Sadarbības pamatnolīgums starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku

tarix	27.06.2016
ölçüsü	161 Kb.

SADARBĪBAS PAMATNOLĪGUMS

starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku

EIROPAS KOPIENU PADOME

no vienas puses,
BRAZĪLIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS VALDĪBA
no otras puses,
ŅEMOT VĒRĀ draudzīgās attiecības un tradicionālās saites starp Eiropas Ekonomikas kopienas, še turpmāk – “Kopiena”, dalībvalstīm un Brazīlijas Federatīvo Republiku, še turpmāk – “Brazīlija”,
VĒLREIZ APSTIPRINOT nozīmīgumu, ko minētās puses piešķir Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principiem, demokrātijas vērtībām un cilvēktiesību ievērošanai,
APZINOTIES kopējo vēlmi paplašināt un dažādot tirdzniecību starp abām Pusēm un stiprināt sadarbību tirdzniecībā, saimnieciskos jautājumos, zinātnē un tehnoloģijā un finanšu jautājumos,
ATZĪSTOT reformas procesa, ekonomikas modernizācijas un tirdzniecības liberalizācijas pozitīvās sekas Brazīlijas tirdzniecības sektorā un ekonomiskajās attiecībās starp Pusēm,
ATZINĪGI NOVĒRTĒJOT starp Rio grupu un Kopienu un tās dalībvalstīm izveidoto dialogu, kas konkretizēts 1990. gada 20. decembra Romas Deklarācijā, kā arī integrācijas attīstību, ko veicina Dienvidu kopējais tirgus (Merkosur),
ATZĪSTOT labākas vides aizsardzības nozīmi un vajadzību pēc ilgtspējīgas ekonomikas un sociālās attīstības,
PĀRLIECĪBĀ, ka Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (VVTT) noteikumi un principi ir svarīgi atvērtai starptautiskai tirdzniecībai un vēlreiz apstiprinot ar minēto vienošanos uzņemtās saistības un intelektuālā īpašuma tiesību un ieguldījumu brīvības ievērošanu,
ATZĪSTOT nepieciešamību veicināt sociālās tiesības un jo īpaši vismazāk attīstīto sektoru tiesības,
IR NOLĒMUŠAS noslēgt šo nolīgumu un tālab pilnvaro:
EIROPAS KOPIENU PADOMI,
BRAZĪLIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS VALDĪBU,
KAS, iepazinušās ar pārējo pušu pilnvarām un atzinuši tās par likumīgām un spēkā esošām,
ir vienojušĀS par TURPMĀKO.

1. pants
Sadarbības demokrātiskais pamats
Sadarbības saites starp Kopienu un Brazīliju un šo nolīgumu kopumā balstās uz demokrātijas principu un cilvēktiesību ievērošanu, kas iedvesmo Kopienas un Brazīlijas iekšpolitiku un ārpolitiku un kas ir šā nolīguma būtiska sastāvdaļa.

2. pants
Sadarbības stiprināšana
1. Ar šo Līgumslēdzējas puses apņemas pastiprināti veicināt savstarpējās attiecības. Lai sasniegtu šo galveno mērķi, Puses jo īpaši apņemas veicināt sadarbības attīstību attiecībā uz tirdzniecību, ieguldījumiem, finansēm un tehnoloģijām, ņemot vērā Brazīlijas īpašo jaunattīstības valsts statusu.
2. Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā šā nolīguma mērķus, atzīst, ka ir būtiski apspriesties savā starpā par starptautiskiem jautājumiem, kas interesē abas Puses.

3. pants
Ekonomiskā sadarbība
1. Līgumslēdzējas puses, ņemot vērā abpusējo ieinteresētību un ilgtermiņa un vidēja termiņa ekonomiskos mērķus, apņemas izveidot ekonomisko sadarbību, aptverot iespējami daudz jomas. Šās sadarbības mērķi jo īpaši ir:
a) vispārēji stiprināt un dažādot savstarpējās ekonomiskās saiknes;
b) veicināt savu valstu ilgtspējīgu ekonomikas un dzīves līmeņa attīstību;
c) veicināt tirdzniecības paplašināšanos, lai sekmētu dažādību un apgūtu jaunus tirgus;
d) veicināt ieguldījumu plūsmu, tehnoloģiju nomaiņu un stiprinātu ieguldījumu aizsardzību;
e) veicināt uzņēmumu savstarpējo sadarbību, jo īpaši starp maziem un vidējiem uzņēmumiem;
f) nodrošināt nosacījumus, kas veicinātu darba vietu rašanos;
g) aizsargāt un uzlabot vidi;
h) veicināt lauku attīstības pasākumus;
i) stiprināt Līgumslēdzēju pušu jauninājumu zinātnisko pamatojumu un jaudu;
j) atbalstīt reģionālās integrācijas centienus un iniciatīvu.
2. Sākumā neizslēdzot nevienu darbības jomu, Līgumslēdzējas puses ar kopēju nolīgumu savstarpējās interesēs un attiecībā uz to atbilstīgu kompetenci un spējām nosaka sfēras, uz kurām attiecas ekonomiskā sadarbība. Sadarbībā īpašu uzmanību pievērš:
a) rūpniecībai;
b) dabas resursu lietošanai uz ilgtspējīgas attīstības bāzes;
c) intelektuālajam īpašumam, tai skaitā rūpnieciskajam īpašumam, standartiem un kvalitātes kritērijiem;
d) veselības un fitosanitārajiem noteikumiem;
e) pakalpojumiem vispār un tūrismam un transportam jo īpaši;
f) datu apstrādei, elektronikai, sakaru tehnoloģijām, kosmosa tehnoloģiju izmantošanai;
g) informācijas un monetāriem jautājumiem.
3. Lai sasniegtu ekonomiskās sadarbības mērķus, katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar saviem tiesību aktiem cenšas veicināt arī šādas darbības:
a) nepārtrauktu viedokļu un informācijas apmaiņu attiecībā uz sadarbību, galvenokārt izmantojot piekļuvi datu bāzēm vai izveidojot jaunas datu bāzes;
b) kopuzņēmumu veidošanu un plašāk – attīstīt personālsabiedrības, kas apmierinātu uzņēmumu vajadzības;
c) vizītes, sanāksmes un pasākumus, kas vajadzīgi uzņēmēju un ekonomisku organizāciju pārstāvju savstarpējas sadarbības veicināšanai, kā arī attiecīgu mehānismu un iestāžu izveidošanu;
d) semināru un tikšanās starp uzņēmējiem organizēšanu, dažādu specializētu gadatirgu, izstāžu un simpoziju organizēšanu un norisi un kontaktu veicināšanu starp uzņēmējiem šajos sarīkojumos;
e) pētījumus vai izvērtējumus par projektu īstenošanas iespējām vai jaunu sadarbības formu izvēli;
f) izpētes projektus un zinātnieku apmaiņu.

4. pants

Vislielākās labvēlības režīms

Līgumslēdzējas puses nodrošina viena otrai vislielākās labvēlības režīmu tirdzniecībā saskaņā ar Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (VVTT).

Abas Puses vēlreiz apstiprina vēlmi veikt tirdzniecību saskaņā ar minēto Vienošanos.

5. pants
Sadarbības attīstība tirdzniecības jomā
1. Līgumslēdzējas puses apņemas pēc iespējas attīstīt un dažādot tirdzniecību, ņemot vērā katras Puses ekonomikas stāvokli un cik iespējams veicinot starp tām tirdzniecības darījumus.
2. Tālab Līgumslēdzējas puses cenšas atrast veidus, kā samazināt un likvidēt šķēršļus, kas kavē tirdzniecības attīstību, īpaši ar tarifiem nesaistītus un paratarifu šķēršļus, ņemot vērā starptautisko organizāciju jau paveikto darbu šajā jomā.
3. Līgumslēdzējas puses piekrīt veicināt informācijas apmaiņu un konsultēties par tarifu jautājumiem, veselības un tehniskajām prasībām, tirdzniecības tiesībām un pieredzi un par jebkādiem antidempinga vai kompensācijas maksājumiem, kas varētu tikt piemēroti.
4. Neierobežojot tiesības un pienākumus, ko nosaka VVTT, Līgumslēdzējas puses apņemas savstarpēji konsultēties par jebkurām domstarpībām, kas var rasties saistībā ar tirdzniecību.
Ja viena no Pusēm pieprasa šādu konsultāciju, tai jānotiek pēc iespējas ātrāk. Līgumslēdzēja puse, kas pieprasa konsultāciju, sniedz otrai Pusei visu vajadzīgo informāciju sīkai attiecīgā jautājuma izpētei.
Konsultāciju laikā jādara viss iespējamais, lai domstarpības jautājumos par tirdzniecību atrisinātu pēc iespējas īsākā laikā.
5. Ja, veicot tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm, rodas aizdomas par dempingu vai subsīdijām, par ko kompetentajām iestādēm jāveic izmeklēšana, katra Līgumslēdzēja puse uzsāk izskatīt prasības, ko izteikusi otra Puse saistībā ar attiecīgo jautājumu.
Līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes informē ieinteresētās puses pēc to pieprasījuma par būtiskiem faktiem un apsvērumiem, kas kalpos par pamatu lēmumam. Šādu informāciju paziņo pirms izmeklēšanas gala lēmuma pieņemšanas un pietiekami laicīgi, lai ieinteresētās puses varētu aizstāvēt savas intereses.
Pirms noteiktu antidempinga un kompensācijas maksājumu piemērošanas Līgumslēdzējas puses dara visu iespējamo, lai rastu konstruktīvu problēmas risinājumu.
6. Šā panta 3., 4., un 5. punkts pārstāj būt spēkā, kad Brazīlijā un Kopienā stājas spēkā jaunais antidempinga kodekss un citi VVTT tiesību akti, ko pašlaik izskata Urugvajas kārtā.

6. pants
Līdzekļi sadarbības pilnveidošanai tirdzniecības jomā
Lai sasniegtu aktīvāku sadarbību tirdzniecībā Līgumslēdzējas puses apņemas veikt visu nepieciešamo attiecīgajā likumdošanas jomā un, ņemot vērā atšķirību to attīstības līmenī, veic šādus pasākumus:
– organizē sanāksmes, apmaiņu un sakarus starp katras Puses uzņēmējiem, lai noteiktu, kādas preces ir piemērotas pārdošanai otras Puses tirgū,
– vienkāršo administratīvo sadarbību starp Pušu muitas dienestiem, jo īpaši attiecībā uz arodmācību programmu, procedūru vienkāršošanu un muitas pārkāpumu novēršanu un atklāšanu,
– veicina un nodrošina atbalstu tādām tirdzniecību sekmējošām darbībām kā semināriem, simpozijiem, gadatirgiem un tirdzniecības un rūpniecības izstādēm, tirdzniecības vizītēm, savstarpējām vizītēm, uzņēmējdarbības nedēļām un citām darbībām ar mērķi atbalstīt un veikt pasākumus tirdzniecības paplašināšanai,
– nodrošina atbalstu Pušu organizācijām un uzņēmumiem, lai tie varētu iesaistīties darbībās, kas ir izdevīgas abām Pusēm,
– ņem vērā otras Puses intereses attiecībā uz preču, pusfabrikātu un gatavu preču pieeju tirgum un attiecībā uz mērķiem, par ko vienojušās attiecīgās starptautiskās organizācijās,
– izskata veidus un līdzekļus tirdzniecības veicināšanai un tirdzniecības šķēršļu likvidēšanai, ņemot vērā starptautisko organizāciju darbu.

7. pants
Preču pagaidu ievešana
Līgumslēdzējas puses apņemas apsvērt uz laiku ieviest preču atbrīvojumus no nodokļiem un maksājumiem importam Pušu teritorijās, saskaņā ar to attiecīgiem tiesību aktiem un ņemot vērā, kur tas ir iespējams, spēkā esošos starptautiskos nolīgumus šajā jomā.

8. pants
Sadarbība rūpniecībā
Līgumslēdzējas puses veicina Brazīlijas ražošanas paplašināšanos un dažādību rūpniecības un pakalpojumu nozarēs, jo īpašu uzmanību sadarbības pasākumos pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un veicinot pasākumus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu šo uzņēmumu piekļuvi kapitāla avotiem, tirgiem un attiecīgajām tehnoloģijām, un arī veicinot kopuzņēmumu darbību, kas ir virzīta īpaši uz tirdzniecību starp Pusēm un paredzēta trešo valstu tirgiem.
Lai to sasniegtu, Līgumslēdzējas puses atbilstoši savai kompetencei veicina projektus un darbības, kas attīsta sadarbību starp uzņēmumiem, piemēram, veidojot kopuzņēmumus, apakšuzņēmumu līgumus, tehnoloģiju pārņemšanu, licences, lietišķos pētījumus un franšīzes, galvenokārt konsolidējot jau darbojošos tīklus, lai veicinātu rūpniecību un ieguldījumus, piemēram, izmantojot Eiropas Kopienas ieguldījumu partnerus (ECIP) un Uzņēmumu sadarbības tīklu (BC-NET).

9. pants
Ieguldījumi
Līgumslēdzējas puses piekrīt, ka atbilstoši kompetencei reglamentatīvās normas un noteikumi un politika atļauj:
– veicināt pieaugumu savstarpēji izdevīgos ieguldījumos,
– izskatīt iespēju uzsākt operācijas un iedarbināt mehānismus, lai uzlabotu klimatu šādiem ieguldījumiem, lai atbilstu Romas Deklarācijas par Eiropas Ekonomikas kopienas un tās dalībvalstu un Rio grupas valstīm 38. punkta pamatnostādnēm.

10. pants
Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā
1. Saskaņā ar Pušu savstarpējām interesēm un to politikas mērķiem zinātnē Līgumslēdzējas puses apņemas veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomā, kuras mērķi jo īpaši ir:
– stiprināt saites starp abu Pušu zinātnes un tehnoloģiju jomā strādājošiem,
– veicināt pētnieku apmaiņu,
– veicināt savstarpēji izdevīgu tehnoloģijas nodošanu,
– veicināt abu Pušu attiecības starp zinātniskās izpētes centiem,
– sekmēt inovācijas,
– noteikt sadarbības struktūru lietišķo zinātņu jomā.
2. Sadarbības apjomu nosaka Pušu vēlmes, atbilstoši kurām kopīgi izvēlas prioritāšu sfēras.
3. Lai sasniegtu nospraustos mērķus, Līgumslēdzējas puses veicina un sekmē tai skaitā šādas darbības: augsta līmeņa zinātniskā personāla apmācību, kopīgas izpētes projektus un zinātniskās informācijas apmaiņu teorētiskos un praktiskos semināros, kongresos un darba sanāksmēs, kur piedalās abu Pušu zinātnieku aprindas. Šādas darbības drīkst veikt, iesaistot iestādes, organizācijas un uzņēmumus no sabiedriskā vai privātā sektora.

11. pants
Sadarbība standartu jomā
Neierobežojot savas starptautiskās saistības, ņemot vērā savus pienākumus un saskaņā ar saviem tiesību aktiem, Līgumslēdzējas puses rīkojas, lai samazinātu atšķirības attiecībā uz svariem un mēriem, standartizāciju un sertifikāciju, veicinot saderīgu standartu un sertifikācijas sistēmu izmantošanu. Tālab Puses jo īpaši veicina:
– saišu veidošanu starp ekspertiem, lai atbalstītu informācijas apmaiņu un pētījumus par svariem un mēriem, standartiem, kvalitātes kontroli, veicināšanu un sertifikāciju,
– apmaiņu un kontaktus starp organizācijām un iestādēm, kas specializējas šajās jomās,
– pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt sistēmu un kvalitātes sertifikācijas savstarpēju atzīšanu,
– tehniskās palīdzības attīstību saistībā ar svariem un mēriem, standartiem un sertifikāciju un saistībā ar kvalitātes nodrošināšanas programmām,
– konsultāciju organizēšanu, lai nodrošinātu, ka standarti nekļūst par tirdzniecības šķērsli.

12. pants
Tehnoloģiskā attīstība un intelektuālais īpašums
1. Lai sasniegtu efektīvu sadarbību starp uzņēmumiem Brazīlijā un uzņēmumiem Kopienā, tehnoloģijas nodošanas jomā, licencēšanā, kopējos ieguldījumos un riska kapitāla finansēšanā, Līgumslēdzējas puses apņemas:
– noteikt ražošanas atzarus vai sektorus, kuros koncentrēsies sadarbība, un līdzekļus, kas veicinātu rūpniecisko sadarbību augsto tehnoloģiju jomā,
– sadarboties finanšu resursu sagatavošanas veicināšanā, lai atbalstītu kopīgos projektus starp Brazīlijas un Kopienas uzņēmumiem, kuru mērķis ir pielietot jaunākos tehnoloģijas sasniegumus rūpniecībā,
– atbalstīt kvalificētu tehnoloģisko pētījumu personāla apmācību,
– veicināt jauninājumus, apmainoties ar informāciju par programmām, ko katra Puse veic šādiem mērķiem, periodisku apmaiņu ar pieredzi, kas uzkrāta vadot programmas, kuras uzsāktas, nodrošinot pagaidu uzturēšanos personām, kas ir atbildīgas par jaunievedumu veicināšanu Brazīlijas un Kopienas iestādēs.
2. Saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem, noteikumiem un politiku Līgumslēdzējas puses apņemas nodrošināt intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību piemērotu un efektīvu aizsardzību, tostarp patentiem, tirdzniecības un pakalpojumu zīmēm, autortiesībām un blakustiesībām, ģeogrāfiskām norādēm (tai skaitā izcelsmes zīmēm), rūpnieciskajam dizainam un integrālshēmu topogrāfijai, ja vēlams, pastiprinot minēto aizsardzību. Tās arī apņemas cik iespējams veicināt pieeju datu bankām un datu bāzēm šajā jomā.

13. pants
Sadarbība ieguves rūpniecības jomā
Līgumslēdzējas puses piekrīt veicināt sadarbību ieguves rūpniecībā saskaņā ar to likumdošanu un galvenokārt īstenojot darbības, kuru mērķis ir šāds:
– atbalstīt abu Pušu uzņēmumu iesaistīšanos attiecīgo derīgo izrakteņu izpētē, iegūšanā un tirdzniecībā,
– uzsākt darbības, lai vecinātu mazos un vidējos kopuzņēmumus darboties ieguves nozarē,
– apmainīties ar pieredzi un tehnoloģiju attiecībā uz ieguves rūpniecības izpēti un ieguvi un uzsākt kopīgu izpēti, lai palielinātu tehnoloģiskās attīstības iespējas.

14. pants
Sadarbība enerģijas jomā
Līgumslēdzējas puses atzīst enerģētikas nozares nozīmību ekonomiskai un sociālai attīstībai un ir gatavas palielināt sadarbību šajā nozarē attiecībā uz taupību, un efektīvu enerģijas izmantošanu. Šāda uzlabota sadarbība iekļaus plānošanu attiecībā uz enerģiju un ar vidi saistītus apsvērumus.
Tālab Puses vienojas veicināt:
– kopīgus pētījumus un zinātnisko izpēti,
– līgumus starp institūcijām, kas ir atbildīgas par enerģētikas plānošanu (tai skaitā ziņojumus par tālākiem pētījumiem enerģijas jomā un tā tālāk),
– kopīgu programmu un projektu izpildi šajā jomā.

15. pants

Sadarbība transporta jomā

Atzīstot transporta nozīmību ekonomiskai attīstībai un tirdzniecības intensifikācijai, Līgumslēdzējas puses pieņem vajadzīgos pasākumus, lai sekmētu sadarbību šajā jomā.

Sadarbība gaisa, ceļu, un dzelzceļa transporta jomās un attiecībā uz infrastruktūru koncentrējas šādās jomās:
– informācijas apmaiņa par kopējas intereses jautājumiem, tai skaitā politiku,
– mācību programmas uzņēmējiem un tiem, kuru pārziņā ir valsts departamenti,
– tehniskā palīdzība īpaši saistībā ar programmām, kas paredzētas infrastruktūras modernizācijai, ritošo daļu, transportlīdzekļu un spēkratu nomaiņai un tehnoloģiju ieviešanai saistībā ar kombinētiem un vairākveidu pārvadājumiem.

16. pants
Sadarbība informācijas tehnoloģiju un satelīttehnoloģiju izmantojošu telekomunikāciju jomā
Līgumslēdzējas puses atzīst, ka informācijas tehnoloģija un telekomunikācijas ir īpaši svarīgas ekonomikas un sabiedrības attīstībai, un paziņo, ka ir gatavas veicināt sadarbību kopējo interešu jomā — galvenokārt attiecībā uz:
– standartizāciju, testēšanu un sertifikāciju,
– tādām zemes un kosmosa telekomunikācijām kā transporta tīkli, satelīti, optiskās šķiedras, integrēto pakalpojumu cipartīkls (ISDN) un datu pārraide,
– elektroniku un mikroelektroniku,
– datorizāciju un automatizāciju,
– augstas izšķirtspējas televīziju,
– jaunu informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju izpēti un attīstību,
– ieguldījumu un kopēju ieguldījumu veicināšanu.
Šāda sadarbība jo īpaši norit šādi:
– ekspertu sadarbība,
– pētījumi un pieredzes apmaiņa,
– zinātnieku un tehniķu apmācība,
– savstarpēji izdevīgu projektu izstrādāšana,
– kopēju izpētes un attīstības projektu veicināšana, informācijas tīklu un datu bāzu izveide, kas savienotu universitātes, zinātniskās izpētes centrus, pārbaudes laboratorijas, uzņēmumus un uzņēmējus valsts un privātajā sektoros Kopienā un Brazīlijā.

17. pants
Sadarbība tūrisma jomā
Saskaņā ar attiecīgajiem savas valsts tiesību aktiem Līgumslēdzējas puses veicina sadarbību tūrisma jomā, veicot īpašus pasākumus, kas paredz:
– informācijas apmaiņu un tālāku pētījumu veikšanu,
– palīdzību statistikas veidošanā un datu apstrādē,
– apmācību veikšanu,
– sarīkojumu organizēšanu,
– ieguldījumu un kopējo ieguldījumu veicināšanu, lai paplašinātu tūrismu.

18. pants
Sadarbība vides jomā
Uzsākot sadarbību vides jautājumos, Līgumslēdzējas puses apliecina vēlmi dot ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā. Puses centīsies samierināt ekonomisko un sociālo attīstību ar dabas pienācīgas aizsardzības nepieciešamību un sadarbojoties veltīs īpašu uzmanību trūcīgāko iedzīvotāju grupām, pilsētvidei un tādu ekosistēmu kā tropu mežu aizsardzībai.
Tālab Puses saskaņā ar to tiesību aktiem centīsies strādāt kopā pie pasākumiem, kuru mērķis cita starpā ir:
– uzlabot vides aizsardzības objektus valsts un privātajā sektorā,
– apmācīt speciālistus,
– informēt sabiedrību un veidot izpratni,
– veikt pētījumus, organizēt sanāksmes un apmaiņu ar speciālo profesionālo informāciju un pieredzi,
– attīstīt kopprojektus,
– atbalstīt vides pētniecību un palīdzēt tai,
– rūpnieciskam sektoram sadarboties vides jomā.

19. pants
Sadarbība lauksaimniecības, mežsaimniecības un lauku rajonu jomā
Līgumslēdzējas puses uzsāk sadarbību lauksaimniecības, lauku vides, mežsaimniecības, agrorūpniecības un lauksaimniecības pārtikas produktu jomās.
Tālab sadarbības un labas gribas garā, ņemot vērā abu Pušu tiesību aktus šādos jautājumos, Līgumslēdzējas puses izskata:
– iespējas attīstīt kultūraugu, mežsaimniecības un agrorūpniecības produktu tirdzniecību,
– pasākumus veselības, augu veselības un ar vidi saistītus pasākumus un to sekas, nodrošinot, ka tie nerada šķēršļus tirdzniecībai.
Līgumslēdzējas puses cenšas veicināt sadarbību šādās jomās:
– lauksaimniecības attīstība,
– meža resursu attīstība un aizsardzība,
– lauksaimniecības un lauku vide,
– jautājumi, kas saistīti ar cilvēka faktoru saistībā ar attīstību,
– apmācība zinātnē un tehnoloģijā saistībā ar lauksaimniecību,
– lauksaimniecības zinātniskā izpēte,
– saites starp Līgumslēdzēju pušu zemniekiem, lai atvieglinātu tirdzniecības darījumus un ieguldījumus,
– lauksaimniecības statistika.

20. pants
Sadarbība veselības aizsardzības jomā
Līgumslēdzējas puses piekrīt sadarboties veselības aizsardzības jomā, lai uzlabotu piekļuvi Brazīlijas veselības aprūpei un tās kvalitātes līmeni, centienus koncentrējot uz veselības pamataprūpi iedzīvotāju trūcīgākajai daļai.
Šajā nolūkā tās cenšas:
– atbalstīt arodapmācību īpašās veselības aprūpes apakšnozarēs,
– izveidot programmas un projektus veselības stāvokļa un labklājības uzlabošanai pilsētās un lauku rajonos,
– atbalstīt infekcijas un lipīgo slimību apkarošanu, tai skaitā iegūto imūndeficīta sindromu (AIDS).

21. pants
Sadarbība sociālās attīstības jomā
1. Līgumslēdzējas puses izveido sadarbību sociālās attīstības jomā, lai uzlabotu trūcīgāko iedzīvotāju grupu dzīves līmeni un kvalitāti.
2. Saskaņā ar šiem mērķiem tiks veikti pasākumi, to skaitā atbalsts galvenokārt tehniskās palīdzības veidā šādās jomās:
– sociālo dienestu administrēšana,
– arodmācība un darba vietu radīšana,
– dzīves apstākļu un higiēnas uzlabošana pilsētas teritorijā un lauku rajonos,
– profilaktiskā medicīna,
– bērnu aizsardzība,
– jauno likumpārkāpēju izglītības un palīdzības programmas.

22. pants
Cīņa pret narkotikām
1. Saskaņā ar attiecīgajiem savas valsts tiesību aktiem Līgumslēdzējas puses apņemas koordinēt un stiprināt pasākumus, lai novērstu un mazinātu narkotiku ražošanu un lietošanu.
2. Šāda sadarbība ietver šādus pasākumus:
– apmācību, izglītības, ārstniecības un narkomānu atindēšanas projektus, to skaitā projektus narkomānu atgriešanai darba dzīvē un sabiedrībā. Šos projektus īstenos saņēmējvalstī, izmantojot pieejamo infrastruktūru, kur tas iespējams,
– pētniecības programmas un projektus,
– pasākumus alternatīvu ekonomikas iespēju veicināšanai,
– visas būtiskās informācijas apmaiņu, ieskaitot informāciju par naudas atmazgāšanu.
3. Līgumslēdzējas puses drīkst pieteikties uz finansējumu 2. punktā noteiktajām darbībām valsts un privātajās iestādēs un valsts, reģionālās vai starptautiskās organizācijās.

23. pants
Sadarbība reģionālās integrācijas un sadarbības jomā
1. Līgumslēdzēju pušu savstarpējo sadarbību var paplašināt, ietverot pasākumus, ko paredz sadarbības vai integrācijas nolīgumi ar citām valstīm tajā pašā reģionā, ja šādi pasākumi atbilst minētajiem nolīgumiem.
2. Nevienu darbības jomu neizslēdzot, īpašu uzmanību velta šādiem jautājumiem:
– tehniskai palīdzībai (pieaicinātu ekspertu pakalpojumi, tehniskā personāla apmācība par konkrētiem praktiskiem integrācijas aspektiem),
– starpreģionālās tirdzniecības veicināšanai,
– atbalstam reģionālām iestādēm un kopīgiem projektiem un iniciatīvām, kas izveidotas saskaņā ar Mercosur, Rio grupu vai Amazones Sadarbības līgumu,
– pētījumiem par starpreģionu sakariem un saziņu.
3. Noteiktās jomās, piemēram, telekomunikācijas un vide, var notikt sadarbība, noslēdzot koplīgumu, ar citām ieinteresētām reģiona valstīm, tādējādi izvairoties no sadarbības ierobežošanas ar tikai divpusējām attiecībām.
Pēc vienas no Līgumslēdzēju pušu lūguma citi projektu veidi ir iespējami reģionālā līmenī.

24. pants
Sadarbība valsts pārvaldes jomā
1. Saskaņā ar attiecīgiem savas valsts tiesību aktiem Līgumslēdzējas puses sadarbojas administratīvos jautājumos federālā, valsts un pašvaldību līmenī.
2. Šajā nolūkā tās cenšas:
– modernizēt valsts sektoru,
– nodrošināt jaunu administrēšanas veidu apmācību,
– turpināt vai pilnveidot apmācību, lai palielinātu mobilitāti un atļautu tālāknodošanu, ko pieprasa administratīvās pārmaiņas,
– pamatīgi pārbaudīt un uzlabot budžeta plānošanas metodes,
– nodrošināt tehnisku palīdzību sociāliem dienestiem: sadarbību ekonomiskajā un sociālajā plānošanā.
3. Līgumslēdzējas puses attiecīgi plāno:
– tehnisko ekspertu sanāksmes un vizītes, ierēdņu seminārus un mācības federālā, valsts un pašvaldību līmenī,
– informācijas apmaiņu par valsts civildienesta attiecīgo departamentu modernizācijas programmām.

25. pants
Sadarbība informācijas un kultūras jomā
Līgumslēdzējas puses atbilstoši attiecīgām spējām piekrīt kopīgi rīkoties informācijas un komunikāciju jomā, lai stiprinātu kultūras saites, kas jau pastāv starp Brazīliju un Kopienas dalībvalstīm.
Šie pasākumi jo īpaši izpaužas kā:
– lietderīga informācijas apmaiņa par kopējas intereses jautājumiem,
– iepriekšēji pētījumi un tehniska palīdzība, lai saglabātu kultūras mantojumu,
– kultūras sarīkojumu organizēšanas veicināšana un apmaiņa kultūras un akadēmiskajā jomā.

26. pants
Sadarbība zivsaimniecības jomā
Līgumslēdzējas puses atzīst, ka ir svarīgi savstarpēji tuvināt intereses zivsaimniecības jomā. Tās tāpēc centīsies stiprināt un attīstīt sadarbību šajā jomā, izveidojot un īstenojot īpašas programmas, kurās aktīvi piedalīsies attiecīgie uzņēmēji.

27. pants
Sadarbība apmācības jomā
Līgumslēdzējas puses īsteno arodmācības programmas abu pušu interesējošos sektoros, izmantojot jaunās tehnoloģijas šajā jomā.
Šāda sadarbībā varētu būt:
– konkrēti pasākumi, kas ietver ekspertu vai konkrētā jomā pieredzējušu speciālistu sūtīšanu uz partnervalsti,
– kursi instruktoriem, ierēdņiem vai privātā sektora administratīvam personālam,
– programmas speciālās profesionālās informācijas un metožu apmaiņai starp iestādēm (īpaši statistikas jomā).

28. pants
Resursi sadarbības īstenošanai
Lai sasniegtu šajā nolīgumā noteiktos sadarbības mērķus, Līgumslēdzējas puses atbilstoši savām iespējām, izmantojot savus kanālus, apņemas sagatavot atbilstošos resursus, to skaitā finanšu resursus. Šajā sakarā tiks veiktas daudzgadu programmas un noteiktas prioritātes, ņemot vērā vajadzības un Brazīlijas attīstības līmeni.

29. pants
Apvienotā komiteja
1. Līgumslēdzējas puses nolemj saglabāt Apvienoto komiteju, kas izveidota atbilstoši 1982. gada Sadarbības nolīgumam. Tās arī nolemj saglabāt Zinātnes un tehnoloģijas apakškomiteju, ko dibināja 1987. gadā un Rūpnieciskās sadarbības apakškomiteju, ko dibināja 1989. gadā.
2. Apvienotā komiteja:
– nodrošina šā nolīguma pienācīgu izpildi,
– koordinē darbības, projektus un īpašas darbības saistībā ar šā nolīguma mērķiem un ierosina to īstenošanai nepieciešamos līdzekļus,
– pēta tirdzniecības un sadarbības attīstību starp Līgumslēdzējām pusēm,
– sniedz ieteikumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu tirdzniecības paplašināšanu un pastiprinātu un paplašinātu sadarbību,
– meklē attiecīgas metodes, lai novērstu problēmas, kas var rasties jomā, uz kuru attiecas šis nolīgums.
3. Līgumslēdzējas puses vienojoties nosaka Apvienotās komitejas sanāksmju darba kārtību un datumus un vietas.
Komiteja nosaka noteikumus par tās turpmāko sanāksmju biežumu un vietu, priekšsēdētāja pienākumiem un tiesībām, jaunu apakškomiteju dibināšanu un citiem jautājumiem.

30. pants
Citi nolīgumi
1. Neierobežojot Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu noteikumus, ne šis nolīgums, ne pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo nolīgumu, nekādā veidā neietekmē Kopienas dalībvalstu tiesības veikt divpusējus pasākumus ar Brazīliju ekonomiskās sadarbības jomā vai attiecīgā gadījumā noslēgt jaunus ekonomiskās sadarbības nolīgumus ar Brazīliju.
2. Ievērojot 1. punkta noteikumus par ekonomisko sadarbību, šā nolīguma noteikumi aizvieto to nolīgumu noteikumus, kas noslēgti starp Kopienu dalībvalstīm un Brazīliju, ja šādi noteikumi nav saderīgi ar šā nolīguma noteikumiem vai ir identiski tiem.

31. pants
Teritoriālās piemērošanas klauzula
Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums un minētā līguma noteikumi un Brazīlijas teritorijā no otras puses.

32. pants
Pielikums
Pielikums ir vienota šā nolīguma daļa.

33. pants
Stāšanā spēkā un pagarināšana klusuciešot
Šis nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad Līgumslēdzējas puses paziņo viena otrai par šim mērķim vajadzīgo procedūru pabeigšanu. Šis nolīgums ir noslēgts uz pieciem gadiem. Tas atjaunojas katru gadu, ja vien Līgumslēdzējas puses to nedenonsē rakstveidā sešus mēnešus pirms izbeigšanās datuma.

34. pants
Autentiskie teksti
Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros dāņu, holandiešu, angļu, franču, vācu, grieķu, itāliešu, portugāļu un spāņu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

35. pants
Nākotnes attīstības klauzula
1. Līgumslēdzējas puses, savstarpēji piekrītot, var paplašināt šo nolīgumu, lai vairotu sadarbības līmeņus un tos papildinātu ar vienošanos konkrētās nozarēs vai darbībās.
2. Attiecībā uz šā nolīguma piemērošanu jebkura no Līgumslēdzējām pusēm var izteikt priekšlikumus par sadarbības jomu paplašināšanu, ņemot vērā nolīguma kopīgās īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

EN FE DE LO CUAL, los plenipotenciarios abajo firmantes suscriben el presente acuerdo.
TIL BEKRÆFTELSE HERAF har undertegnede befuldmægtigede underskrevet denne aftale.
ZU URKUND DESSEN haben die unterzeichneten Bevollmächtigten ihre Unterschriften unter dieses Abkommen gesetzt.
ΕΊΣ ΠΊΣΤΩΣΗ ΤΩΝ ΑΝΩΤΈΡΩ, οι υπογεγραμμένοι πληρεξούσιοι έθεσαν τις υπογραφές τους στην παρούσα συμφωνία.
IN WITNESS WHEREOF the undersigned Plenipotentiaries have signed this Agreement.
EN FOI DE QUOI, les plénipotentiaires soussignés ont apposé leurs signatures au bas du présent accord.
IN FEDE DI CHE, i plenipotenziari sottoscritti hanno apposto le loro firme in calce al presente accordo.
TEN BLIJKE WAARVAN de ondergetekende gevolmachtigden hun handtekening onder deze Overeenkomst hebben gesteld.
EM FÉ DO QUE, os plenipotenciários abaixo assinados apuseram as suas assinaturas no final do presente acordo.
[To apliecinot, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.]

Hecho en Brasilia, el veintinueve de junio de mil novecientos noventa y dos.
Udfærdiget i Brasilia, den niogtyvende juni nitten hundrede og tooghalvfems.
Geschehen zu Brasilia am neunundzwanzigsten Juni neunzehnhundertzweiundneunzig.
'Εγινε στ , στις είκοσι  χίλια εννιακόσια ενενήντα.
Done at Brasilia on the twenty-ninth day of June in the year one thousand nine hundred and ninety-two.
Fait à Brasilia, le vingt-neuf juin mil neuf cent quatre-vingt-douze.
Fatto a Brasilia, addì ventinove giugno millenovecentonovantadue.
Gedaan te Brasilia, de negenentwintigste juni negentienhonderd twe-en-negentig.
Feito em Brasilia, em vinte e nove de Junho de mil novecentos e noventa e dois.
[Braziljā, tūkstoš deviņsimt deviņdesmit otrā gada divdesmit devītajā jūnijā.]

Por el Consejo de las Comunidades Europeas
For Rådet for De Europæiske Fællesskaber
Für den Rat der Europäischen Gemeinschaften
Για το Συμβούλιο των Ευρωπαϊκών Κοινοτήτων
For the Council of the European Communities
Pour le Conseil des Communautés européennes
Per il Consiglio delle Comunità europee
Voor de Raad van de Europese Gemeenschappen
Pelo Conselho das Comunidades Europeias
[Eiropas Kopienu Padomes vārdā]

Por el Gobierno de la Republica Feerativa de Brasil

For regeringen for Den Føderativa Republik Brasilien

Für die Regierung der Föderativen Republik Brasilien
Για την Κυβέρνηση τ  
For the Government of the Federative Republic of Brazil
Pour le Gouvernement de la Republique fédérative du Brésil
Per il governo della Repubblica federativa del Brasile
Voor de Regering van de Federatieve Republiek Brazilië
Pelo Governo da República Federativa do Brasil
[Brazīlijas Federatīvās Republikas vārdā]

PIELIKUMS

VĒSTUĻU APMAIŅA starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku par jūras transportu

A. Kopienas vēstule

Godātais kungs!

Būšu pateicīgs, ja apstiprināsiet, ka Jūsu valdība piekrīt turpmāk teiktajam.
Parakstot Nolīgumu par sadarbību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku, Puses apņēmās atbilstoši risināt jautājumus, kas saistīti ar kuģniecību, jo īpaši gadījumos, kad var tikt kavēta tirdzniecības attīstība. Tiks meklēti savstarpēji pieņemami risinājumi par kuģniecību, kamēr tiks ievērots brīvas un godīgas konkurences princips tirdzniecībā.
Turklāt ir nolemts, ka šādi jautājumi jāizskata Apvienotajai komitejai.
Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Eiropas Kopienu Padomes vārdā

B. Brazīlijas Federatīvās Republikas vēstule

Godātais kungs!

Man ir tas gods apliecināt Jūsu vēstules saņemšanu un manas valdības piekrišanu turpmāk rakstītajam.
“Parakstot Nolīgumu par sadarbību starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Brazīlijas Federatīvo Republiku, Puses apņēmās atbilstoši risināt jautājumus, kas saistīti ar kuģniecību, jo īpaši gadījumos, kad var tikt kavēta tirdzniecības attīstība. Tiks meklēti savstarpēji pieņemami risinājumi par kuģniecību, kamēr tiks ievērots brīvas un godīgas konkurences princips tirdzniecībā.
Turklāt ir nolemts, ka šie jautājumi jāizskata Apvienotajai komitejai.”
Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Brazīlijas Federatīvās Republikas valdības vārdā –

REGISTER: 11405000

DOCNUM: 21995A1101(01)

PUBREF: Official Journal L 262, 01/11/1995 p. 0054 - 0065