Novadnieku kalendārs 2016 Vītols Egils
|
|  Yüklə 490.5 Kb.
|
DARRGEVICS Augusts Friča d., ārsts. * 1896. V 23. Ukru pag.; M. Anete, S Eika dz. Prindulis. Beidzis Jelgavas ģimnāziju, 1918/1920. Valmieras pilsētas slimnīcas asistents, 1919. Valmieras aizsardzības priekšnieks, 1919. Valmieras pilsētas galva, 1919/1920. Rīgas Sarkanā Krusta slimnīcas asistents, 1920. IX 27. Rīgas kājnieku pulka ārsta v.i., 1920. XII 24. apstiprināts ārsts leitnants pakāpē izd. 1920. IX 27., 1923. beidzis Latvijas Universitāti, ķirurģijā, 1924. II 28. atvaļināts, 1924/1925. Sarkanā Krusta slimnīca Jelgavā, 1926/1937. Dzelzceļu vecākais ārsts Jelgavā, 1926/1944. Jelgavas pilsētas I slimnīcas ārsts ķirurgs, direktors, 1928. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs, 1930/1940. Aizsargu organizācijā, 1935/1940. Jelgavas aizsargu pulka Štāba bataljona Auto rotas ārsts, 1938. Jelgava, Lielā 12, 1940. apbalvots ar Lietuvas Ģedemina ordeņa IV šķiru, 1941. atlaists no Jelgavas I slimnīcas direktora amata, 1943. Kalpaka 14, Jelgavā, Jelgavas teātra direktors, Jelgavas latviešu biedrības runas vīrs, Vadakstes pagasta Vipartu māju īpašnieks. Avots: LVVA 1640-1-527-69, 1023-2-11-25.; „”Rīgas kājnieku pulka vēsture, R., 1929.; „Latvju darbinieku galerija”, R., 1929.; „Es viņu pazīstu”, R., 1939.; “Latvijas medicīniskā personāla saraksts”, R. 1938.; V. Eichenbauama arhīvs # 1874. Rirdāns Ernests (1901.28.05. Bukaišu pagastā – 1954.14.08. Anglijā) Grafiķis, karikatūrists Tēvs-kuļmašīnas lokomotīves vadītājs. Dzīvojis Rīgā. Mācījies Mākslas Akadēmijā. Miris Anglijā. Gredzens Viesturs (1931.25.05.- 2010.24.06.,apb.Tērvetes kapos) Izcils lauksaimnieks, ilggadējs kolhoza ”Tērvetes „ priekšsēdētājs. Lielsaimnieka dēls no Naukšēnu puses Skudrītes. Ļeņina ordeņa kavalieris. Agronoms pēc izglītības. Mīlēja zirgus ,viņam piederēja Tērvetes zirgaudzētava. Darbojās Kaula vadītajā Vienības partijā, tika ievēlēts 6.Saeimā. Bija ērcīgs, taisnīgs un nepieļāva netaisnības. Birkmanis Gunārs (1931.26.05.Pakaišu muižā( Naudītaes pag. ”Zeltiņos”) -2011) Rakstnieks, fotomākslinieks, publicists. Reālistiskās fotogrāfijas meistars Bērnību pavadījis pie Dobeles, Naudītes pagastā. Beidzis Dobeles vidusskolu Studējis Latvijas Universitātē latviešu valodu un literatūru, bet diplomu nav ieguvis. Pēc 1947..gada pievērsies fotografēšanai. Darbs mūža garumā saistīts ar fotogrāfēšanu. Mēģinājis rakstīt publicistiku, piezīmes īstenojis savās grāmatās. Grāmatas ir apjomīgas ,vairāki simti lappušu. Stāsti, romāni, apraksti, autobiogrāfisks stāsts. 1996.-“Dzīve krievu laikos” 1997.-“Cilvēki tumsā” 1999.-“Nelūgtie viesi” 1999.-“Vasara,kurā salūza likteņi” 2000.-“Lapsu laiks” 2000.-“Cerību un vilšanās gadi” 2001.- “Gadsimta atspulgi” 2002.-“Teo Nesaules sievietes” 2003.-“Pārnākt mājās” 2004.-Fotografiskas piezīmes” 2006.-“Taisnīgās dienas gaidīšana” Ļucis Ēvalds (1881.1.06. Liepājas apr. Vaiņodes pagasta Nārķu Mārtiņu mājās. - 1944..30.11. Jelgavā, apb. Tērvetes kapsētā). Pedagogs, bibliotekārs. No 1923.11. Jelgavas Skolotāju institūta paraugpamatskolas skolotājs, no 1936.1.08. - pārzinis un matemātikas skolotājs. 1925-1944 Jelgavas pilsētas bibliotēkas pārzinis. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1931.16.11). Voitkus Arturs (1911.01.06. Liepājā - 1991.15.01. Otavā, Kanādā). Literāts, rakstnieks, publicists, mācītājs. Beidzis Jelgavas klasisko ģimnāziju (1929), Latvijas Universitātes Teoloģijas fak. (1935). Bijis mācītājs Jelgavā, Zaļeniekos, Krimūnās. Darbi: 14 romāni, 4 stāstu un noveļu krājumi, lugas, sprediķu krājums. Romānā Ceļi tāli, ceļi tuvi (Bruklinā, 1970) attēlota autora jaunības dienu Jelgava. Dzīvesbiedre Margarita Voitkus, meita Maruta. Mazvērsītis Janis (arī Jānis Mazvērsīts) (1866.06.06. Vecauces pag. Ēvaržu mājās - 1943.28.12. Jelgavā, apbed. Baložu kapos). Agronoms, lauksaimnieks, lauksaimniecības vēsturnieks, publicists. Mācījies Jelgavas reālskolā (1878-1885). Pēc ģimnāzijas beigšanas dienējis Jelgavas garnizonā. (1911-1936) Pēc ģimnāzijas beigšanas dienējis Jelgavas garnizonā. (1911-1936) Jelgavas Lauksaimniecības skolas direktors (1911-1936). Jelgavas lauksaimniecības vidusskolas izveidotājs, direktors no 1915.gada līdz 1937.gadam. Sarakstījis 25 darbus par lauksaimniecību.
Komponiste, pianiste Mācījusies Dobeles mūzikas skolā. Dobelē no 1962.gada Mācījusies Latvijas Valsts konservatorijā. Absolvējusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru klasi (1985), Pētera Plakida kompozīcijas klasi (1990) 1993–1996 ar Dānijas Kultūras ministrij... Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā, Berkli Universitātē Kalifornijā ASV, Parīzē Francijā, Oslo Norvēģijā. Latvijas Komponistu savienības biedre, Dānijas Komponistu savienības biedre. 
Šēls Jēkabs (1891.05.06.Mežmuižas pag Putnos-1964.10.05.Rīgā) Pulkvedis –leitnants Pulkvežleitnants aktīvajā karadienestā Tēvs Kārlis lauksaimnieks Beidzis Liepājas Biržas komercskolu Studējis Pēterpils Politehniskajā institūtā Piedalījies Brīvības cīņās no 1920.gada 30.aprīļa Latgales artilērijas pulkā Apbalvots ar TZO un VO
(1881. 14.06. Dobeles Sūņos-) Estrādes dziedātājs, tautasdziesmu, ziņģu, kupleju vācējs un teicējs. Piecpadsmit viņa dziedātās tautasdziesmas apdarinājis vienai balsij ar klavierēm Alfrēds Kalniņš. Pazīstamas E. Melngaiļa apdares korim viņa dziedātām dziesmām: Kade pārnāksi ,bāleliņ, Meita sēde kuražās, u.c. Nav pierādīts dažkārt izteiktais apgalvojums, ka R.Vizbuļa dziedātās būtu lībiešu dziesmas. Vismaz to tekstos ir Zemgalei raksturīga leksika. Bibl.:LBV.-536.lpp.
Lauksaimniecības zinātņu doktors, profesors. Iesaistās 1905.gada notikumos, emigrē uz Šveici, tad beidz agronomijas studijas Francijā 1911.gadā. 1920.gadā atgriežas Latvijā, strādā Zemkopības ministrijā. No 1926.līdz1928.gadam vada Vecauces izmēģinājumu saimniecību. Kopš 1948.gada strādāja LPSR ZA-Zinātņu Akadēmijā. Izcils lauksaimniecības zinātnes popularizētājs. Publicējis 649 rakstus latviešu, krievu, vācu, franču, itāļu ,u. c.valodāsSarakstījis 23 grāmatas (nozīmīgākā-„Laukkopība”).
Rakstnieks, vēsturnieks. Vēst. darbi: Hercoga Jēkaba laikmets Kurzemē (1931), Kurzemes hercogi un viņu laikmets (1935). Darbi attēlo visu Kurzemes hercogisti, tostarp Dobeles novadu. Vecmanis Alfons (1906. 16.07.Rīgā- ) Mācītājs ,dzejnieks Tēvs Pēteris rūpnieks, māte Ieva, sieva Berta, dzimusi Šmita Beidzis Latvijas Universitātes teoloģijas fakultāti Rakstījis dzeju ar pseidonīmu Pārslietis. Bērzes ev. luteriskās draudzes mācītājs. Dzejoļu grāmata: Pusnakts saule,1925.
Mūziķis, skolotājs, sabiedrisks darbinieks Mācījies Auces mūzikas skolā ,ko beidzis kā pirmais trompetists-absolvents. Tālāk izglītojies E.Dārziņa speciālajā mūzikas skolā. Kopš 1973.gada spēlēja pūtēju orķestrī „Rīga”. Pedagoga G. Ordelovska izglītots un vadīts,Arnolds Sabulis pats kļūst par jauniešu muzikālās gaumes veidotāju un pedagogu, izcilu mūziķi, dažādu mūzikas žanru pārzinātāju. Enerģijas pietiek gan orķestrim „Rīga” gan pūšaminstrumentu kvintetam, gan 1984.gadā nodibinātajam pūtēju orķestrim „Vecauce”. Kopš 1991.gada aktīvi darbojas Latvijas pūtēju orķestru asociācijā. Sabulis ir pilsētas svētku organizators un dvēsele dzimtajā Aucē. Kopš 1996.gada Auces pilsētas svētku laikā A.Sabuļa vadībā notiek Gunāra Ordelovska pūtēju orķestru festivāls, kur muzicē gan Latvijas, gan citu valstu mākslinieki. Visu mūžu bijis neatkarīgas Latvijas un dzimtās mazpilsētas patriots. Vairākos sasaukumos bija deputāts un pārzināja Auces izglītības un kultūras dzīvi. Enerģisks, radošs, mērķtiecīgs, personība, kas pulcināja domubiedrus un nekad nebaidījās paust savu viedokli. Heimrāts Rūdolfs (1926.20.07.Bēnē, Bēnes muižā- 1992.1.05, apb. Rīgas Meža kapos Mākslinieku kalniņā.) Tekstilmākslinieks, gobelēnists, keramiķis. Mācījies Bēnes pamatskolā. Turpinājis mācīties Rīgā Lietišķās mākslas vidusskolā Tika iesaukts vācu darba dienestā un nokļuva Vācijā. 1945.gadā atgriezās Latvijā Turpināja mācības un pabeidza Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļu 1949.gadā. Mācījās Latvijas Mākslas akadēmijā, beidzis 1954. LMA pasniedzējs. No 1955.gada regulāri piedalījās izstādēs gan Padomju Savienībā ,gan ārzemēs un guva izcilus panākumus. Heimrāta darbi eksponēti lielākajās Krievijas, Lietuvas, Igaunijas pilsētās, Rumānijā, Dienvidslāvijā, Bulgārijā, Beļģijā, Japānā, ASV, Zviedrijā, Vācijā, Itālijā, Dānijā, Francijā, Somijā, Kanādā un citur. 1961.gadā Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā iedibināja Tekstilmākslas nodaļu. R.Heimrāts bija tās dibinātājs , vadītājs un ilgus gadus arī vienīgais pasniedzējs savā nozarē. Latviešu gobelēns kļuva pazīstams pasaulē. Darbojās arī interjeru veidošanā. Veidojis vairāku Rīgas kafejnīcu un veikalu noformējumus. Sākumā audis ornamentālas kompozīcijas, vēlāk izmantojis arī vairāk dabas, folkloras un sadzīves motīvus. 1966.-PSRS Mākslas Akadēmijas diploms 1969.-LPSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks 1971.-PSRS Mākslas Akadēmijas sudraba medaļa 1972.-Latvijas PSR Valsts prēmijas laureāts 1976.-LPSR tautas mākslinieks. 1977.-LPSR Mākslinieku savienības Mākslas dienu medaļa par gada izcilāko sniegumu 1978.-2.prēmija Sociālistisko valstu kvadrinnālē Erfurtē No 1983. gada Rūdolfs Heimrāts bija PSRS Mākslas Akadēmijas korespondētājloceklis, bet no 1988.-PSRS Mākslas Akadēmijas īstenais loceklis. Mākslas Akadēmijas profesors. Dzīvesbiedre Elfrīda māksliniece keramiķe. Dēls Mārtiņš Interjerists, studējis LMA Interjera un iekārtas nodaļā
Komponists, mūzikas kritiķis Beidzis Latvijas Konservatoriju Darbojās “ Brīvā Zemē” kā mūzikas kritiķis. Komponējis solo un kora dziesmas tradicionālā romantisma garā; bez tam 2 svītas orķestrim, sonātu klavierēm u.c. Miris 1955.Rīgā. Siliņš Žanis Augusts (1906.24.07. Dobelē - 1978.04.08. Jūrmalā) Koktēlnieks. Beidzis Mākslas Akadēmiju. Veidojis interjeru LLA reprezentācijas zālei Jelgavas pilī. INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET INCLUDEPICTURE "mhtml:file://C:\\Documents and Settings\\inta\\My Documents\\Google attēlu meklētāja rezultāti ar http--www_jzb_lv-files-images-krajumi-novadnieki-silins_z_jpg.mht!http://www.jzb.lv/files/images/krajumi/novadnieki/silins_z.jpg" \* MERGEFORMATINET 
Grīnvalds Eduards Skolotājs 1881.24.07.Šķibes Ģigumos- Tēvs Jānis amatnieks, māte Lavīze, sieva Auguste, dzim.Blumfelde Beidzis praporščiku skolu, grāmatvedības kursus, ieguvis skolotāja tiesības Bijis revidents Vidzemes kontrolpalātā un skolotājs Dobeles pamatskolā. Butkus Žanis 1906.29.07.-Augstkalnes pag.- Kapteinis ,militārs darbinieks.
1891.03.09.Dobeles pag.-1984.27.04.Linkolnā Veterinārārsts, pulkvedis -leitnants
Aktieris 1891 8.09. Bēnē- Izsūtīts
Strādājis Nacionālajā teātrī. Brigaders Jānis (1856.12.09. Kalnamuižas, vēlēkā Tērvetes pag. Baļļās - 1936.27.02. Rīgā, apbedīts 1.Meža kapos). Izdevējs, aktieris. A. Brigaderes brālis. Mācījies Jelgavas reālskolā (1873-1876). Roga Uldis (1941.28.09. Dobeles raj. Bukaišu pag. Ceriņos). Gleznotājs, pedagogs. Mācījies Bukaišu pamatskolā, tad beidzis Bēnes vidusskolu. 1966 absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas dekoratīvās noformēšanas nodaļu. Strādā akvareļa un pasteļa tehnikā. 1966–1977 Jelgavas pilsētas kultūras nama mākslinieciskais noformētājs. No 1977 vada zīmēšanas studiju Jelgavā. Darinājis dekorācijas Ā.Alunāna Jelgavas tautas teātra izrādēm. Izstādēs piedalās kopš 1973.gada. Latvijas Mākslinieku savienības biedrs no 1986. 2008 saņēmis Jelgavas pilsētas augstāko apbalvojumu "Goda zīme". Gleznojis Zemgales ainavas, senās Jelgavas motīvus. Personālizstādes Jelgavā (1991, 2001). Arnolda Rogas dēls
Rakstniece, dzejniece, dramaturģe. Mācījusies Kalnamuižas un Auces pagastskolā (1871-1875). Pēc tēva nāves kopā ar māti pārcēlusies uz Jelgavu (1874) pie māsas Līzes, vēlāk uz Ventspili, ap 1880 uz Rīgu. Pirmā publikācija stāsts "Slimnīcā" (sacer.1893, publ. 1896). Brigaderes iela Jelgavā (no 1958). Dzīvojusi Tērvetes Sprīdīšos. Sarakstījusi ētiska un reliģiskas ievirzes darbus. Pasaku lugas: „Sprīdītis”(1904.) „Princese Gundega un karalis Brusubārda”(1912.) „Maija un Paija”(1921.) „Lolitas brīnumputns”(1926.) Sarakstījusi romānu „Kvēlošā lokā”(1928.) Autobiogrāfisku triloģiju ”Dievs, daba, darbs” (1926.) „Skarbos vējos”1930. „Akmeņu sprostā”1933. Izdoti Kopoti raksti (1.-8., kopš 1993.
Daiļliteratūras tulkotāja, literāte, pedagoģe. Mācījusies Zaļenieku pamatskolā (1934), Zaļenieku valsts ģimāzijā, Jelgavas 2.valsts ģimnāzijā (1939), Latvijas Valsts universitātes angļu valodas un literatūras nodaļā (1946). Rakstnieku savienības biedre (1967). Dzīvoja Dobelē.
(1856..11.10. Sīpelē - Bērzes pagasta Bētiņu mājās-1930.12.06. Rīgā, apb. Sātos . Pedagogs, mūziķis. Pianists, ērģelnieks, pedagogs. Jāņa Bētiņa vecākais dēls Viens no ievērojamākajiem latviešu pianistiem, mūzikas profesors Tbilisi un Maskavas konservatorijā. Jāņa Bētiņa vecākais dēls
Teologs, mācītājs. Māc. Jelgavas ģimnāzijā (1835-1840), dzīv. pansijā pie mācītāja Pantēnija. No 1850 Jelgavas Sv. Annas draudzes mācītājs, spilgtu, asprātīgu sprediķu autors. 1855-1870 kalpojis arī Kalnciema draudzē. Kalpojis arī Dobeles novadā. Gulbis Harijs ( 1926. 25. 10, Dobelē-) Dramaturgs. LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks rentnieka ģimenē, bērnību aizvadot Annenieku pagasta Kaķeniekos. Mācījies Tumes pamatskolā (1934. – 1940.) un Tukuma vidusskolā (1940. – 1946.), paralēli apgūstot vijoļspēli Tukuma mūzikas skolā. Pēc tam Harijs Gulbis studējis Latvijas Valsts Universitātes Filoloģijas fakultātē, studijas pabeidzot neklātienē (1952.g.), jo jau no 1949.gada viņš, paralēli studijām, strādāja par skolotāju Siguldā. Harijs Gulbis strādājis par skolotāju un mācību pārzini arī Allažu, Valkas un Gulbenes skolās, viņš bijis skolotājs un audzinātājs Iecavas internātskolā (1959. - 1967.), pašaizliedzīgi ieguldot savas zināšanas audzēkņos. Sākot no 1969.gada H. Gulbis nodevies rakstniecībai, kļūstot arī par Rakstnieku Savienības biedru jau no 1967.gada. 1976.gadā Harijs Gulbis tiek godināts kā LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks. Pirmais Harija Gulbja stāsts "Bombejas meitene" publicēts žurnālā "Zvaigzne" (1957.) 1958. gadā autors piedalījies lugu konkursā ar lugu "Vecīši", kas pirmoreiz iestudēta 1959. gadā Ventspils Tautas teātrī. Pirmā Harija Gulbja luga, kas tika iestudēta Drāmas teātrī bija "Viena ugunīga kļava" (1967), taču lielāku atpazīstamību H.Gulbis iemantoja ar lugu "Aijā žūžū, bērns kā lācis" (teātrī tika uzvesta 1968.g.). Lugā skarta bezatbildības problēma kā sava laika sabiedrības raksturīga iezīme. Gulbis sarakstījis komēdijas "Mans mīļais, mans dārgais" (teātrī 1969.g.) un "Silta, jauka ausainīte" (teātrī 1973.g.), kurās atklātas zīmīgas sabiedrības situācijas - "blats", preču sadale pēc ieņemamā amata, mietpilsonība, jaunbagātnieku slāņa veidošanās. Tajā pašā laikā, rakstot par tik sociāli aktuālām tēmām, Harijs Gulbis ir spējis savās komēdijās saglabāt reljefus un sulīgus raksturus. Psiholoģiskais un sociālais slānis grodi saaudies lugā "Cīrulīši", kas pirmo reizi iestudēta 1975.g., tostarp arī Vīlandes teātrī "Ugala". Par šo lugu Harijs Gulbis saņēmis E.Veidenbauma prēmiju (1976.g.) un A.Pumpura prēmiju (1977.g.). Lugā veidots stāsts par vienas ģimenes komplicētu sadzīves situāciju, panākts plašs laikmeta realitātes vispārinājums. Gulbis brīdina par lauku sētas sairumu, kas draud ar latvietības identitātes zaudēšanu. Pēc lugas motīviem uzņemta tāda paša nosaukuma filma (1980.g.). Luga savu aktualitāti spēj pierādīt joprojām, jo šajā sezonā Dailes teātra mazajā zālē to ir uzvedis režisors un dramaturgs Lauris Gundars. Cilvēces savstarpējās atsvešinātības plaisa, ko rada aprimums un garīgu perspektīvu trūkums sabiedrībā, ir lugas "Kamīnā klusu dzied vējš" (teātrī 1977.g.) konflikta pamatā. 80. gados H.Gulbis nāca klajā ar divām lugām, kuru virsrakstā minēts vīrieša vārds, abas izrādīja Nacionālais teātris: komunālā dzīvokļa sadzīve visās niansēs tika parādīta Harija Gulbja lugā "Alberts". Lugas galvenais varonis, pensionētais, pavecais cilvēks, vārdā Alberts, prata izdzīvot komunālās sadzīves "ellē", saglabādams ticību labajam. Problēma par sapņa nepieciešamību ir komēdijas "Olivers" (1985.g.) centrā, turklāt šai lugai piemīt diskutabla nokrāsa: parasts dīkdienis Jānis Pencis raksta romantiskas vēstules, atsaucoties iepazīšanās sludinājumiem, un paraksta tās ar pseidonīmu Olivers, viņš piedāvā sapni, un reizē tas ir tikai māns. Harija Gulbja lugas žanra ziņā ir daudzveidīgas, tām rūpīgi izstrādāta kompozīcija, precīzs, psiholoģiski pamatots dialogs, panākta īpatna kopnoskaņa. 1996. gadā Nacionālajā teātrī iestudēta Gulbja luga "Uz Liepsalām ejot", tajā raksturota situācija, kādā nonākuši atsevišķi inteliģences pārstāvji pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. 1999. gadā Nacionālais teātris izrādījis Gulbja lugu "Vēverīši" ("Teātra Vēstnesis" 2000., 2). Pēc Nacionālā teātra pasūtījuma Gulbis dramatizējis A.Deglava romānu "Rīga" (izrādīta 1998.g.). Jauniešu dzīvei Harijs Gulbis pievērsies romānā "Pieneņu laiks" (1976.g.). Romānā "Doņuleja" (periodikā 1981.g., grāmata 1983.g.), par kuru H.Gulbis saņēmis, A.Upīša prēmiju (1982.g.), vienas ģimenes liktenī sakoncentrēti vēsturiski notikumi ilgākā laika posmā. 1998. gadā publicēts H.Gulbja romāns "Degoši debesu akmentiņi". Izdota arī eseju un literatūras pārdomu grāmata "Par nesasniedzamo pilsētu" (1986.g.), kā arī divas lugu izlases: "Sarunas ar skopām remarkām" (1974.g.), "Lugas par mājām" (1986.g.). |
