Baltijas Starptautiskās akadēmijas

IV. Studiju virziena pašnovērtējuma pielikumi

1. 
   Studiju virziena attīstības stratēģija, kopīgie mērķi un to saistība ar augstskolas kopējo stratēģiju
   

Stratēģijas izstrādē ir ievēroti Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti, Baltijas Starptautiskās akadēmijas Satversme, Latvijas pilsētu un reģionu attīstības stratēģijas 2008. – 2014. gadiem, kā arī Latvijas nacionālais attīstības plāns 2007.-2013. gadam un Lisabonas stratēģija, nozīmīgākie Boloņas pamatprincipi.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas misija: BSA ir viena no Latvijas Republikas augstākās izglītības mācību iestādēm, kas realizē Latvijas reģionālās attīstības un izglītošanas misiju, kas nodrošina konkurētspējīgas, starptautiski atzītas daudzveidīgas studijas, attīsta inovatīvu pētniecību, garantē sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un izglītošanu dažādos līmeņos.

BSA Tiesību zinātnes virzienā nodrošina trīs ciklu izglītību, realizējot:

• 1. un 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Tiesību zinātnes”;

• maģistra studiju programmas un

• doktora studiju programmu.

Studiju kvalitāte BSA ir noteikta kā galvenā pamatvērtība. Studiju procesa organizācijas pamatā likti vairāki principi – kvalitāte, ilgstpēja, pēctecība un sadarbība. Studiju virziena Tiesību zinātnes attīstības mērķi ir realizējami visu līmeņu studiju programmu pēctecībā un savstarpējā saskaņotībā.

Studiju virziena mērķis, akceptējot Baltijas Starptautiskās akadēmijas darbības un attīstības ilgtermiņa stratēģiju 2009.-2015. gadam (apstiprināta BSA Senāta sēdē 2009. gada 13.janvārī. Protokols Nr.79/13.01.09) (pieejama-http://bsa.edu.lv/docs/strateg2015.doc)  ir sagatavot kvalificētus speciālistus studiju un pētnieciskajam, kā arī citam darbam valsts iestādēs un citās struktūrās, kurā nepieciešamas augsta līmeņa juridiskās zināšanas, un kas ir pieprasīts sabiedrībā, ar starptautiskiem standartiem atbilstošu kompetenci juridiskajā zinātnē un zinātņu doktora grādu.

Studiju virzienā iekļauto programmu saturs, to organizācija un realizācijas gaita, nodrošinājums ar akadēmisko personālu un materiāli tehniskā bāze ļaus īstenot studiju programmu izvirzītos mērķus, izpildīt uzdevumus un realizēt izvirzīto stratēģiju.

BSA doktora studiju programma nodrošina augstākā līmeņa akadēmiskās studijas, kurās sagatavo speciālistus patstāvīgam, radošam un daudzpusīgam zinātniski pētnieciskajam darbam. Akadēmiskais personāls, kas sadarbojas ar BSA, zinātniskā kvalifikācija un interešu amplitūda rada priekšnoteikumus padziļinātām studijām juridiskajā zinātnē, kā arī garantē profesionālu zinātniskā darba vadību plašā juridisko problēmjautājumu spektrā.

Latvijas Republikas izaugsme nav iedomājama bez augsti kvalificētiem doktoriem, jo viņi ir nepieciešami, lai attīstītos jebkura zinātnes sfēra. Sevišķi aktuāli tas ir juridiskajās zinātnēs, jo šajā jomā ir nepietiekams doktoru skaits, kas varētu pretendēt uz Latvijas augstskolu profesoru, asociēto profesoru un docentu vakancēm un varētu tikt piesaistīts jauno speciālistu sagatavošanā. Minētais īpaši var apgrūtināt augstākās izglītības iestāžu darbību tiesību zinātņu programmās. Tāpat arī darba tirgū pieaug pieprasījums pēc arvien kvalificētākiem speciālistiem. Jaunas doktora studiju programmas akreditēšana Latvijā palīdzēs mazināt nozares speciālistu trūkumu un veicinās straujāku nozares attīstību.

Kopumā studiju programmu perspektīvo novērtējumu no Latvijas valsts interešu viedokļa nosaka šādi divi pamatkritēriji:

1) studiju programmu atbilstība valstī noteiktam izglītības standartam un profesijas standartam;

2) studiju programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam.

Kopumā raksturojot studiju programmas, norādāms, ka tās atbilst Ministru kabineta 2001. gada 20. marta Noteikumiem nr. 141 “Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu”, Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra noteikumu Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” izvirzītajām prasībām, kā arī Ministru kabineta 2007.gada 13.februāra noteikumos Nr. 125 "Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību (Profesiju klasifikators)" noteiktajam par jurista profesijas standartu, kā arī Zinātniskās darbības likumā noteiktajam. Tas rada priekšnoteikumus iespējai nodrošināt izglītību valsts vajadzībām nepieciešamajiem speciālistiem tiesību zinātņu jomā, kuru zināšanas, prasmes un attieksmes atbilst valsts izglītības standartos noteiktajām prasībām un profesijas standartos formulētajām kompetencēm.

Studiju virziena Tiesību zinātne darbība noris, respektējot sabiedrības intereses, ciešā sadarbībā ar ieinteresētajām personām, darba devējiem un absolventiem.

BSA ir mūsdienīga augstākās izglītības iestāde, kas sniedz dažāda veida un līmeņa augstākās izglītības iespējas tiesību zinātņu jomā kā Latvijas, tā arī citu valstu iedzīvotājiem, darbojoties brīvās konkurences izglītības tirgū.

Plānojot savu attīstību ilgtermiņā, BSA ir ņēmusi vērā un balstījusies uz ES un Latvijas attīstības plāniem un plānošanas dokumentiem.

Akadēmija līdzdarbojas juridiskās domas veidošanā Latvijā. Sadarbības rezultātā ar dažādām valsts u.c. institūcijām pieaug tiesību zinātnes studiju programmu pieprasījums.

BSA pārvaldes darba un vadības pamatu veido koleģialitātes princips stratēģisku lēmumu pieņemšanā un individuālas atbildības princips par darbību. Visu līmeņu lēmumu pieņemšanā BSA iesaista sociālos partnerus un studējošos.

BSA studiju virziena Tiesību zinātne attīstības virzieni:

1. 
   studiju un pētniecības darba pilnveide un attīstība;
   
2. 
   iekšējās kvalitātes vadības pilnveide;
   
3. 
   akadēmiskā personāla atlases un profesionālās meistarības pilnveide;
   
4. 
   valsts vajadzībām atbilstošu izglītotu, prasmīgu un radošu speciālistu sagatavošanas pilnveide tiesību zinātņu jomā;
   
5. 
   starptautiskās sadarbības sekmēšana un mobilitātes veicināšana;
   
6. 
   finansējuma un infrastruktūras nodrošinājums.
   

• 
  jaunu docētāju ar doktora grādu iesaistīšanos studiju procesā, pieredzes pārņemšanas procesu;
  
• 
  aktīvāku sadarbību ar citām izglītības iestādēm, zinātniskajām institūcijām, starptautiskām organizācijām;
  
• 
  aktīvāku akadēmiskā personāla iesaistīšanos zinātniski pētnieciskā darbā;
  
• 
  aktīvāku studējošo iesaistīšanos zinātniski pētnieciskā darbā;
  
• 
  visos studiju līmeņos zinātnē un pētniecībā balstītas studijas.
  

• 
  zinātniskās darbības atpazīstamību, izmantojot rezultātu publiskošanu zinātniskajos izdevumos, dalību nozaru un starpnozaru valsts un starptautiskas nozīmes zinātniskajās konferencēs u.c.
  
• 
  programmā nodarbināto docētāju regulāru kvalifikācijas celšanu un paaudžu nomaiņas nodrošināšanu;
  
• 
  reāli funkcionējošu akadēmiskā personāla aprites un akadēmiskā personāla atjaunošanas un profesionālās pilnveides sistēmu, kas veicina kvalificētāko akadēmiskā personāla pārstāvju piesaisti, stimulējot gados jaunu speciālistu ievēlēšanu akadēmiskajos amatos, turpināt veikt akadēmiskā personāla darba pašnovērtēšanu, būtisku nozīmi piešķirot studējošo aptaujas rezultātiem;
  
• 
  studiju saturu un pilnveidot pasniegšanas metodes, izmantojot inovatīvās tehnoloģijas;
  
• 
  akadēmiskā personāla un studējošo apmaiņas intensificēšana ar ārvalstu augstskolām;
  
• 
  zinātniskā potenciāla stabilizēšana un iespēju palielināšana piesaistīt Latvijas un ārzemju jaunos zinātniekus konkursos uz brīvajām akadēmiskā personāla amata vietām, kā arī līdzdalībai zinātnisko projektu un līgumdarbu izpildē.
  

Bieži uzņēmumu vadītāji un iestāžu vadītāji griežas ar lūgumu piemeklēt viņiem piemērotu darbinieku no studējošiem.

Studiju programmu “Tiesību zinātnes” virzienā absolventiem ir izveidojies pastāvīgs darba devēju loks. Pie tiem ir pieskaitāma Latvijas Republikas Saeima, kur daudzi programmas absolventi ir deputāti vai strādā par deputātu palīgiem un tehniskajiem darbiniekiem, Latvijas neatkarīgo ekspertu asociācija, juridiskais birojs “Interplus”, starptautiskā advokātu kolēģija “Sankt-Pēterburga”, BSA juridiskais birojs u.c. Pastāvīgā saikne ar darba devējiem, ļauj noteikt viņu viedokli par studiju programmu “Tiesību zinātnes” absolventu kvalitāti un, orientējoties uz viņu atsauksmēm, studiju procesā ieviest grozījumus.

Daudzos gadījumos konkrētās prakses iziešanas vietas ir stabilas. Prakses vadītāju atsauksmes, kuras satur izvērstu studējošā profesionālo datu raksturojumu, tiek rūpīgi analizētas un iegūtā informācija tiek apkopota. Vairākumā gadījumu prakses vadītāji praktikanta darbu pēc desmit baļļu sistēmas novērtē ar “7” un “8” ballēm.

Praksi īsteno saskaņā ar prakses līgumu par prakses vietas nodroši­nāšanu. Prakses līgumu augstskola slēdz ar darba devēju un studējošo. Prakses līgumā ietverts prakses mērķis, uzdevumi, prakses norises plānojums, prakses sasniegumu vērtēšanas kārtība, kā arī pušu pienākumi un atbildība. Prakses mērķi studējošais sasniedz, pamatojoties uz iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un iepriekšējā darba pieredzi. Nosakot prakses mērķus un uzdevumus, prakses saturā iekļauta arī studējošā iepazīšanos ar attiecīgās prakses organizācijas pārvaldes struktūru un darbības principiem. Prakses mērķu un uzdevumu noteikšanā, kā arī prakses izvērtējumā piedalās to organizāciju pārstāvji, ar kurām noslēgts līgums par prakses īstenošanu.

BSA studējošajiem ir iespēja praktizēties tādās iestādēs kā Ģenerālprokuratūra, tiesas, Jelgavas pilsētas Dome, Jūrmalas pilsētas Domē, Tukuma pilsētas dome, Probācijas dienestā, Valsts policijā, bankā un citās valsts un privātajās struktūrās Rīgā un Latvijas reģionos.

Studiju programmu iekšējās kvalitātes nodrošināšanas stratēģija ir izstrādāta atbilstoši Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā noteiktajiem standartiem. Kvalitātes standarti ir definēti dokumentā Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā.

BSA kvalitātes kontrole notiek nepārtraukti: uzņemot studējošos, pieņemot darbā akadēmisko personālu, vērtējot un pilnveidojot studiju programmas, vērtējot struktūrvienību darbību un to vadītājus pēc pētniecības un studiju darba rezultātiem.

Galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir:

• 
  ārējā novērtēšana – licencēšana, akreditācija un neatkarīgo ekspertu vērtējums. To nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (turpmāk - AIKNC) sadarbībā ar BSA;
  
• 
  pašnovērtējums – iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēma.
  

1. programmas direktors, programmas padome un programmas akadēmiskais personāls,

2. starpprogrammu audits,

3. BSA metodiskā padome un vadība.

Studiju programmas direktors un studiju programmas padomes pārstāvji katru gadu sagatavo pašnovērtējuma ziņojumu, kurā tiek atspoguļoti galvenie iepriekšējā studiju gada rezultāti un dots to novērtējums, norādītas galvenās problēmas un trūkumi. Tāpat ikgadējā pašnovērtējuma ziņojuma uzdevums ir parādīt izmaiņas, kas notikušas studiju programmas saturā, realizācijas veidā un akadēmiskajā personālā.

Programmas padome pēc akadēmiskā personāla pārstāvju ieteikuma izvērtē izmaiņas studiju programmā un, ja tās tiek akceptētas, iesniedz apstiprināšanai augstskolas Senātā.

Programmas direktors un padome lemj par nepieciešamību pārbaudīt akadēmiskā personāla pārstāvju darba kvalitāti, kā arī par studiju organizācijas jautājumiem.

Programmas direktors kontrolē programmas akadēmiskā personāla darba kvalitāti (darba disciplīnu, nodarbību saturu, pieejamību studējošiem).

Starpprogrammu līmenī pēc Senāta vai BSA metodiskās padomes lēmuma var noteikt studiju programmas auditu, kurā iesaistās gan auditējamas programmas, gan citu programmu akadēmiskais personāls. Studiju programmas iekšējā auditā tiek novērtēti:

1) studiju programmas vadības sistēmas efektivitāte: pašnovērtējuma ziņojuma informācija, kā arī analizēti iebildumi un priekšlikumi, kas saņemti un norādīts, cik no tiem īstenoti vai, ja nav īstenoti, analizēti cēloņi;

2) atgriezeniskās saites analīze: kāda ir studiju programmas vadības un akadēmiskā personāla pieejamība (pieņemšanas laiki, to atbilstība apmeklētāju skaitam, risināmo jautājumu loks, ieteikumi efektivitātes uzlabošanai, piemēram, par kompetenču sfēru sadali starp augstskolas administrāciju).

3) ar programmas īstenošanu saistītās dokumentācijas un faktu pārbaude: vai pārskata gada laikā arhīvam nodota normatīvajiem aktiem atbilstošā studiju programmas dokumentācija (tiek saņemts arhīva apstiprinājums), kā arī pārbaudīts, kā un cik ilgi tiek uzglabāti programmā studējošo zinātniskie darbi.

1. 
   izstrādāt un uzlabot studiju organizāciju;
   
2. 
   risināt studiju metodoloģiskos un metodiskos jautājumus;
   
3. 
   sniegt padomus akadēmijas vadībai racionālai un mērķtiecīgai intelektuālo un materiālo resursu izlietošanai;
   
4. 
   pieņemt lēmumus ar studijām saistītos jautājumos, kuri nav Akadēmijas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūciju kompetencē.
   

1. 
   tiešā kontaktā ar studējošajiem nodarbībās un ārpusnodarbību saskarsmē;
   
2. 
   katru semestri notiekošajās studējošo aptaujās, pēc kurām tiek noteikti docētāju reitingi un kur studējošajiem ir iespēja brīvi izteikt savu viedokli par akadēmiju kopumā, studiju programmu, studiju infrastruktūru un katru docētāju, kas strādājis ar viņiem konkrētajā semestrī.;
   
3. 
   no studējošo pārstāvjiem akadēmijas lēmējinstitūcijās;
   
4. 
   ar Studējošo pašpārvaldes starpniecību.
   

1. 
   jaunas programmas izveidošanā, darba tirgus prasību noskaidrošanā un pieprasījuma izvērtēšanā;
   
2. 
   studējošo prakšu organizēšanā. Ar prakses vietām tiek nodrošināta reāla atgriezeniskā saite, lai saņemtu informāciju par trūkumiem praktikanta teorētiskajā sagatavotībā, ja tādi pastāv, kā arī lai varētu kontrolēt programmu akadēmiskā personāla praktisko kompetenču līmeni un docējamo priekšmetu saturu, lai tajos tiktu iekļauti praksei svarīgi jautājumi;
   
3. 
   darba devēju līdzdalība kvalifikācijas darbu, diplomdarbu un maģistra darbu aizstāvēšanas komisijās;
   
4. 
   darba devēju pasūtīto projektu un kopējo projektu īstenošana.
   

Studiju virziena Tiesību zinātnes programmas realizē studijas Rīgā un septiņās filiālēs, doktora studiju programmu Rīgā, 1. līmeņa programmu un maģistra studiju programmas Rīgā un Daugavpilī, bet 2. līmeņa programmu Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Rēzeknē, Jēkabpilī, Smiltenē, Liepājā un Ventspilī.

• 
  mācību un zinātniskās literatūras un periodisko izdevumu iegāde;
  
• 
  datortehnikas iegāde un modernizācija, jaunas datorklases izveide;
  
• 
  studējošo iespēju izmantot Internet paplašināšana;
  
• 
  mācību telpu remonts un aprīkošana.
  

• 
  kserokopēšanas tehniku;
  
• 
  vizuālās prezentācijas tehniku (multimediju videoprojektori; DVD/VHS tehnika);
  
• 
  datortehniku;
  
• 
  TV aprīkojumu, kas nodrošina telekonferences.