Ana səhifə

Gada 14. jūnija Eiropas Savienības struktūrfondu uzraudzības komitejas sanāksmes protokols Nr. P-2007/1


Yüklə 211 Kb.
səhifə3/3
tarix27.06.2016
ölçüsü211 Kb.
1   2   3

5. Grozījumu apstiprināšana Eiropas Savienības struktūrfondu Mērķa 1 programmas 2004-2006 programmas papildinājumā


L.Grafa informē uzraudzības komitejas sanāksmes dalībniekus par Labklājības ministrijas ierosinātajiem grozījumiem par finanšu pārdali no 3.3. pasākuma uz 3.1.pasākumu (pielikums Nr.12).

D.Grūberte informē uzraudzības komitejas sanāksmes dalībniekus par Zemkopības ministrijas ierosinātajiem grozījumiem par finanšu pārdali no 4.4.pasākuma uz 4.1. un 4.3.pasākumu (pielikumi Nr.13, 14, 15, 16).



A.Afanasejeva lūdz Zemkopības ministriju skaidrot plašāk, kas tiek saprasts ar finanšu pārdales pamatojumā minēto lauzto līgumu un veikto atmaksu samazinājumu, kā arī lūdz izskaidrot, kas tiek saprasts ar jēdzienu „ārkārtas pasākumi”, kam paredzēts novirzīt finanšu līdzekļus. I.Āboliņš skaidro, ka 4.4. pasākumā „Lauku teritoriju pārveidošanas un attīstības veicināšana” ir problēmas ar projektu īstenošanu, konkrēti „Lauku tūrisma un amatniecības veicināšana” pasākumā. Ir bieža projektu līgumu laušana, jo finansējuma saņēmējs konstatē, ka nespēj vai nevēlas turpināt pabeigt projekta īstenošanu. Tādējādi šai aktivitātei, prognozējot finanšu apguvi līdz 2008.g. 31.augustam, kad finansējuma saņēmējs var iesniegt attaisnojuma dokumentus, Lauku atbalsts dienests kopā ar ministriju ir secinājis, ka pastāv ievērojams risks lauzto līgumu dēļ neapgūt samērā būtisku daļu no kopējā finansējuma. Risinājums tam ir uzņemties virssaistības citā pasākumā, kur projektu realizācija notiek veiksmīgāk, līdz ar to nodrošinot, ka kopumā tiek apgūti pieejamie ELVGF finanšu līdzekļi. Attiecībā uz jēdzienu „ārkārtas pasākumi” A.Lapiņš informē, ka ir noticis pārpratums un Zemkopības ministrija to precizēs. Par dabas katastrofām vai nepārvaramu varu šai gadījumā nav runa. Jautājuma būtība ir tieši tāda, kā to nupat detalizēti izstāstīja I.Āboliņš.

Nolemj:

  1. Apstiprināt Labklājības ministrijas un Zemkopības ministrijas ierosinātos grozījumus programmas papildinājuma finanšu plānos saskaņā ar pielikumiem Nr.12,13,14,15,16, Pieņemt zināšanai Zemkopības ministrijas sniegto informāciju.


6. Vadošās iestādes informācija par ES struktūrfondu vadības komunikācijas stratēģijas ieviešanu


S.Rieksta informē uzraudzības komitejas sanāksmes dalībniekus par ES struktūrfondu vadības komunikācijas stratēģijas ieviešanu 2006.gadā (pielikums Nr.17). Papildus tiek demonstrēta Nodarbinātības valsts aģentūras veidotā 2 minūšu īsfilma par Eiropas Sociālā fonda projektu, kurā tipogrāfijas darbā nodarbināts smagi slims cilvēks. Šī īsfilma kopā ar četrām citām Eiropas Sociālā fonda projektu – labās prakses piemēru īsfilmām pārraidīta reģionālajās televīzijās 2006.gada jūnijā un jūlijā. Tiek demonstrēts arī vadošās iestādes veidotais 30 sekunžu reklāmklips par reģionālajiem struktūrfondu informācijas centriem, kuru plānots pārraidīt Latvijas sabiedriskajā televīzijā un reģionālajās TV. Dž.Engvegens un
S.Loranka-Garsija norāda, ka S.Riekstas prezentētie ES struktūrfondu informēšanas un publicitātes pasākumi ir labās prakses spožs piemērs starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Nolemj:

  1. Pieņemt zināšanai vadošās iestādes sniegto informāciju par ES struktūrfondu vadības komunikācijas stratēģijas ieviešanu 2006.gadā.


7. Vadošās iestādes informācija par Eiropas Savienības struktūrfondu tematiskās izvērtēšanas norisi


D. Grūberte informē uzraudzības komitejas sanāksmes dalībniekus par ES SF tematiskās izvērtēšanas norisi (Pielikums Nr.18).

V.Krievāns jautā attiecībā par nākamo plānošanas periodu, vai kritēriji atsijā tos projektus, kurus uzaicināt iesniegt projekta iesniegumus. Šobrīd pēc normatīvajos aktos noteiktās definīcijas ierobežotā projektu atlasē uzaicina iesniegt projektus iepriekš zināmus pretendentus. V.Krievāns jautā par to, kad ir piemērojami šie kritēriji - vai tie ir piemērojami jau pirms uzaicināšanas, vai arī tie ir kritēriji, pēc kuriem tiks vērtēti projektu iesniegumi. D.Grūberte informē, ka par šo jautājumu ir plānota diskusija rītdien, un skaidro, ka plānošanas dokumentā ir definēts finansējuma saņēmēja veids, piemēram, pašvaldības. Ir arī atsevišķi gadījumi, kad finansējuma saņēmējs ir viens, un tas ir nosaukts vārdā, bet šos gadījumus neskatīsim. Piemēram, ja aktivitātē finansējuma saņēmējs ir pašvaldības, tad ierobežotas atlases konkursā ir jāredz tie kritēriji finansējuma saņēmējam, respektīvi, pašvaldībām, kas ierobežo finansējuma saņēmēju loku saistībā ar iepriekš noteiktiem kritērijiem. Līdz ar to no visām pašvaldībām, kas ir Latvijā, tiek atlasītas tās, kurām sūta uzaicinājumus sagatavot projektus. Tie ir kritēriji finansējuma saņēmējiem, ar kura palīdzību no vispārējā saņēmēju veida, kas ir noteikts plānošanas dokumentā, tiek nonākts līdz konkrētam finansējuma saņēmēja lokam, kura vajadzības pilnībā varēs tikt finansētas. Līdz ar to tiek izpildīts normatīvajos aktos noteiktais, ka finansējums ir pietiekams visiem finansējuma saņēmējiem. V.Krievāns precizē, vai ir sapratis pareizi, ka starpniekinstitūcija, uzaicinot projekta iesniedzēju, jau ir izvērtējusi projekta iesniedzēju un netiek pieļauts, ka ierobežotajā atlasē piedalīsies neatbilstošs projekta iesniegums. I.Liepa skaidro, ka normatīvajos un plānošanas dokumentos ir noteikts, kas ir tieši tā politikas joma, kurai paredzēts novirzīt finansējumu, un kas ir tās prasības, kuras tiek izvirzītas potenciālajam finansējuma saņēmējam, respektīvi, jau ar politikas plānošanas dokumentiem un nozares ministrijas stratēģiju tiek noteikts potenciālais finansējuma saņēmēju loks ierobežotas atlases gadījumā. Pagājušā pagaidu uzraudzības komitejas sanāksmē tika panākta vienošanās par vērtēšanas kritēriju metodiku, kas nosaka, ka ierobežota projektu atlase kā veids tiek izvēlēta tad, ja, pirmkārt, ir skaidrs pamatojums politikas plānošanas dokumentos un, otrkārt, ja aktivitāte ir definēta tā, lai finansējumu varētu saņemt pēc iespējas visi konkrētajā aktivitātē iespējamie finansējuma saņēmēji. Līdz ar to, definējot saņēmēju loku pirms projektu iesniegumu vērtēšanas, uzaicinājumi iesniegt projektus tiks nosūtīti tam personu lokam, kas jau ir sašaurināts ar politikas plānošanas dokumentiem un Ministru kabineta noteikumiem. V.Krievāns piekrīt visam iepriekš minētajam un jautā par to, kad tad tieši ir piemērojami kritēriji. I.Liepa skaidro, ka kritēriji ir piemērojami tad, kad ir iesniegts projekta iesniegums, un saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos noteiktajiem kritērijiem tiks vērtēts projekta iesniegums. B.Paševica skaidro Labklājības ministrijas izpratni par šo jautājumu. Principā kritērijus varētu iedalīt divos veidos. Pirmās ir prasības projekta iesniedzējam, kas ieļaujamas Ministru kabineta noteikumos, un tikai tie, kas atbilst, piedalās ierobežotajā atlasē ar projektu iesniegumiem. Šos iesniegumus vērtē pēc projektu vērtēšanas kritērijiem. Tajā brīdī, kad tiek vērtēti projekti, netiek vairs vērtēts, vai projekta iesniedzējs ir atbilstošs.

S.Loranka-Garsija jautā, vai izvērtēšanas rezultāti ir ietekmējuši likumdošanu attiecībā uz Eiropas Savienības struktūrfondu vadību, un lūdz ilustrēt kādas rekomendācijas ieviešanu un paskaidrot iemeslus, kāpēc dažas rekomendācijas nav ieviestas. D.Grūberte skaidro, ka vadošā iestāde pakāpeniski apkopo visas rekomendācijas, kas ir izteiktas dažādos izvērtējumos pēdējo divu gadu laikā, un pēc izvērtēšanas beigām uzrauga to ieviešanu. Pastāv sakarība - jo senāk ir noticis izvērtējums, jo lielāka iespējamība, ka šie rezultāti ir ieviesti. Par to, kā konkrēti ar Ministru kabineta noteikumiem vai likumu ir ieviestas rekomendācijas, D.Grūberte sniedz vienu piemēru par projekta izvērtēšanas ilgo laiku, kas tika konstatēts kā negatīvs atzinums izvērtējumā. Šis jautājums nebija risināms attiecībā uz 2004.-2006. gada plānošanas periodu, jo ieviešanas sistēma jau darbojās un to fundamentāli mainīt tajā brīdī nebija iespējams. Savukārt, strādājot pie jaunās ieviešanas sistēmas, šī rekomendācija ir tikusi ņemta vērā, optimizējot vērtēšanas procesu. Tāpat arī attiecībā uz citu rekomendāciju ieviešanu bija jāizvērtē, vai 2004.-2006.gada plānošanas periodā varēja veikt uzlabojumus sistēmā. Šādos gadījumos, ja arī iepriekšējā plānošanas periodā rekomendācija nav tikusi ieviesta, vairumā gadījumu tā tiek ņemta vērā jaunajā plānošanas periodā.



A.Afanasejevai ir komentārs par rekomendāciju izvērtēšanas statistiku. Tabulā ir redzams, ka ekspertu izteiktās rekomendācijas tematisko izvērtējumu ietvaros aptver ļoti plašu jautājumu loku. A.Afanasejeva vērš uzmanību uz rekomendācijām, kuru statuss raksturots kā „nav aktuāla”. A.Afanasejevu pārsteidzis, ka šādu raksturojumu izvēle rekomendācijām attiecas galvenokārt uz ZVFI jomu un, pēc A.Afanasejevas domām, tas nav pamatoti, jo būtībā vēl jo vairāk nekā citu fondu gadījumā rekomendācijas ir attiecinātas uz 2007.-2013.gadu programmēšanas periodu. A.Afanasejeva min tikai vienu no piemēriem, lai ilustrētu iepriekš teikto. Piemēram, nepieciešamība likt lielāku uzsvaru ostu infrastruktūru nebūtu vērtējama kā neaktuāla rekomendācija. Iespējams, tā varētu būt neaktuāla SF ietvaros, bet, ja šīs tematiskās izvērtēšanas tiek veiktas 2004.-2006.gada ietvaros, tad jebkurā gadījumā ir jābūt rekomendāciju ieviešanas pārmantojamībai, un nākamā perioda iesaistītajām institūcijām ir jāizvērtē šīs rekomendācijas aktualitāte. A.Afanasejeva uzskata, ka rūpīgāk ir jāpārskata rekomendāciju ieviešanas statusa klasifikācija un jānodrošina pārmantojamība attiecībā uz nākamo programmēšanas periodu un tajā iesaistītajām institūcijām. D.Grūberte piekrīt, ka ir jāmaina formulējums „nav aktuāla”, bet šis formulējums ir bijis noteikts, balstoties uz to aktualitāti pret SF un Kohēzijas fondu. Konkrētais piemērs ir attiecināms uz Zemkopības ministriju, kas var izvērtēt, vai šī rekomendācija ieviešama, ņemot vērā, attiecīgo fondu nākamā plānošanas perioda dokumentus. A.Afanasejeva skaidro, ka runa nav tikai par vienu rekomendāciju, bet gan par vairākām. Tas bija tikai viens no piemēriem, kas tieši saistīts ar SF. I.Baltiņa informē, ka vadošā iestāde ir secinājusi, ka daudzas no šīm rekomendācijām ir līdzīgas, lai arī izteiktas dažādu izvērtējumu laikā. Līdz ar to vadošā iestāde ir plānojusi padarīt šo dokumentu konceptuālāku un izmantojamāku, apvienojot izvirzītās rekomendācijas un plānotās darbības. Veicot šo darbu, iepriekš minētie aspekti varētu tikt ņemti vērā, vērtējot rekomendāciju ilgtspēju, piemēram, atbilstību Lauksaimniecības un Zivsaimniecības fondiem nākamajā periodā. A.Lapiņš skaidro, ka attiecībā uz ostām tiek plānots šo rekomendāciju izmantot. Kopumā nākamā periodā Eiropas Zivsaimniecības fondā, pēc A.Lapiņa domām, paredzētie resursi pret sektora apjomu ir vērtējumi kā apmierinoši. Runājot plašāk par rekomendāciju ieviešanu, iespējams, ka vajadzētu tās pārformulēt un iespēju robežās Lauku attīstības programmas un Zivsaimniecības rīcības programmas ietvaros šīs rekomendācijas izmantot. Dažas vērtīgas rekomendācijas par reģionālo izlīdzinātību noteikti tiks ņemtas vērā lauksaimniecībā un Lauksaimniecības fondu gadījumā.

Dž.Engvegens lūdz skaidrot, kā izvērtējumi tiek pielietoti, kāds ir visnoderīgākais veids, kā nodrošināt to, ka pēc izvērtējuma izteiktās rekomendācijas tiek ieviestas. Dž.Engvegens iesaka, ka noteiktajai atbildīgai institūcijai par konkrētu rekomendāciju būtu jāsagatavo vadlīnijas, kas var palīdzēt procesā iesaistītajiem partneriem ieviest rekomendācijas. Ir secināms, ka pastāv sasaistes punkti starp dažādiem pētījumiem par horizontālām tēmām. Tas var būt cieši saistīts ar projektu vērtēšanas kritērijiem un ir jādomā, kā šīs rekomendācijas var tikt integrētas. I.Baltiņa piekrīt, ka attiecībā uz izvērtējumiem un rekomendāciju izmantošanu var pilnveidot sistēmu, jo Latvijā izvērtēšanas kultūra ir salīdzinoši jauna un faktiski fondi ir vieni no tiem, kas piedāvā šādu iespēju, vienlaicīgi mācoties, kā šo instrumentu izmantot. Runājot par konkrētiem rezultātiem, I.Baltiņa uzskata, ka iepriekšējās prezentācijas par ieviešanas sistēmas izvērtējumu un arī par kritēriju izvērtējumu lielā mērā demonstrē arī to, kādā veidā rekomendācijas ir tikušas ņemtas vērā. Runājot par likumdošanas ietvaru un to, kur gan fondu administrācija paši, gan izvērtētāji ir izdarījuši secinājumus attiecībā uz sarežģīto ieviešanas shēmu (par ilgstošo laiku, kas tiek patērēts projektu vērtēšanai), rekomendācijas ir ņemtas vērā, strādājot pie jaunā plānošanas perioda, gatavojot ieviešanas shēmu un normatīvo bāzi. Iespējams, ka rekomendāciju tabulās nav redzams konkrēti, kā rekomendācija ir ņemta vērā, bet tas ir prezentācijas jautājums, kā atspoguļo un parāda šos jautājumus stratēģiskāk. D.Grūberte skaidro, ka horizontālo prioritāšu izvērtējums ir viens no nesen pabeigtiem izvērtējumiem. Galvenais, kas izvērtējuma laikā tika konstatēts, ir bijis tas, ka 2004.-2006.gada periodā horizontālās prioritātes ir ļoti neskaidri adresētas plānošanas dokumentos, neskaidri saistītas ar kādām konkrētām aktivitātēm, kas vienotā programmdokumenta ietvaros ir īstenotas. Līdz ar to horizontālo prioritāšu uzraudzība ir bijusi vāja. Raksturojot konkrētas darbības rekomendāciju ieviešanā, pirmkārt, sagatavojot jauno SF un Kohēzijas fondu vadības likumu, tajā ir noteikts, ka par katru no horizontālajām prioritātēm ir noteikta atbildīgā nozares ministrija. Otrkārt, valsts stratēģiskajā ietvardokumentā horizontālajām prioritātēm ir noteikti rādītāji, ar kuru prioritāte tiks mērīta – ir pateikta bāzes vērtība 2005. vai 2006.gadā un ieviešanas gaitā būs iespēja uzraudzīt horizontālās prioritātes ieviešanu. I.Baltiņa uzsver, ka izvērtēšanas kultūra ir jauna un, runājot par to kā par instrumentu, ko izmantot ne tikai vadošai iestādei, bet arī visām citām fondu vadībā iesaistītajām institūcijām. Tādējādi vadošā iestāde aicina nozaru ministrijas ņemt vērā rekomendācijas stratēģisko mērķu noteikšanā un īstenošanā. Dž.Engvegens uzsver, ka izvērtējumos gūtās vērtīgās atziņas un rekomendācijas nedrīkst pazaudēt, līdz ar to ir nepieciešams izveidot pilnvērtīgu instrumentu to izmantošanai. Piemēram, vadošā iestāde varētu sagatavot dokumentu, kas sniedz norādījumus rekomendāciju izvērtēšanai, kas varētu būt pieejams interneta mājas lapā. I.Baltiņa atzīst, ka vadošās iestādes un Eiropas Komisijas viedokļi sakrīt, vienīgi jautājums ir par formu, kā labāk un efektīvāk to izdarīt.

Nolemj:

  1. Pieņemt zināšanai vadošās iestādes sniegto informāciju par Eiropas Savienības struktūrfondu tematiskās izvērtēšanas norisi.

  2. Uzraudzības komitejas locekļiem līdz 2007.gada 31.jūlijam iesniegt vadošā iestādē priekšlikumus izvērtēšanas tēmām.

Sanāksmes noslēgums: 17:30

Pielikumā:



  1. Tabula „ES struktūrfondu ieviešanas progress uz 31.05.2007.” uz 10 lpp.

  2. Vides ministrijas prezentācija par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (līdz 31.12.2006.) uz 3 lpp.

  3. Satiksmes ministrijas prezentācija par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (līdz 31.12.2006.) uz 3 lpp.

  4. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta prezentācija par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (līdz 31.12.2006.) uz 2 lpp.

  5. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas prezentācija par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (līdz 31.12.2006.) uz 2 lpp.

  6. Veselības ministrijas prezentācija par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (līdz 31.12.2006.) uz 2 lpp.

  7. Ekonomikas ministrijas prezentācija par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (līdz 31.12.2006.) uz 3 lpp.

  8. Labklājības ministrijas prezentācija par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (līdz 31.12.2006.) uz 2 lpp.

  9. Izglītības un zinātnes ministrijas prezentācija par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (līdz 31.12.2006.) uz 3 lpp.

  10. Zemkopības ministrijas prezentācija par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (līdz 31.12.2006.) uz 5 lpp.

  11. Izziņa par komentāriem par gadskārtējo struktūrfondu ieviešanas ziņojumu par 2006.gadu uz 3 lpp.

  12. Uzraudzības komitejas locekļu ierosināto grozījumu Programmas papildinājumā apkopojuma tabula uz 7 lpp.

  13. Izziņa par ierosinātajiem grozījumiem VPD 4.1.pasākumā „Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” uz 2 lpp.

  14. Izziņa par ierosinātajiem grozījumiem VPD 4.3.pasākumā „Lauksaimniecības produktu pārstrādes un mārketinga uzlabošana” uz 2 lpp.

  15. Izziņa par ierosinātajiem grozījumiem VPD 4.4.pasākumā „Lauku teritoriju pārveidošanās un attīstības veicināšana” uz 2 lpp.

  16. Izziņa par ierosinātajiem grozījumiem Vienotā programmdokumenta Programmas papildinājuma Finanšu plānā uz 1 lpp.

  17. Vadošās iestādes prezentācija par ES struktūrfondu vadības komunikācijas stratēģijas īstenošanu 2006.gadā uz 5 lpp.

  18. Vadošās iestādes prezentācija par Eiropas Savienības struktūrfondu tematiskās izvērtēšanas norisi uz 7 lpp.

Priekšsēdētājs I.Baltiņa

Protokolēja A.Murāne




Sagatavoja vadošā iestāde - -
1   2   3


Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©atelim.com 2016
rəhbərliyinə müraciət