zinātnē. Eseja
5. Skaidrojošās vārdnīcas izstrādāšana
|
24
|
|
Kopā patstāvīgā darba stundas:
|
64
|
6.3. Plānoto studiju rezultātu sasniegšanas pārbaude:
Patstāvīgā darba uzdevuma numurs
|
Plānotie studiju rezultāti
|
% no pārbaudījuma gala vērtējuma
|
Zināšanas
|
Prasmes
|
Kompetences
|
1
|
+
|
+
|
+
|
20
|
2
|
+
|
+
|
+
|
20
|
3
|
+
|
+
|
+
|
20
|
Ieskaites darbs
|
40
|
Kopā
|
100
|
7. Studiju kursa realizācija nepilna laika neklātienes ( tālmācības) studijām:
7.1. Studiju kursa kalendārs nepilna laika studijām:
Datums, laiks
|
Tēma
|
Stundu skaits
|
Precizē
katra semestra sākumā
|
1. Domāšanas, komunikāciju un argumentācijas prasmju izpēte un attīstīšana. Vēsturiskā pieeja
2.Loģikas priekšmets un funkcijas. Domāšana un valoda.L2, S1
3.Loģikas rašanās un attīstība. Loģika kā zinātne un kā izziņas, darbības un komunikācijas organons.
4.Argumentācijas loģiskie pamati. Argumentācijas būtība, tās veidi un pierādījuma (atspēkojuma) loģiskās prasības..
5.Attiecības starp jēdzieniem. Diagrammatisko metožu pielietojums argumentu loģiskā analīzē.
6.Definīcija. Definīcijas loģiskā struktūra, galvenie veidi un principi.
7.Jēdzienu iedalīšana. Iedalījuma loģiskā struktūra. Klasifikācija, to galvenie veidi un pielietojums.
8.Vienkāršais kategoriskais siloģisms. Tā kārtulas un to praktiskais pielietojums.
9.Patiesuma vērtību aprēķināšana; saliktu teikumu analīze
10.Deduktīvi un indikatīvi slēdzieni. Indukcija un varbūtība.
|
2
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
1
2
|
|
Kopā kontaktstundas:
|
16
|
7.2. Studējošo patstāvīgā darba organizācija un uzdevumi nepilna laika studijās:
Nodošanas
datums
|
Patstāvīgā darba uzdevumi
|
Stundu skaits izpildei
|
|
1. 2. jēdziens –kā abstraktās domāšanas forma:
1.jēdziens kā domāšanas forma
2.jēdziena saturs un apjoms
3.attiecības starp jēdzieniem
4.loģiskā operācijas ar jēdzieniem
4.1.jēdziena vispārināšana un ierobežošana
4.2.jēdziena definēšana, modelēt
2. objektīvi izvērtēt dotās zinātniskās publikācijas satura atbilstību pētījuma rezultātiem;
- noformēt zinātniskās publikācijas atbilstoši struktūrai;
- meklēt informāciju uz pierādījumiem balstītos elektroniskos resursos;
- veikt atlasītās informācijas apstrādi un sistematizāciju.
|
20
|
|
2. Noteikt, vai dotie termini savstarpēji veido kopas un apakškopas (ģints un sugas) attiecības?
3. Loģika tiesību zinātnē. eseja
|
20
|
|
4.. Uzrakstīt Vispārēja vienkāršo spriedumu klasifikācija.
5. Loģika tiesību zinātnē. Eseja
6. Skaidrojošās vārdnīcas izstrādāšana
|
24
|
|
Kopā patstāvīgā darba stundas:
|
64
|
7.3. Plānoto studiju rezultātu sasniegšanas pārbaude:
Patstāvīgā darba uzdevuma numurs
|
Plānotie studiju rezultāti
|
% no pārbaudījuma gala vērtējuma
|
Zināšanas
|
Prasmes
|
Kompetences
|
1
|
+
|
+
|
+
|
20
|
2
|
+
|
+
|
+
|
20
|
3
|
+
|
+
|
+
|
20
|
Ieskaites darbs
|
40
|
Kopā
|
100
|
8.Studiju rezultātu vērtēšanas kritēriji
8.1.Pārbaudījuma forma- ieskaite
8.2. Vērtējuma apraksts:
Apguves līmenis
|
Prasības
|
Ļoti augsts apguves līmenis
(10 izcili, 9 teicami)
|
Zināšanas, kas pārsniedz studiju programmas prasības, liecina par patstāvīgiem pētījumiem, par problēmu dziļu izpratni/ Pilnā mērā apgūtas studiju programmas prasības, iegūta prasme patstāvīgi lietot iegūtās zināšanas.
|
Augsts apguves līmenis
(8 ļoti labi, 7 labi)
|
Pilnā mērā apgūtas studiju programmas prasības, taču reizēm trūkst dziļākas izpratnes un spējas zināšanas patstāvīgi piemērot sarežģītākiem jautājumiem./ Apgūtas studiju programmas prasības, taču vienlaikus konstatējami arī atsevišķi mazāk svarīgi trūkumi zināšanu apguvē.
|
Vidējs apguves līmenis
(6 gandrīz labi, 5 viduvēji, 4 gandrīz viduvēji)
|
Apgūtas studiju programmas prasības, taču konstatējamas atsevišķas lielākas problēmas nepietiekoši dziļa izpratne/ Visumā apgūtas studiju programmas prasības, kaut arī konstatējama vairāku svarīgu problēmu nepietiekami dziļa izpratne/ Visumā apgūtas studiju programmas prasības, konstatējamas vairāku svarīgu problēmu nepietiekama izpratne un grūtības iegūto zināšanu praktiskai izmantošanai.
|
Zems apguves līmenis
(3 vāji, 2 ļoti vāji, 1 ļoti, ļoti vāji)
|
Apgūtas virspusējas zināšanas par priekšmeta svarīgākajām problēmām, taču nav spēju tās praktiski izmantot/ Apgūtas virspusējas zināšanas par atsevišķām problēmām, taču citās svarīgākās problēmās pilnīgi trūkst orientācijas/ Nav izpratnes par priekšmeta pamatproblemātiku.
| |
Yüklə 6.28 Mb.