Novadnieku kalendārs 2016 Vītols Egils
|
|  Yüklə 490.5 Kb.
|
Liberts Arvīds (1881.30.10.Glūdas pagasta Lībiešos - 1954.03.12. Dublinā). Militārs darbinieks, pulkvedis. Mācījies Jelgavas pilsētas skolā. 1900. kā brīvprātīgais iest. armijā, beidzis Viļņas junkurskolu (1905.04.; podpor.); por. (1908), štābkapt. (1912), kapt. (1915). No 1913 rotas komandieris. 1915.02. pie Grodnas cietokšņa kritis vācu gūstā, 1918.12. atgriezies Latvijā. No 1918.08.12. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos (kapt.); 1919.13.01. atvaļināts, devies uz Vāciju, lai iestātos Dienvidkrievijas Brīvprātīgo armijā, kara apstākļu dēļ palicis Austrumprūsijā. Atgriezies Latvijā un 1919.10.06. atkal iest. Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos; Pulkv.-leitn. (1919 XII), pulkv. (1923). 1924.08. atvaļ. pēc paša vēlēšanās, dzīv. Ropažu pag. Stīpniekos. No 1944 bēgļu gaitās Vācijā, vēlāk trimdā Īrijā. Auziņš Jānis (1861.01.11. - 1927.14.07.) Militārs darbinieks, ārsts pulkvedis. Dz. 1. nov. Mež-muižas pag. Pūķos lauksaimn. ģimenē. Beidzis Jelgavas elementārsk. un Jelgavas ģimnāziju. Vīgners Leonīds (1906.09.11. Maskavā - 2001.23.12. Rīgā). Mūziķis, diriģents, pedagogs, komponists. Diriģents Mītavas (Jelgavas) filharmonijā 1930-1940, Jelgavas simfoniskā orķestra diriģents 1930-1934. Mačevskis Fridrihs Gustavs 1761.(1760.?)gada 10.11.-1813.) Baltvācu mācītājs un literāts Dziesmu grāmatas autors. Miris 1813.gadā. Prince Aija (1956.gada 21.11.Tukumā.-) Bērnība pavadīta Anneniekos. Gleznotāja, floriste. Dzīvojusi Dobelē. No 1982.gada nodarbojusies ar floristiku. Glezno no 1989.gada. Piedalījusies izstādēs Dobeles rajonā kopš 1991.gada, Izstādes: DNM-1991.Dobeles 1.vsk.-1992,izstādes bijušas Rīgā, Lietuvā un citur. Kalniņa-Grīnberga Rasa (1936.23.11. Dobelē). INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/kalnina_grinberga.jpg" \* MERGEFORMATINET 
Māksliniece, tēlniece. 1956 beigusi Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Tēlniecības nodaļu. 1956-1957 mācījusies Igaunijas mākslas institūtā, 1962 beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļu ar diplomdarbu "Pavasaris" (vadītājs Kārlis Zemdega). Izstādēs piedalās kopš 1960. Personālizstāde Dobelē (1984). Jelgavā dzīvo no 1963. Darinājusi pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem Stacijas parkā (1984, arhitekts J. Kazlovskis), kas Latvijas neatkarības gados demontēts. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1967. Jelgavas mākslinieku biedrības biedre kopš 2009.gada.
Rev. kustības dalībnieks. Viens no pirmajiem strādnieku sociāldemokrātisko pulciņu organizētājiem Jelgavā. Strādājis Krāmera fabrikā Jelgavā 1894. J.Lencmaņa iela Jelgavā (līdz 1995). Bursijs (Bursy) Karls Gotlībs Heinrihs Fridrihs [Ernests Daniels] (1791.07.12. Blīdenē - 1870.25.09. Jelgavā). Mācītājs, ārsts, medicīnas zinātņu doktors. Mācītājs Blīdenē,1805.g.-Mežmuižā1813.- Dobeles apriņķa prāvests. (1815), Medicīnisku darbu autors, dzejnieks, komponists. Tēvs Ernsts Daniels Bursijs, mācītājs Kurzemē. No 1830 Jelgavā, Jelgavas Vecmāšu skolas vadītājs. Darbi: Māju dakters jeb Jaunā veselības grāmata (1859), Sarunāšana viena daktera ar vienu moderu par govju baķēm (1851), raksti par medicīnas, filozofijas, poētikas, mūzikas u.c. jaut. Vācietis pēc tautības. Studējis medicīnu Berlīnē 1811-1813 Un Tartu 1813.-1815.( Dr.med.15.05.1815.) Bijis labs pianists, Vīnē ticies ar L. van Bēthovenu un uzrakstījis atmiņas par šo tikšanos. Pēc ceļojuma pa Austriju un Vāciju strādājis Kurzemē par ārstu. 1816.-1826.Mežmuižā un Bukaišos, No 1826.-Jelgavā. Vēlāk bijis Kurzemes medicīnas pārvaldes inspektors, Kurzemes literatūras un mākslas biedrības goda loceklis, 1856.-1861 Kurzemes provinces muzeja direktora vietnieks. Publicējis pētījumus medicīnā, dzejoļus, sacerējis dziesmas, no 1832.gada vadījis Jelgavas kori “Mitauer Liedertafel” Bibliogrāfija: D.-balt. biogr. Lex; Thayer A.V. Beethovens Leben. Lpz., 1911 Alšvangs A. Bēthovens. R.1964. Bēms R. Apceres par Latvijas mākslu 100 gados ( 18.gs beigas-19.gs beigas), Rīga, 1984.[32.lpp]
Muižnieks, administrators, cenzors. 1826-1840 Dobeles un Jelgavas pilskungu tiesu asesors. 1834-1840 Kurzemes Konsistorijas loceklis.1849-1858 virspilskungs Jelgavā. 1858-1878 Kurzemes virshoftiesā. 1861-1878 Kurzemes Provinces nuzeja direktors. Kviesis Alberts (1881.22.12. Jelgavas apr., Tērvetē, Kalnamuižas pag. - 1944.09.08. Rīgā, apbed. Meža kapos). Jurists, sabiedrisks un valsts darbinieks, Latvijas Valsts prezidents. Mācījies Jelgavas ģimnāzijā (1894 - 1902), Tērbatas Universitātes Tieslietu fakultātē (1902-1907). Pēc studiju beigām atgriezies Jelgavā, sākot advokāta darbu, aktīvi darbojes sabiedriskajā dzīvē. 34 gadu vecumā Jelgavas latviešu biedrības priekšnieka vietas izpildītājs un Sarkanā Krusta Jelgavas latviešu komitejas loceklis. I Pasaules kara bēgļu gaitās Tērbatā. Kad vācu karaspēks okupēja Vidzemi un Igauniju, atgriezās Jelgavā, turpināja zvērināta advokāta praksi. Darbojies Latvijas Tautas padomē, Tautas padomes priekšsēdētāja biedrs kopā ar Ernestu Baueru. Latvijas valdībai atkāpjoties no Rīgas, Kviesis devās tai līdzi uz Jelgavu, pēc tam uz Liepāju. No 1919. 23. 07. Tiesu palātas loceklis, no 1923.26.03. Tiesu palātas priekšsēdētājs. Satversmes sapulces un pirmo triju Latvijas Saeimu deputāts, Iekšlietu ministrs (1921.15.06.- 1923.27.01.), Saeimas priekšsēdētāja biedrs (1926), viens no aktīvākajiem Zemnieku savienības biedriem, kuram bija liela loma arī agrārreformas izstrādāšanā. Latvijas Republikas prezidents (1930, 1933 ievēlēts atkārtoti). Sārtone Anna (dzim. Veisberga, prec. Stunda) (1856.24.12. Kalnamuižas Villikās - 1944.14.01. Rīgā, Torņakalnā). Aktrise. Agrā jaunībā devusies uz Jelgavu, piedalījusies pirmajās Jelgavas latviešu biedrības teātra izrādēs Ādolfa Alunāna trupā (1879 A.Kocebū komēdija "Juku jukām"). Rubenis Ingus (1981. 25.12. Dobelē-) Dzejnieks, diskžokejs Pabeidzis Dobeles VĢ 1999.gadā. Dobelē populārs diskžokejs. Cinis Boriss (1906.29.12. Līvbērzes pag. - 1937.06.07. Spānijā). Revolucionārs, publicists. Spānijas kara dalībnieks.
Tautasdziesmu teicēja Dzimusi [1856.g. Rīgā,-Bukaišos?] 1931.gadā Telts ielas nespējnieku patversmē Rīgā dziedājusi E. Melngailim daudz dziesmu ar senatnīgām melodijām. Dziesmu „Bij man vienas rozes dēļ’” E. Melngailis apdarinājis vienai balsij ar pavadījumu( melodija cita ,ne tā ,kas pazīstama kora apdarē) Ozols Jānis (1906–1991) Evaņģēliski luterisks garīdznieks (ordinēts 1937). Rīgas Neredzīgo institūts, Rīgas cietumu un Rīgas leprozorija kapelāns (1937–39). Bijis Lielvārdes un Jumpravas draudžu mācītājs (1939–43). Valmieras prāvesta iecirkņa vikārs (1944–66), Vecauces un Vadakstes draudžu mācītājs (1966–86). © Nacionālais Apgāds, 2002 Ēķe Dzidra (1921.gadā Auros-) Dziedātāja Grīnhofs Imants (1881.g.Šķibes Bākuļos-) Lauksaimnieks Bukaišu Imantos. Grandaus Aleksandrs Mūzikas pedagogs. (1926.-) Cēsu mūzikas skolas pasniedzējs Vēlāk Dobeles mūzikas skolas pasniedzējs.
Valsts ierēdnis. (1901. Bēnes Vecmiķeļos.-) 1930.gados strādājis Zemkopības ministrijā. Liepiņš Roberts LKO kavalieris, virsleitnants (Bukaišu pag. 1886.- 1965.
Lauksaimnieks (1896. Remtes Smuku muižā-)
Militārs darbinieks. (1861. Annenieku pag.-) Cariskās Krievijas armijas ģenerālis,1.Latviešu strēlnieku brigādes komandieris. 1919.gadā iestājas Latvijas nacionālajā armijā, kļūst par tās inspektoru, vēlāk štāba priekšnieku.1920.gadā viņu no armijas atsvabina. Miris 1940.gadā.
Tēlnieks
(1921.- 1985.) Didrihsons Alberts Elektroenerģētiķis (1921. Bērzes pag.-) Mācījies Bērzes pamatskolā. Beidzis LVU Mehānikas fakultātes Elektrotehnikas nodaļu. Apškalējs Eduards Ķīmiķis
( 1896. Zebrenes pagasta Reņģē-) Darbojies cukurrūpniecībā. Auziņš Jānis Ārsts, militārs darbinieks (1861. Mežmuižas pag. Pūķos- 1927.) Pulkvedis. Balode Ingmāra Dzejniece 1981. Aucē.-)
Ārsts.
(1891.Bērzmuižas Rentēs-) Apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni. Puriņa Zenta Gleznotāja. (1951. Dobelē-) Beigusi LMA pedagoģijas nodaļu, strādājusi par tēlotājas mākslas skolotāju Glezno no 1975.gada, piedalījusies grupas izstādēs.
(1681. [?] Vecaucē - 1735. [?] Tukumā). Dzejnieks, mācītājs. Māc. Jelgavas pilsētas skolā. 1711.g.palīgmācītājs Jelgavā. 1732. Jelgavā viņu tiesā par dzejoli, kurā kritizēts hercogs un priviliģēto kārtu patvaļa. Dimants Ainārs (1966.Aucē-) Mācījies Auces vidusskolā Komunikācijas zinātnes asociētais profesors Biznesa augstskolā “Turība” Komunikācijas zinātņu katedras vadītājs Mēdiju institūta valdes priekšsēdētājs Studējis žurnālistiku un komunikāciju zinātni |