Kjellins, R. Valsts kā dzīves forma. Rīga: (b.i.), 1986.
20. Kovaļevska, A. Latvijas Republika kā sociāli atbildīga valsts. Grām. Tiesību interpretācija un tiesību jaunrade – kā rast pareizo līdzsvaru? LU 71.zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU, 2013
21. Lapiņš, A. Politiskie režīmi Rīga: LLU, 1993.
22. Lazdiņš, J. Valsts prezidenta institūta tapšana Latvijā. //Likums un Tiesības 3. sēj, nr. 6., Novembris 2001.
23. Levits, E. Cilvēktiesības Eiropas Savienībā. //Likums un Tiesības 2. sēj, nr.11., Novembris 2000.
24. Levits, E. Valsts un valsts pārvaldes juridiskā struktūra un pamatjēdzieni. Jaunā Pārvalde, 2002, Nr. 2.
25. Levits, E. Eiropas Savienības tiesības un Satversme. Grām.: Blūzma V., Buka A., Deksnis E. B., Jarinovska K., Jundze I., Jundzis T., Levits E. Eiropas tiesības. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Juridiskā koledža, 2007.
26. Levits, E. Normatīvo tiesību aktu demokrātiskā leģitimācija un deleģētā likumdošana: teorētiskie pamati. Likums un Tiesības, 2002, 4. sējums, Nr. 9(37).
27. LR Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību komisijas 17. 09. 2012.atzinums par Latvijas valsts konstitucionālajiem pamatiem un neaizskaramo Satversmes kodolu http://www.president.lv/images/modules/items/PDF/17092012_Viedoklis_2.pdf
28. Mediju loma demokrātiskā sabiedrībā: nākotnes dimensija// Likums un Tiesības, 9. sējums Nr. 11., 2007. gada Novembris, 342.-351. lpp.
29. Meņšikovs, V. Socioloģija kā mācība par sabiedrību. – Daugavpils: 1991.
30. Mihelss, R. Partejiskuma socioloģija.- Rīga: AGB, 2004.
31. Montesquieu, L. The Spirit of Laws. Kitchener: Batoche Books, 2001.
54. Osipova, S. Īss ieskats K. Dišlera valsts teorijā.//Vispārīgās tiesību teorijas un valsts zinātnes atziņas. Rīga: LU, 1997.
55. Osipova, S. Sabiedrība tiesību socioloģijas skatījumā. // Likums un Tiesības, 2006. Aprīlis, 8. sējums, Nr. 4. (80.)
56. Osipova, S. Tiesiskums: politisks vai juridisks jēdziens? Grāmatā: Inovācijas juridiskais nodrošinājums. LU 70. Konferences rakstu krājums. Rīga: Latvijas Universitāte, 2012. 257.- 267. Lpp.
57. Osipova, S. Ievads tiesību socioloģijā. Zin. rec. B. Zepa, A. Vilks. Rīga: Tiesu Namu Aģentūra, 2010.
58. Platons. Valsts. 2. labotais un papildinātais izdevums. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2001.
59. Plato. The Republic. Pieejams: http://classics.mit.edu/Plato/republic.html
60. Pleps, P., Pastars, E., Plakane, I. Konstitucionālās tiesības. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004.
61. Razs, Dž. Brīvības morāle. Rīga: Madris, 2001.
62. Rousseau, J.J. The Social Contract. Hertfordshire: Wodsworth, 1998.
63. Ruso, Ž.Ž. Par sabiedrisko līgumu. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013.
64. Sajó, A. Limiting Government. An Introduction to Constitutionalism. Budapest: Central European University Press, 1999.
65. Schmitt, C. Constitutional Theory. Durham and London: Duke University Press, 2008.
66. Sieyes. What is the Third estate? Pieejams: http://faculty.smu.edu/rkemper/cf_3333/Sieyes_What_is_the_Third_Estate.pdf.
67. Skujeniece, V. Jauna pieeja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 2. panta piemērošanā un tā sekas. . //Likums un Tiesības 4. sēj, nr., Aprīlis 2002.
68. Šeršņēvics, G. Sabiedrība un valsts. Rīga: (b.i.), 1924.
69. The Baltic States at Historical Crossroads : Political, economic, and legal problems and opportunities in the context of international co-operation at the beginning of the 21 st century : A collection of scholarly articles : Published in memory of Senator August Loeber / Edited by Dr. habil. Tālavs Jundzis. - Rīga : Latvian Academy of Sciences, 2001.
70. Ušacka, A. Starptautiskās cilvēktiesības. //Likums un Tiesības 2. sēj, nr.11., Novembris 2000.
71. Valsts un tiesību vēsture. Jēdzienos un terminos. Rīga: Divergens,, 2001.
72. Vēbers, M. Politika kā profesija un aicinājums. Rīga: 1999.
73. Vēbers, M. Politika kā profesija. Zinātne kā profesija. Rīga: AGB, 2002.
74. Vildbergs H. J, Messeršmits K., Niedre L. Pilsonis tiesiskā valstī. Rīga: EuroFaculty, 2004.
75. Vispārīgās tiesību teorijas un valsts zinātnes atziņas // Zinātniski metodiskie raksti. Rīga: LU, 1997.
76. Zīle, Z. Tiesu varas robežas. //Likums un Tiesības 3. sēj, nr. 7.,8., Jūlijs un Augusts 2001.
77. Oppenheimer, Fr. Der Staat. Pieejams: http://www.franz-oppenheimer.de/staat0.htm
78. Fiedler, W. Die Wirklichkeit des Staates als menschliche Wirksamkeit. Über Hermann Heller (Teschen 1891 - Madrid 1933). In: Oberschlesisches Jahrbuch 11, 1995, S. 149–167.pieejams: http://archiv.jura.uni-saarland.de/FB/LS/Fiedler/Fiedler/Aufsaetze/heller.html
79. Алексеев, Н. Теория государства. Париж: (b.i.), 1931.
80. Монтескье, Ш. О духе законов. Москва, (b.i.), 1955.
81. Смелзер, Н. Социология. – Москва: Феникс, 1998.
82. Констан, Б. Принципы политики. Grām.: Классический французский либерализм. Москва: Российская политическая энциклопедия, 2000.
83. Хайек, Ф. Дорога к рабству // Вопросы философии. - 1990. - И – 10.
84. Арон, Р. Демократия и тоталитаризм. Pieejams: http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Polit/Aron/index.php
85. Арон, Р. Мнимый марксизм.: Пер. с французского –Москва: Издательская группа "Прогресс", 1993.
86. Даль, Р. Смещающиеся границы демократических правлений. Pieejams:
http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Polit/dal/sm_gran.php
87. Даль, Р. Полиархия, плюрализм и пространство. Pieejams:
http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Polit/dal/pol_pl.php
88. Фон Хайек, Ф. Право, законодательство и свобода. Москва: ИРИСЭН, 2006
.
|