Lr izglītības un Zinātnes ministrijai
|
|  Yüklə 6.28 Mb.
|
3.2.Darba devēju un profesionālo organizāciju sniegtā informācija par absolventu nodarbinātības iespējām vismaz nākamo sešu gadu perspektīvāSaikni starp ETA un darba devējiem palīdz attīstīt akadēmiskais personāls, ETA darbībā iesaistītie darba devēji un sociālie partneri, kā arī augstskolas studenti - potenciālie absolventi. Sociālie partneri un darba devēji tiek iesaistīti prakšu vietu nodrošināšanā, kā arī ETA rīkotajos pasākumos: zinātniski – pētnieciskajās konferencēs, studiju programmu vērtēšanā, kopīgi organizētajos semināros un citās aktivitātēs, tādejādi nodrošinot atgriezenisko saiti. Augstskola turpinās pilnveidot sadarbības formas ar sociālajiem partneriem un darba devējiem arī nākotnē. Studiju virziens tiek īstenots, ņemot vērā darba devēju (piem., studiju prakšu vietu) un profesionālo organizāciju (Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras u.c.) viedokli. Regulāri tiek apzināta informācija par reģionālajam darba tirgum nepieciešamo speciālistu skaitu un jomām. 2014. gadā situācija darba tirgū turpinās uzlaboties, pieaugot nodarbinātības līmenim un strādājošo atalgojumam, liecina vadošā interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online 2014.gada novembrī veiktais pētījums Baltijas valstīs, aptaujājot visu nozaru darba devējus Latvijā, Lietuvā un Igaunijā – kopumā 636 uzņēmumus. Nākamajā gadā Latvijai tiek prognozēta straujākā ekonomiskā izaugsme Eiropas Savienībā, kā arī sagaidāms, ka nestabilitāte eirozonā mazināsies un turpināsies Eiropas ekonomiku atveseļošanās. Ņemot vērā optimistiskās prognozes, daudzi darba devēji jūtas ne tikai pietiekami stabili, bet arī droši un pārliecināti par izaugsmi un uzņēmuma darbības paplašināšanās nepieciešamību.6 Līdz ar to, ievērojot ekonomisko procesu attīstību un darba devēju atsauksmes ir pamats secināt, ka pieprasījums pēc kvalificētiem tiesību speciālistiem darba tirgū palielināsies. 4.Studiju virziena pašnovērtējuma pielikumi
Diploma un diploma pielikuma paraugi sagatavoti atbilstoši 2013.gada 16.aprīļa MK noteikumiem Nr.202 „Kārtība, kādā izsniedz valsts atzītus augstāko izglītību apliecinošus dokumentus”.
Ziņas par augstākās izglītības sistēmu valstī. Lai iegūtu tiesības iestāties augstskolā/koledžā, jāiegūst vidējā izglītība. Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu programmas – vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas. Reflektantus uzņem augstskolā vai koledžā saskaņā ar vispārīgajiem augstskolas/koledžas uzņemšanas noteikumiem. Augstskolas un koledžas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību priekšmeti jāapgūst vidusskolā, lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā/koledžā attiecīgās studiju programmas apguvei). 
Augstākās izglītības sistēma ietver akadēmisko augstāko izglītību un profesionālo augstāko izglītību. Bakalaura un maģistra grādi pastāv gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā. Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu profesionālai darbībai. Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120–160 kredītpunktu (turpmāk – KP)1, no tiem obligātā daļa ir >50 KP (75 ECTS), obligātās izvēles daļa ir >20 KP (30 ECTS), bakalaura darbs ir >10 KP (15 ECTS) un brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri. Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 80 KP (120 ECTS), no kuriem ne mazāk kā 20 KP (30 ECTS) ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver attiecīgās zinātņu nozares izvēlētās jomas teorētiskās atziņas >30 KP (45 ECTS) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā >15 KP (22,5 ECTS). Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu. Profesionālās augstākās izglītības uzdevums ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā nozarē, nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavojot absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam šajā nozarē. Bakalaura profesionālās studiju programmas nodrošina profesionālo kompetenci, šo programmu apjoms ir vismaz 160 KP (240 ECTS) – vispārizglītojošie kursi >20 KP (30 ECTS), nozares teorētiskie pamati >36 KP (54 ECTS), profesionālā specializācija >60 KP (90 ECTS), izvēles kursi >6 KP (9 ECTS), prakse >20 KP (30 ECTS), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs >12 KP (18 ECTS). Maģistra profesionālo studiju programmu apjoms ir ne mazāk kā 40 KP (60 ECTS) – jaunākie sasniegumi nozarē, teorijā un praksē >7 KP (10,5 ECTS), prakse >6 KP (9 ECTS), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs > 20 KP (30 ECTS), kā arī pētniecības, projektēšanas, vadības, psiholoģijas un citi kursi. Abu veidu bakalaura grādu ieguvējiem ir tiesības stāties maģistrantūrā, bet maģistra grādu ieguvējiem – doktorantūrā. Maģistra grādam tiek pielīdzināti arī medicīnas, zobārstniecības un farmācijas profesionālajās studijās iegūstamie grādi (5 un 6 gadu studijas), un to ieguvēji var turpināt studijas doktorantūrā. Profesionālajā augstākajā izglītībā bez bakalaura un maģistra programmām pastāv vairāki citi programmu veidi. • Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms ir 80–120 KP (120–180 ECTS), un tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās. • Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Šīs programmas var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) apjomā pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) apjomā pēc vidējās izglītības ieguves. Abos gadījumos jānodrošina, lai programmas kopumā ietvertu praksi ne mazāk kā 20 KP (30 ECTS) apjomā un valsts pārbaudījumu (tai skaitā noslēguma darbu vismaz 10 KP (15 ECTS) apjomā). Ja 240 kredītpunktu programma ietver bakalaura programmas obligāto daļu, tad absolventi iegūst tiesības stāties maģistrantūrā. Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds – doktors. Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu piešķir personai, kura sekmīgi nokārtojusi eksāmenus izraudzītajā zinātnes nozarē un pieredzējuša zinātnieka vadībā izstrādājusi un publiski aizstāvējusi promocijas darbu, kas satur oriģinālu pētījumu rezultātus un sniedz jaunas atziņas attiecīgajā zinātņu nozarē. Promocijas darbu var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas. Promocijas darbs var būt disertācija, tematiski vienota anonīmi recenzētu publikāciju kopa vai monogrāfija. Doktora grādu piešķir promocijas padome. Doktora grāda piešķiršanu pārrauga MK izveidota Valsts zinātniskā kvalifikācijas komisija. Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas skalu:
Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas un koledžas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā augstskolā vai koledžā, akreditētā studiju programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme un koledžai nolikums. Lēmumu par programmas akreditāciju pieņem akreditācijas komisija, bet par augstskolas un koledžas akreditāciju – Augstākās izglītības padome. Papildinformācija: 1. Par izglītības sistēmu – http://www.izm.gov.lv; http://www.aic.lv 2. Par augstskolu un programmu statusu – http://www.aiknc.lv
Darba devēju aptaujas anketa 
Studentu aptaujas anketa Jūsu domas palīdzēs mums pilnveidot un bagātināt Jūsu studiju programmu. Tāpēc mēs lūdzam atbildēt uz jautājumiem:
18-20 21-25 26-30 31-35 36-40 41-45 46 un vairāk
_____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________
_____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________ _____________________________________________________________________________
jā daļēji
nē
jā drīzāk jā drīzāk nē nē
turpināšu apmācības augstskolā (kurā ?) _____________________________________________ apmeklēšu kursus un seminārus (kurus ?) ____________________________________________ neturpināšu mācības
jā nē
jā nē, nepieciešams uzlabot __________________________________________________________
jā nē, nepieciešams uzlabot ___________________________________________________________
Studiju slodze ir optimāla Studiju slodze ir pārāk liela, studiju uzdevumus nav iespējams veikt uzdotajā laikā Studiju slodze ir pārāk liela, tāpēc ka studiju uzdevumus nav iespējams savienot ar darba pienākumiem Studiju slodze ir cikliska - ir periodi, kad studiju uzdevumu ir ļoti daudz. Studiju kursā tiek uzdoti nevajadzīgi uzdevumi Cits vērtējums ________________________________________________________
______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
______________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
jā drīzāk jā drīzāk nē nē
Kuros studiju priekšmetos tas nav iespējams? ____________________________________________________________________________________________________________________________________________________ __________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________
________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ Kādi ir Jūsu ieteikumi koledžas darbības uzlabošanai kopumā ? __________________________________________________________________________ __________________________________________________________________________ __________________________________________________________________________
Saturs:
1. Studiju virziena raksturojums 6 3 2. Studiju programmas „Jurisprudence” raksturojums 36 3 3. Kopsavilkums par studiju virziena attīstības plāniem 57 3 4. Studiju virziena pašnovērtējuma pielikumi 59 3 1. Studiju virziena raksturojums 6 3 194 3 2. Studiju programmas „Jurisprudence” raksturojums 36 3 194 3 3. Kopsavilkums par studiju virziena attīstības plāniem 57 4 194 3 4. Studiju virziena pašnovērtējuma pielikumi 59 4 194 3 1. Studiju virziena raksturojums 5 3 194 4 194 3 2. Studiju programmas „Jurisprudence” raksturojums 35 3 194 4 194 3 3. Kopsavilkums par studiju virziena attīstības plāniem 56 4 194 4 194 3 4. Studiju virziena pašnovērtējuma pielikumi 58 4 194 4 194 3 1. Vispārīgie jautājumi 194 4 194 4 194 3 2. Prakses organizācija un norise 194 4 194 4 194 3 5. 3. Studiju prakses atskaite 195 4 194 4 194 3 6. 4. Studiju prakses vērtēšana 195 4 194 4 194 3 1. Studiju virziena raksturojums 5 194 4 194 3 2. Studiju programmas „Jurisprudence” raksturojums 35 194 4 194 3 3. Kopsavilkums par studiju virziena attīstības plāniem 56 194 4 194 3 4. Studiju virziena pašnovērtējuma pielikumi 58 194 4 194 3 1. Vispārīgie jautājumi 194 194 4 194 3 2. Prakses organizācija un norise 194 194 4 194 3 5. 3. Studiju prakses atskaite 195 194 4 194 3 6. 4. Studiju prakses vērtēšana 195 194 4 194 3 1. Vispārīgie jautājumi 195 4 194 3 2. Prakses organizācija un norise 195 4 194 3 5. 3. Studiju prakses atskaite 196 4 194 3 6. 4. Studiju prakses vērtēšana 196 4 194 3 1. Studiju virziena raksturojums 6 194 3 2. Studiju programmas „Jurisprudence” raksturojums 36 194 3 3. Kopsavilkums par studiju virziena attīstības plāniem 57 194 3 4. Studiju virziena pašnovērtējuma pielikumi 59 194 3 1. Vispārīgie jautājumi 195 194 3 2. Prakses organizācija un norise 195 194 3 5. 3. Studiju prakses atskaite 196 194 3 6. 4. Studiju prakses vērtēšana 196 194 3 1. Vispārīgie jautājumi 195 3 2. Prakses organizācija un norise 195 3 5. 3. Studiju prakses atskaite 196 3 6. 4. Studiju prakses vērtēšana 196 3 1. Studiju virziena raksturojums 6 2. Studiju programmas „Jurisprudence” raksturojums 36 3. Kopsavilkums par studiju virziena attīstības plāniem 57 4. Studiju virziena pašnovērtējuma pielikumi 59 1. Vispārīgie jautājumi 195 2. Prakses organizācija un norise 195 5. 3. Studiju prakses atskaite 196 6. 4. Studiju prakses vērtēšana 196 | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
