Lr izglītības un Zinātnes ministrijai

2.4.Studiju kursu un studiju moduļu (ja tādi ir) apraksti

2.5.Studiju programmas organizācija

• 
  studiju kursi – 124 KP, no kuriem:
  
  • 
    vispārizglītojošie studiju kursi – 20 KP;
    
  • 
    nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi – 38 KP;
    
  • 
    nozares profesionālās specializācijas kursi – 60 KP;
    
  • 
    bakalaura programmas brīvās izvēles kursi – 6 KP;
    
• 
  prakse – 24 KP;
  
• 
  kvalifikācijas pārbaudījumi (tai skaitā bakalaura darbs) – 12 KP.
  

Katram studiju kursam ir izstrādāts apraksts, kuru pasniedzēji pārskata un aktualizē katru semestri. Studiju kursu realizācija notiek galvenokārt lekciju, praktisko nodarbību, semināru un referātu veidā. Lekcijās studējošie apgūst teorētiskās zināšanas, turklāt praktiskajās nodarbībās un semināros teorētiskās zināšanas tiek pielietotas juridisko problēmu risināšanai, temata apspriešanai, kāzusu risināšanai. Teorētisko zināšanu pastiprināšana notiek arī referātu sagatavošanā, diskusijās un tiesu izspēlēs, kur studējošajiem jābūt gataviem dažādu standarta un nestandarta juridisko situāciju risināšanai. Paralēli studējošie tiek iesaistīti ETA organizētos pasākumos (konferencēs u.c.).

Liela uzmanība ir veltīta studējošo patstāvīgajam darbam (prezentāciju, tiesību aktu projektu izstrādei, juridisko dokumentu projektu sagatavošanai, eseju rakstīšanai u.c.), kura apjoms un veids atkarīgs no studiju kursa.

Studējošie iesaistās zinātniski pētnieciskajā darbā, izstrādājot studiju darbus (I, II, III).

Studiju kursa sekmīgai apguvei un studējošo atbalstam tiek plānotas studiju kursu konsultācijas. Tai pašā laikā tik plānotas arī konsultācijas prakšu atskaites un studiju darbu rakstīšanas laikā. Mācībspēki arī gatavo un nosūta studējošajiem lekciju materiālus teorētiskās daļas pilnvērtīgai apgūšanai. Lekciju materiāli tiek sagatavoti katra studiju kurda ietvaros. Studējošajiem tie tiek nosūtīti elektroniski vai arī nodoti lietošanai lekcijas laikā.

Profesionālās kvalifikācijas prakse ir profesionālās studiju programmas „Jurisprudence” obligāta sastāvdaļa.

Prakses mērķis ir pilnveidot studentu teorētiskās zināšanas tiesību zinātnē, kā arī dot iespēju apgūt un nostiprināt praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas juriskonsulta profesijā. Katra semestra studiju praksei izstrādāti savi mērķi un uzdevumi. Prakses uzdevumi ir skaidri formulēti, instrukcijas un norādījumi ir pieejami un tiek kontrolēti.

Prakses apjoms – 24 kredītpunkti jeb 24 nedēļas:

• 
  Prakse I (Komerctiesībās) – 4 nedēļas (4 KP);
  
• 
  Prakse II (Darba tiesībās) – 4 nedēļas (4 KP);
  
• 
  Prakse III (Civiltiesībās) – 4 nedēļas (4 KP);
  
• 
  Prakse IV (Administratīvajās tiesībās) – 4 nedēļas (4 KP);
  
• 
  Prakse V (Kvalifikācijas jeb pirmsdiploma prakse) – 8 nedēļas (8KP).
  

Prakse tiks īstenota saskaņā ar prakses līgumiem par prakses vietas nodrošināšanu. Nepieciešamības gadījumā ETA studējošajiem nodrošina studiju prakses vietu. Pirms došanās praksē students slēgs trīspusēju līgumu ar augstskolu un prakses uzņēmumu. Prakses uzņēmums studējošajam nosaka prakses vadītāju no prakses vietas puses, kura pienākumi ir:

• 
  Nodrošināt prakses norisi atbilstoši studējošā prakses uzdevumiem un radīt nepieciešamos darba apstākļus;
  
• 
  Prakses noslēgumā sniegt studējošam rakstisku prakses novērtējumu.
  

Studiju programmas beigās studējošie izstrādā bakalaura darbu un kārto kvalifikācijas eksāmenu. Bakalaura darbu tematus apstiprina rektora izveidota metodiskā komisija.

2.6.Prasības, uzsākot studiju programmu

2.7.Studiju programmas praktiskā īstenošana (izmantotās studiju metodes un formas, tālmācības metožu izmantošana)

Eiropas Tālmācības augstskolas profesionālā bakalaura studiju programmā „Jurisprudence” realizē pilna un nepilna laika klātienes, nepilna laika neklātienes studijas.

2.8.Vērtēšanas sistēma (izglītības kritēriji un vērtēšanas metodes studiju rezultātu sasniegšanai un novērtēšanai, pārbaudes formas un kārtība)

• 
  kvalifikācijas pārbaudījumi – rakstisks kvalifikācijas eksāmens un bakalaura darba aizstāvēšana;
  
• 
  semestra kontrole – eksāmenu un ieskaišu nokārtošana semestra laikā apgūtajos priekšmetos, referāta un prakses izpilde, studiju darbu aizstāvēšana;
  
• 
  starpsemestra kontrole – kontroldarbu, uzdevumu, patstāvīgo darbu un referātu (eseju) izpildes novērtēšana, kā arī piedalīšanās praktiskajās un semināru nodarbībās novērtēšana.
  

Uz nākošo semestri tiek pārcelti studenti, kuriem ir ne vairāk kā 3 akadēmiskie parādi. Uzņemšana notiek 2 reizes gadā, tāpēc daļa studentu turpina mācīties atkārtoti tajā pašā semestrī.

Absolventu gala atestācijas komisijas sastāvā (priekšsēdētājs un ne mazāk kā puse tās sastāva) tiks iekļauti profesionālo organizāciju un darba devēju pārstāvji.

Eksāmenu un ieskaišu pieņemšana rakstiskā veidā ļauj izmantot mūsdienu studentu zināšanu novērtēšanas tehnoloģiju pēc ECTS sasniegumu skalas. Ar šo mērķi daļai priekšmetu tika izstrādāti kontroltesti, daļai - individuāli uzdevumi, kas mainās katru semestri.

Studiju programmā vērtēšanas pamatprincipi atbilst 2014.gada 26.augusta MK noteikumu Nr.512 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” un Augstskolu likuma prasībām:

• 
  zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība — atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts prasību kopums pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai;
  
• 
  vērtējuma obligātuma princips — nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas obligātā satura apguvi.
  

Eksāmenā un valsts pārbaudījumā programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu skalā:

• 
  ļoti augsts apguves līmenis (10 — "izcili", 9 — "teicami");
  
• 
  augsts apguves līmenis (8 — "ļoti labi", 7 — "labi");
  
• 
  vidējs apguves līmenis (6 — "gandrīz labi", 5 — "viduvēji", 4 — "gandrīz viduvēji");
  
• 
  zems apguves līmenis (3 — "vāji", 2 — "ļoti vāji", 1 — "ļoti, ļoti vāji").
  

Ieskaitē studiju kursa apguves līmeņa un prakses sasniegumu vērtējums ir "ieskaitīts" vai "neieskaitīts", vai arī vērtējums 10 ballu skalā.

Katrā studiju kursā docētājs izstrādā vērtēšanas sistēmu, pamatojoties uz šiem principiem un iepazīstina ar tiem studentus. Pārbaudēs iekļaujamais satura apjoms atbilst kursu programmās noteiktajam saturam un profesiju standartā noteiktajām prasmju un zināšanu prasībām.

Studiju kursa gala vērtējums sastāv no 2-4 pārbaudes darbu vērtējumiem un eksāmena vai ieskaites vērtējuma (katrā studiju kursā definētas savas prasības un procentuālais īpatsvars), līdz ar to studējošie jau semestra laikā tiek informēti par studiju sasniegumu apguves pakāpi