Novadnieku kalendārs 2016 Vītols Egils

Mācījies Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļā (1976-1980), 1986 beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, diplomdarbs «Politisko plakātu sērija" (vadītājs Jānis Reinbergs). Mākslinieks noformētājs Liepājas galantērijas kombinātā, tēlotājmākslas skolotājs Sprīdīšu pamatskolā Tērvetē, Lielplatones internātskolā un Jelgavas Mākslas skolā (1986-1990), datormākslinieks laikrakstā «Zemgales Avīze" (1990-1995), mākslinieks sietspiedes firmā "Alcedo" (1990-1995), datormākslinieks firmā "KvadraPak" (1995-1997), SIA Jelgavas tipogrāfija" (1997-2006), dizaina grafiķis reklāmas aģentūrā "Leo Burnett Riga" (2006-2009). Sabiedriskās organizācijas ,,Suņa sirds" dibinātājs un valdes loceklis. Mākslas un izglītības projekta «Starptautiskā Vasaras akadēmija Latvijā" rīkotājs un grafikas darba grupu vadītājs (1996 -2000). Piedalījies Vides aizsardzības kluba «Arkādija" darbā, vadījis grafikas darbnīcu. Jelgavā dzīvojis 1981 - 2001.

Mācījusies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Rokdarbu nodaļā (1986-1990), Latvijas universitātē (1991-1995),

Latvijas Lauksaimniecības universitātē (1995-1997), iegūts maģistra grāds pedagoģijā.

Vizuālās mākslas skolotāja Jelgavas 1.vidusskolā (1990-1991),

Līvbērzes vidusskolā (2008-2009), pirmsskolas izglītības iestādēs (1995-1998, 2000-2004, 2009-2010), māksliniece Jelgavas pilsētas kinodirekcijā (1997-1998), māksliniece noformētāja SIA "Laimdota" (2005-2006).

Kopš 2007 vada lietišķās mākslas nodarbības pieaugušajiem "Radošajā darbnīcā" Jelgavā un Dobeles novadā. Izstādēs piedalās no 1994.

Jelgavas mākslinieku savienības biedre kopš 2009.
Grundmanis Nikolajs

(1896.7.02.Bērzmuižas Siliņdriķu Grundmaņos ( tagad Jaunbērze) -1919.6.03., apb. Rīgas Brāļu kapos)

LKO kavalieris

Kalpaka bataljona Atsevišķās studentu rotas komandieris

Beidzis Jelgavas reālskolu, studējis Rīgas Politehniskajā institūtā un Latvijas universitātē.

Līdz 1.pasaules karam skolnieks, students, korporācijas “Selonija” biedrs

Pasaules karā no 1915.gada 1.08.

Līdz 1917.gada 15.10.bijis latviešu strēlnieku pulkos, par varonību kaujās paaugstināts virsnieka pakāpē.

Apbalvots ar LKO par Kurzemes atbrīvošanas cīņām

Apbalvots ar Annas 2.,3.,4.šķiras ordeņiem

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918.20.12..,cīnījies pret lieliniekiem Studentu rotas sastāvā, ko organizējis, apmācījis un vadījis kaujās.

Atstājis Rīgu 1919.2.01.

Uz Ventas krastiem, neskatoties uz ienaidnieka pārsvaru, Grundmanis kā rotas komandieris atsita vairākus lielinieku uzbrukumus Lēnes muižai un Lēnes mācītājmuižai.

1919.3.03.ar savu rotu piedalījās Skrundas pag. Jaunmuižas ieņemšanā.

1919.g.6.03.,iedams savas rotas priekšgalā, kritis kaujas laukā uz Skrundas-Saldus ceļa pie Airītēm, vienlaikus ar Oskaru Kalpaku.
Freimanis Aivars

(1936.08.02. Jelgavā-).

Kinorežisors, scenārists, rakstnieks.

Latvijas Kinematogrāfijas savienības biedrs no 1964. gada.

Latvijas Rakstnieku savienības biedrs.

Latvijas Kultūrkapitāla fonda mūža stipendiāts.

Rakstījis satīru un zīmējis karikatūras vietējam laikrakstam “Brīvais Darbs” .

Beidzis Dobeles vidusskolu.

Strādājis “Padomju Jaunatnes” redakcijā

Dienējis Padomju Armijā.

Režisors-Rīgas Kinostudijā, nostrādājis ap 40 gadu

Inscenējis mākslas filmas “Ābols upē”, ”Dzīvīte”, ”Ligzda”, “Puika”

Uzrakstījis grāmatu par šīs filmas filmēšanas gaitām “Puikas gads”.

Rakstīšana iepatikās un sekoja sīkprozas krājumi “Sorento stāsti”, “Šmerļvudas stāstiņi” ”Ūdensvīra intīmie stāstiņi”

Pulkvežleitnants, LKO kavalieris.

1.pasaules karā virsnieks krievu daļās

Latvijas Brīvības cīņās cīnījies Kalpaka bataljonā, vēlāk Latgales frontē

1920.-apbalvots ar LKO (Nr.46) par varonību kaujā 1920.gada 11.janvārī Latgalē.

2.Ventspils kājnieku pulka kapteinis

2.pasaules kara laikā vācu armijā-279.policijas bataljona komandieris.

Kritis krievu gūstā

Deportēts, no 1945.-1956. gadam atradies ieslodzījumā Sibīrijā.

Atgriezies dzimtenē, miris Talsos.

Dzejnieka un dramaturga Valda Grēviņa dēls

Teātra kritiķis, teātra zinātnieks, rakstnieks.

1936.-1941. Studējis LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē Baltu filoloģijas nodaļā

1946. literārās daļas vadītājs Ceļojošajā teātrī,

1959.-1961.Liepājas teātrī

1947-49. pedagogs Dailes teātra 2.studijā

Bijis Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs E. Smiļģa lit. sekretārs.

No 1938.gada publicējis stāstus, vēlāk pievērsies galvenokārt teātrim.

Sarakstījis monogrāfijas “Eduards Smiļģis”,”Aleksis Mierlauks”,( abas 1956.), “Jānis Osis”(1962).Rakstījis teātra recenzijas, apceres par dramaturģiju un teātra vēsturi. Dramatizējis prozas darbus Nacionālajam teātrim, Dailes teātrim, Liepājas teātrim. Tulkojis lugas, operešu libretus. Latvijas Teātra biedrības biedrs(1948).

Cēlies no Jelgavas apriņķa Zaļeniekiem. [toreiz -Dobeles novads]

No : Latvijas Enciklopēdijas 650.lpp
Zakranovičs Jānis

(1836.21.02. Misas muižā - 1908.15.10. Bērzmuižā).

Teologs, žurnālists, literāts.

Māc. Jelgavas ģimnāzijā (1851-1854).

Beidzis Tērbatas universitāti.

Piedalījies Kr.Valdemāra rīkotajos latviešu studentu vakaros.

1870.-1879. "Latviešu Avīžu" redaktors

Darbojies Latviešu draugu biedrībā

Piedalījies bībeles tulkojuma rediģēšanā.

Sarakstījis dažas grāmatas.

Bijis palīgmācītājs Dobeles vācu draudzē,

1866.-1879.g.mācītājs Lutriņos

1879.-1907. Mācītājs Lielaucē un Īlē

Rapa Alfrēds

(1896.22.02.Tērvetes pag. - 1943.).

Militārs darbinieks, veterinārārsts, pulkvedis-leitnants.

Dzimis lauksaimn. ģimenē. Beidzis Jelgavas ģimnāziju. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Mācījusies J. Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1963-1970), Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1971-1977), diplomdarbs ,,Pēc darba" (vadītājs Eduards Kalniņš), aspirantūrā pie Eduarda Kalniņa PSRS Mākslas akadēmijas jaunrades darbnīcā Rīgā (1980-1983). 2003 ieguvusi maģistra grādu. Pedagoģe Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā (1977-1981), J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1982-1999), docente Latvijas Kristīgās akadēmijas Bībeles mākslas nodaļā (1999-2003), asociētā profesore Baltijas Starptautiskās akadēmijas Dizaina nodaļā (2003-2006). Izstādēs piedalās kopš 1977. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1982. Dzīvojusi Jelgavā ( 1985 – 1996).Izstādes Dobelē

Latvijas Darba kameras ģenerālsekretārs, ”Darba dzīves” atbildīgais redaktors.

Tēvs Aleksis lauksaimnieks, māte Milda, sieva Mirdza farmaceite.

Beidzis Jelgavas lauksaimniecības vidusskolu, studējis Latvijas Universitātē.

Bijis SML –Sabiedrisko Lietu Ministrijas administratīvās nodaļas vadītājs, Tautas Vienības, Darba, Kokneses pļaujas svētku administrators
Bīlenšteins (Bielenstein) Augusts Johans Gotfrīds

(1826.04.03. Jelgavā - 1907.06.07. Jelgavā, apbed. Dobeles kapos).

Teologs, valodnieks, folklorists, etnogrāfs, mācītājs.

Mācījies Šulpfortas ģimnāzijā Halles apg. (Vācijā), Tērbatas universitātē Teoloģijas fak. (1846-1850). Mācītājs Jaunaucē (1852), vācu draudzes mācītājs Dobelē (1867.-1905.). Kēnigsbergas universitātes goda doktors (1883), Pēterburgas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis (1890), Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs (1893), Tērbatas universitātes goda doktors (1902). Latviešu literārās (draugu) biedrības priekšsēdētājs (1864-1895), uzturēja biedrībā zinātnisko garu, piesaistīja ievērojamus ārzemju zinātniekus; stingrs baltvācisko tradīciju aizstāvis, jaunlatviešu pretinieks. Laikraksta "Latviešu Avīzes" izdevējs un redaktors (1867-1903, ar pārtrauk.), Latviešu literārās biedrības priekšnieks (1864–1895). Pētījis indoeiropiešu valodu gramatiku, etnolingvistiku, toponīmiku, lingvistisko arheoloģiju. Mūža pēdējos gadus dzīvojis Jelgavā.

Mācītājs Dobelē, pirms tam Jaunaucē. Valodnieks, pētījis valodu, ticējumus, arheologs, etnogrāfs, rakstnieks.

Valodnieks, pētījis valodu, ticējumus, arheologs, etnogrāfs. Rakstnieks.

Dzejnieks

1921.6.03.Dobelē-2010.13.07.Tyreso, Zviedrijā
Pantēniuss (Pantenius) Vilhelms Kristians (arī Vilhelms Kristians Pantēnijs vai Pantenijs; Panteniuss)

(1806.07.03. Zaļenieku mācītājmuižā - 1849.20.07. Jelgavā, apbedīts Baložu kapos). Literāts, teologs, mācītājs, žurnālists. Dzimis Zaļās muižas mācītāja Johana Kristiana Panteniusa ģimenē, pamatizglītību guvis mājās, studējis teoloģiju Tērbatas universitātē (1826-1829). Pirmā darba vieta bijusi Salgales pagastā, no 1835 palīgmācītājs, no 1837 mācītājs latviešu draudzē Sv.Annas baznīcā Jelgavā (līdz 1849). Mācītāja sprediķi ir ļoti populāri, dzīvi un interesanti, viņš daudz runā par pasaulīgām lietām. Mācītāja uzgaidāmā istaba vienmēr ir ļaužu pārpildīta, cilvēki lūdz viņam palīdzību vai padomu kā garīgās, tā laicīgās lietās. Panteniuss vienmēr palīdz gan ar naudu, gan ar produktiem, gan ar padomu. Daudz labu darbu viņš veicis Jelgavā lielo plūdu laikā (1837), bada gados (1845-1847), holēras epidēmijas laikā (1848). 1849 vasarā, sniedzot svēto vakarēdienu tīfa slimniekam, saslimst un mirst. Dibinājis Baložu kapus, pateicīgā draudze viņam tur uzcēla lielu piemiņas krustu. Laikr. "Latviešu Avīzes" redaktors (1835- 1849), tur publicējis arī savus dzejoļus, stāstus, tulkojumus un rakstus. 1837 Jelgavā dibinājis Latviešu lasīšanas biedrību, tā ir viena no pirmajām zināmajām latviešu bibliotēkām. Rūpējies par 6 skolu atvēršanu savā draudzē - Klīves muižā, Ozolmuižā, Valgundē, Tetelmindē, Svētē un Kroņvircavā, sagatavojis tām skolotājus. Aktīvi darbojies Latviešu lit. (draugu) biedrībā, no 1839 tās Kurzemes nod. direktors. Dēls Teodors Hermanis Pantēniuss (1843-1915), ievērojams vācu rakstnieks un redaktors. Apkalpojis arī Dobeles novadu.
Vanags Gustavs

(1891.10.03. Sniķeres Rungās - 1965.08.05. Rīgā).

Zinātnieks, ķīmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis, profesors, daudzu zinātnisku darbu autors.

Tēvs Jānis lauksaimnieks, māte Anete, sieva Marija ,dzimusi Jaunvesmane

Beidzis Sniķeres pamatskolu, tad Jelgavas ģimnāziju.

Mācījies Jelgavas Pētera akadēmijā.

Izcils Latvijas ķīmiķis organiķis.

Daudzu zinātnieku paaudžu audzinātājs, profesors.

Pasaulē atzīts ķīmijas nozares izveidotājs.

Latvijā visplašākās ķīmijas zinātniskās skolas radītājs.

Pēc Latvijas Universitātes beigšanas (1921) turpat turpinājis zinātnisko un pedagoģisko darbību — no asistenta līdz profesoram, Ķīmijas fakultātes dekānam.

Bijis Organiskās sintēzes institūta dibinātāju skaitā. Izveidojis Latvijas ķīmiķu organiķu skolu ciklisko beta diketonu ķīmijā. G. Vanaga un viņa skolnieku darba rezultātā tapuši vairāki medicīnā, lauksaimniecībā un analītiskajā ķīmijā lietojami preparāti un reaģenti (omefīns, bindons, nitroindandions u.c.).

No 1939.gada maija profesors ķīmijas fakultātē. Sintezējis jaunus ārstniecības preparātus.

Divas reizes precējies:

1925. ar Mariju Bertu Jaunvesmani, dēls Gunars

1947. otrās laulības ar Elgu Krūmiņu

Darbi: Vienkārši mēģinājumi ķīmijā

Ķīmija pamatskolām

Organiskā ķīmija iesācējiem

Organiskā ķīmija, kopā ar profesoru Lucu

Daudz zinātnisku darbu LU rakstos un spec.žurnālos
LZA Gustava Vanaga balva ķīmijas zinātnēs turpina 1967. gada 7. decembrī dibinātās G. Vanaga prēmijas labākās tradīcijas. Gustava Vanaga balvas laureāti ir   A. Ārens (1971), E. Gudriniece, A. Strakovs (1972), V. Oškāja (1974), J.Freimanis (1976), O. Neilands (1978), J.Bankovskis (1980), R. Valters (1982), G. Duburs, E. Stankeviča (1984), E. Lukevics (1986), B. Puriņš (1988), M. Līdaka (1990), G. Čipēns (1992), J. Stradiņš (1994), F. Avotiņš, M.Šimanska (1996), T. Millers (1998), M.Kalniņš (2000). 
Aivars Eduards (īst. vārdā Aivars Eipurs)

(1956.13.03. Rīgas raj. Pabažu Ainavās). Dzejnieks.

Sācis dzejot laikā, kad strādāja Tērvetē „Sprīdīšos”.

Dzejoļi tulkoti.

Raksta arī esejas, stāstus, tulko.

Kopš 1986.gada dzīvo Jelgavā.

Rakstnieku savienībā kopš 1992.

Dzīvo un strādā Jelgavā. Alkoholterapeits Jelgavas narkoloģijas slimnīcā (1993-1998).

Dzejoļu krājumi: Dejas (1991), Jā (1996), Ainava kliedz (1996), Vasaras sniegs (1999), Es pagāju (2001), Jauns medus (2006), Sāras mīlestība (2008), Minimas jeb vienā istabā ar Antonu Vēbernu (2008).

(1941. 16.03. Bēnē.-)

Tekstilmāksliniece

Beigusi LMA, asistente LMA katedrā

Vecāki : Tēvs Kristaps Leinerts 1931.gadā apprecas ar Mildu.

Ģimene iegūst “Censoņus”.

Beidzis Bērzes 7-gadīgo skolu ar teicamām sekmēm.

Absolvējis Bulduru dārzkopības tehnikumu

Iestājas Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā.

Kā eksterns nokārto eksāmenus par vidusskolas kursu un uzsāk mācības Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātē, taču arī to nepabeidz.

Iestājas Liepājas pedagoģiskajā institūtā, bet, to nebeidzis, sāk strādāt par skolotāju Kurzemes jūrmalā.

Tad seko ģimenes nodibināšana un Uldis kopā ar dzīvesbiedri Mirdzu dzīvo un strādā Jēkabpils -Krustpils novadā. Mirdza strādā novadpētniecības muzejā.

Strādājis dažādus darbus: laborants, ģeologs, celtnieks u.c.

Kad ģimene pārceļas uz Rīgu, strādā par literāro konsultantu laikrakstā “Padomju Jaunatne”, raksta recenzijas ,tulko.

Dzejot sācis agri, apmēram 9 gadu vecumā.

Publicējies Dobeles rajona avīzē ap 1960.gadu, arī ar pseidonīmu Bērzups.

Ar Bērzupa pseidonīmu dzejoļi publicēti arī “Literatūrā un mākslā” 1960.gadu sākumā.

1966.- dzejoļu krājums “Gribu palikt gaismā”.

Dzejoļu izlase “Gaisma” 1974.

Par Uldi Leinertu ļoti daudz materiālu glabājas Bērzes bibliotēkā, kur nodoti no skolas.

Skolotājs Fogels rosinājis un mudinājis skolēnus pētīt un aprakstīt U. Leinerta daiļradi, valodu un dzīves gaitas.

Māc. Hercoga Pētera ģimnāzijā Jelgavā.

1950.gadu sākumā skolotāja Dobeles 7-gadīgajā skolā.

Skolotāja Kalnciemā.

1966.gadā emigrē uz Austrāliju.

1976.g.izdots dzejoļu krājums „Zemei un cilvēkiem”,

1983.g.-„Laikam līdzi”,

1989.g.-„Pasāžas”.

Dobeles ģimnāzijas skolotājs

Beidzis Latvijas Universitātes Matemātikas un dabas zinātņu fakultāti.

Bijis Finansu Ministrijas Nodokļu departamenta ierēdnis.

Dobeles Latviešu biedrības priekšnieks
Grīnbergs Māris

(1971. 31. 03. Dobelē).

Mākslinieks, metāldizainers, fotogrāfs.

Mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Metāldizaina nodaļā (1986-1990), Latvijas Mākslas akadēmijas Metāldizaina nodaļā (1993-1996). Metāldizainers modes salonā ,,Beāte”(1990-1995), salonos ,,Čiris” un ,,Jāņa sēta”(1995-2000), dizainers SIA ,,Citro dizaina grupa” (kopš 2000), fotogrāfijas un datorgrafikas pedagogs Jelgavas Mākslas skolā (kopš 2004), animāciju fotogrāfs un operators SIA ,,Kalvestudija” (kopš 2008). 2009 atvēris savu fotostudiju. Veidojis ielas kafejnīcas dizainu viesnīcai ,,Rolands”, “Air Baltie” biroja dizainu lidostā ,,Rīga” (abi 2002), dekoratīvo āra pulksteni A/S ,,Balta” (2003), TV šova «Dziesmu duelis” studijas dizainu (2004), metāla paviljonu Latvijas ekspozīcijai «Runājošie akmeņi” Parīzē, Strasbūrā, Bordo un Lionā, Francijā (2005), veidojis firmas stilu un interjerus solāriju studijām “Double sun” un “Adrenalinetan” (2006, 2007, 2010), bijis mākslinieks un operators vairākos reklāmklipos (2008, 2009). Izstādēs piedalās no 1990. Saņēmis vienu no galvenajām godalgām “Microsoft Latvia” fotokonkursā ,,lnovācijas” (2005) un LU radio ,,NABA” fotokonkursā ,,7x7” (2009).
Neilande Ināra

(1936.1.04.Jaunsaulē-)

Metālmāksliniece.

Dzīvojusi Anneniekos.

Annenieku dzirnavu īpašniece, Annenieku HES īpašniece.

Beigusi LMA.

Strādājusi kombinātā „Māksla”.

Darina rotaslietas.
Vidiņš Kārlis

(1896. 2.04. Bērzmuižā (Bērzes pag.)-1959.5.02.Ventspilī)

LKO kavalieris, pulkvežleitnants.

Studentu bataljona virsseržants

LKO Nr.1930. piešķirts 1925.gadā par varonību kaujā 1919.gada 15.novembrī pie Kalnciema.

Bijis vecākais apakšvirsnieks 3.Kurzemes latviešu strēlnieku pulkā.

Latvijas Armijā –pulkvežleitnants armijas štābā 1935.gadā

Apcietināts un izvests 1940.gada vasarā, atgriezies 1956.gadā.
Dannenberga Alise

( 1861. 16.04.Annasmuižā-)

Gleznotāja, grafiķe

Pēc 1958.gada Parīzē, Francijā.
Ulmanis Indriķis

(1836.21.04.- 1901.23.02.)

Lauksaimnieks

K. Ulmaņa tēvs

Skolotāja, kompartijas funkcionāre un sabiedrības darbiniece.

Mācījusies Vadakstes septiņgadīgajā skolā 1949. 25. III kopā ar ģimeni paņemta izvešanai uz Sibīriju, savākšanas punktā atbrīvota, jo tēvs kritis Sarkanarmijā.

1955–59 mācījusies Saulaines lauksaimniecības tehnikuma agronomijas nodaļā, vienlaikus mācījusies arī mūziku.

1959–62 dabaszinātņu, dziedāšanas un fizkultūras skolotāja Vadakstes, Rubas astoņgadīgajā skolā.

1962–63 Dobeles rajona komjaunatnes komitejas sekretāre.

1963–70 Naudītes sovhoza partijas sekretāre.

1968–73 mācījusies neklātienē partijas augstskolā,

1970–75 Latvijas Kompartijas Dobeles rajona komitejas instruktore, propagandas daļas vadītāja.

1975–84 Latvijas Kompartijas Saldus rajona komitejas ideoloģiskā sekretāre.

1984 norīkota uz Cēsu rajonu, 1984–85

Cēsu rajonā izpildkomitejas priekšsēdētāja, 1985–88 XI Latvijas Kompartijas Cēsu rajona komitejas 1. sekretāre.

Kopš 1989 Cēsu rajona dzimtsarakstu nodaļas vadītāja.

Izmantotā literatūra:

1. 
   Latvijas padomju enciklopēdija. 1-102. R. 1981-88. Literatūras avotā ir šķirklī aprakstītās personas ģīmetne
   
2. 
   Druva 1994. 30. IV :2
   
3. 
   Ziņas autoram sniegusi šķirklī aprakstītā persona
   

Dzīvojis Bērzes skolā.

Skolotāja Kristapa Cīruļa dēls,

beidzis RPI arhitektūras fakultāti.

Izstādēs piedalījies no 1910.g.

Miris 1969.g.

Avots: Es viņu pazīstu,113.lpp

Latv. Enciklopēdija 1.sējums, 404.lpp

Operdziedātājs

Mācījies Bērzes pamatskolā, tad Dobeles ģimnāzijā.
Nāruns Miķelis

1891.10.05.Ukru pag.”Straužās” -Sibīrijā , nometnē 1945

LKO kavalieris

1.pasaules karā dienējis krievu daļās un 5.Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.

Latvijas armijā uzdienējis par kapteini

1.Liepājas kājnieku pulka virsleitnants

LKO Nr.1631. piešķirts 1923. gadā par varonību kaujā 1920.gada 4.maijā, atbrīvojot Latgali.

Vācu armijā karojis Latviešu leģionā 15. SS divīzijas 32.pulka sastāvā.

Deportēts, miris Sibīrijā nometnē,

precīzāku ziņu trūkst.
Dambergs Valdemārs (Voldemārs)

(1886.23.05. Pēterburgas gub. Družnoseljes muižā - 1960.12.07. Kopenhāgenā Dānijā). Rakstnieks, pedagogs. No 1906 ģimene dzīvo Līvbērzes Abomenēs. Mācījies Jelgavas reālskolā (1899-1905), Rīgas Politehniskā institūta Mehānikas nod. (1905-1906), Tērbatas unversitātes Klasiskās filoloģijas nod. (1916). Hercoga Pētera ģimnāzijas (1935 - 1936) un Jelgavas ģimnāzijas direktors (1936 - 1939). Jelgavas teātra dramaturgs (1936 - 1944). No 1944 emigrācijā, no 1945 Dānijā, latviešu ģimnāzijas direktors (1945-1951), vadījis izdevumu "Dānijas Latviešu Ziņas" (no 1957). 

Dargevics Augusts Jānis

(1896.24.05. Ukru pagastā - 1988.16.01.)

Mediķis, ārsts, ķirurgs. Beidzis Jelgavas ģimnāziju.

Ārsts Jelgavā, 1924 Sarkanā Krusta slimnīcā, 1926-1937 arī Jelgavas dzelzceļa mezgla vecākais ārsts. 1931 kļuva par Jelgavas slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vadītāju, 1937-1944 (ar pārtraukumu 1940-1941) arī slimnīcas direktors. Jelgavas domes priekšsēdētājs (1928). Jelgavas teātra direktors (1924 –1941). No 1944 trimdā. Austrijā 1944 bija asistents Zalcburgas slimnīcā, 1945-1949 Vācijā (Bavārijā) UNRRA un IRO Minhenes slimnīcas ķirurģiskās nodaļas vadītājs. 1949 līgums ar ASV flotes ārstu komandieri par darbu Guamas salā, kur ieradās 1950. Pēc 3 gadu līguma izbeigšanās kopā ar Dr. E.Falku uzsāka privātpraksi. No 1960 Denverā (ASV, Kolorādo), pēc tam pavadījis Guamā vēl 4 g. ASV bijis Latviešu ārstu un zobārstu apvienības līdzdibinātājs, ilggadējs valdes loceklis un goda biedrs, Denveras latviešu kluba priekšnieks.