Ana səhifə

Gada 14. jūnija Eiropas Savienības struktūrfondu uzraudzības komitejas sanāksmes protokols Nr. P-2007/1


Yüklə 211 Kb.
səhifə2/3
tarix27.06.2016
ölçüsü211 Kb.
1   2   3

1. Eiropas Savienības struktūrfondu uzraudzības komitejas atklāšana/ darba kārtības apstiprināšana


N.Broks atklāj sanāksmi.

I.Baltiņa iepazīstina uzraudzības komitejas sanāksmes dalībniekus ar sanāksmes darba kārtību un informē par izmaiņām darba kārtībā, tas ir, ierosina svītrot no darba kārtības sesto punktu par projektu vērtēšanas kritēriju apstiprināšanu vienotā programmdokumenta aktivitātēm, ņemot vērā to, ka vadošā iestāde ar Ekonomikas ministriju ir vienojusies, ka 2004.-2006.gada plānošanas periodā jauni kritēriji netiek virzīti. Uzraudzības komitejas locekļiem iebildumu nav.



Nolemj:

  1. Apstiprināt uzraudzības komitejas sanāksmes darba kārtību.

2. Vadošās iestādes informācija par Eiropas Savienības struktūrfondu Mērķa 1 programmas 2004-2006 ieviešanas gaitu

I.Baltiņa informē uzraudzības komitejas sanāksmes dalībniekus par Eiropas Savienības struktūrfondu Mērķa 1 programmas 2004-2006 ieviešanas gaitu – tiek sniegta informācija par Eiropas Savienības struktūrfondu (turpmāk – SF) apguvi (pielikums Nr.1), tehniskās palīdzības un citiem SF apguves jautājumiem.

N.Broks aicina visas SF apguvē iesaistītās institūcijas veltīt vēl vairāk pūles, lai apgūtu visus SF līdzekļu pilnībā, jo pašreizējais apguves līmenis nevar tikt uzskatīts par apmierinošu.

A.Jaunsleins jautā, vai vadošā iestāde ir analizējusi SF ieviešanas sistēmu kopumā, jo ir ziņas, ka termiņi tiek pārsniegti un process nenotiek, ievērojot noteiktās procedūras. A.Jaunsleins interesējas, vai ir notikusi vai paredzēta izvērtēšana vai audits, lai varētu noteikt, kas sistēmā nedarbojas un kas jāmaina.

I.Baltiņa informē, ka šāds SF ieviešanas sistēmas izvērtējums pagājušā gadā ir veikts, informācija par to ir iekļauta darba kārtībā, un tā rezultāti un secinājumi tiks prezentēti, par kuriem vēlāk būs iespējams diskutēt.

Dž.Engvegens (J.Engwegen) norāda, ka ir apsveicami, ka ir noslēgti līgumi par vairāk nekā 100% no fondiem pieejamā finansējuma, taču ir jāsecina, ka problēmas ir konstatējamas ar izmaksātajiem SF līdzekļiem. Komisija nevēlas, lai Latvija zaudētu SF līdzekļus, tāpēc ir cieši jāpieturas pie izstrādātā plāna un deklarācijas par SF līdzekļu atmaksu ir jāiesniedz savlaicīgi. Savukārt attiecībā uz prezentācijā norādīto problēmu par cilvēkresursu trūkumu ES fondu vadībā iesaistītajās institūcijās Dž.Engvegens ir neizpratnē, jo Latvijā ar SF strādājošie 578 cilvēki ir vairāk nekā visā Reģiona politikas Ģenerāldirektoriātā, tādēļ ir diskutabls jautājums par to, cik vēl nepieciešami papildus cilvēki. Nav skaidrs, vai SF ieviešanas gaitā konstatētais trūkums attiecas uz skaitlisku vai kvalitatīvu cilvēkresursu trūkumu. Dž.Engvegens jautā, ko vadošā iestāde pie problēmjautājumu risinājumiem ir domājusi ar stingru aktivitāšu ieviešanas uzraudzību. Dž.Engvegens ierosina, lai labāk uzraudzītu SF līdzekļu apgūšanas progresu, ieviest nākamajā pusgadā ikmēneša atskaiti visām SF līdzekļu apguvē iesaistītajām institūcijām, nosakot mērķus, kas jāsasniedz. Ja SF finansējums nav deklarēts tā, kā iepriekš plānots, jāpaskaidro, kādas problēmas radušās un kā jautājums tiks risināts. Starpniekinstitūcijām daudz regulārāk ir jādeklarē Eiropas Komisijai SF līdzekļus, un, lai to panāktu, vadošā iestāde varētu izmantot tās rīcībā esošās pilnvaras. Tā kā prezentācijas nobeigumā tika pateikts, ka lielākā daļa maksājumu finansējuma saņēmējiem notiks 2007. un 2008.gadā, Dž.Engvegens uzsver, ka pusgads jau ir pagājis un vēl ir atlicis tikai šī gada beigas un nākamais gads, lai deklarētu līdzekļus.

S.Loranka-Garsija (Santiago Loranca Garcia) norāda, ka Eiropas Komisijai deklarētā ESF izdevumu summa ir salīdzinoši neliela. Eiropas Komisija uzskata, ka ir jāapgūst maksimāli iespējamā ESF summa, tādēļ ir jāizvirza konkrēti mērķi un cieši jāturas pie tiem. S.Loranka-Garsija norāda, ka finanšu progress ir vērtējams pozitīvi, taču vēl ir jārisina jautājumi, lai n+2 tiktu apgūts, kā arī uzsver deklarāciju savlaicīgas iesniegšanas nepieciešamību, jo apšauba, vai visi atlikušie maksājumi varēs tikt veikti 2008.gadā. S.Loranka-Garsija jautā, kas ir par pamatu valsts budžeta dotēto institūciju motivācijas trūkumam iesniegt maksājuma pieprasījumus, lai atgūtu līdzekļus no Eiropas Komisijas. S.Loranka-Garsija uzsver, ka tikai un vienīgi cieša uzraudzība nav pietiekama, lai apgūtu SF līdzekļus.

I.Baltiņa piekrīt, ka SF atmaksas līmenis ir neapmierinošs - tā pamatā ir vairāki iemesli, dažkārt tā ir cīņa ar sekām. I. Baltiņa skaidro, ka vadošā iestāde ir aicinājusi SF apguvē iesaistītās institūcijas sagatavot SF līdzekļu apguves plānu 2007.gadam, pie kura tad arī centīsies stingri pieturēties. Viens no instrumentiem ir arī Ministru kabineta sēdes, kurās jau tagad vadošā iestāde vienu reizi ceturksnī ziņo par SF līdzekļu apguvi, līdz ar to ir iespēja arī valdības līmenī diskutēt ar tām ministrijām, kuru SF līdzekļu progress nav tik veiksmīgs. Papildus vadošā iestāde regulāri organizē tikšanos ar SF apguvē iesaistītajām institūcijām, lai sekotu līdzi SF ieviešanas progresam un izvērtētu, kā izvirzītie mērķi tiek īstenoti. Attiecībā uz tehnisko palīdzību un cilvēkresursu trūkumu, I.Baltiņa piekrīt, ka 578 cilvēki ir iespaidīgs skaitlis, taču norāda, ka 325 eksperti, kas tika minēti, ir iesaistīti tikai uz projektu vērtēšanas laiku. Taču problēma vairāk slēpjas neapmierinošā cilvēkresursu kvalitātē. Attiecībā uz S.Loranka-Garsija jautājumu par valsts budžeta dotēto institūciju motivācijas trūkumu iesniegt maksājuma pieprasījumus I.Baltiņa paskaidro, ka jautājums ir ticis saprasts pareizi - valsts budžeta dotētās institūcijas jau iepriekš saņem no valsts budžeta ERAF paredzētos līdzekļus, tādējādi tām nav motivācijas tos deklarēt Eiropas Komisijai. Valsts kase ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā paredzēts, ka iepriekš minētajos gadījumos būs iespēja apturēt finansējuma saņemšanu.



Nolemj:

  1. Pieņemt zināšanai vadošās iestādes sniegto informāciju par Eiropas Savienības struktūrfondu Mērķa 1 programmas 2004-2006 ieviešanas gaitu.


3. Pirmā līmeņa starpniekinstitūciju informācija par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (līdz 31.12.2006.)

I.Baltiņa aicina pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas sniegt informāciju par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem un informē par uzstāšanās secību.



A.Bišofa sniedz informāciju par Vides ministrijas kompetencē esošajiem ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (Pielikums Nr.2) Dž.Engvegens norāda, ka prezentācijā minēti sasniegtie finanšu rezultāti, kas rada patīkamu iespaidu, taču, vai ir veikts salīdzinājums par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem un plānotajiem rādītājiem. Attiecībā uz konstatētajām problēmām Dž.Engvegens norāda, ka Eiropas Komisija ir informēta par būvdarbu izmaksu pieaugumu. Taču attiecībā uz projekta saņēmēju nepietiekamajām zināšanām par iepirkuma veikšanu ir jāsecina, ka acīmredzot trūkst vadlīniju un Iepirkumu uzraudzības biroja rīkotās apmācības nav atrisinājušas problēmu. Tādēļ Dž.Engvegens norāda, ka vēlētos zināt vadošās iestādes viedokli par šo jautājumu. Pavisam nesen arī auditori tika norādījuši uz šādām problēmām. Attiecībā uz pirmo jautājumu par sasniegtajiem un plānotajiem rādītājiem A.Bišofa skaidro, ka pēc atskaites par rādītājiem, kas ietverti vienotajā programmdokumentā un tā papildinājumā, tikai daļēji var spriest par progresu, jo ne visām Vides ministrijas kompetencē esošajām aktivitātēm ir noteikti rādītāji. Vairākos rādītājos ir sasniegts vairāk nekā plānots. Piemēram, 1.1.1.aktivitātē „Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar cilvēku ekvivalentu līdz 2000” radītāji vairāk par 100% ir jau šobrīd sasniegti. Savukārt 1.1.3.aktivitātē „Likumdošanas prasībām neatbilstošu atkritumu izgāztuvju rekultivācija” plānots rekultivēt atkritumu izgāztuves aptuveni 70 ha lielā teritorijā, pašlaik ir rekultivēti jau 55 ha. Vienīgā aktivitāte, kurā pēc projektu skaita nav bijis iespējas sasniegt rādītāju ir iepriekš minētā 1.1.3.aktivitāte, kur bija plānots rekultivēt 70 izgāztuves, bet tika rekultivētas 40. Tas saistīts gan ar pieejamā finansējuma ierobežojumiem, gan pašvaldībām, kas nav bijušas pietiekami aktīvas, lai iesniegtu projektus, vai nav bijis pietiekami daudz līdzekļu, lai šo projektu īstenotu. Attiecībā uz otro jautājumu par iepirkumiem A.Bišofa skaidro, ka problēma daļēji ir tā, ka 2006.gadā ir ieviestas izmaiņas likumdošanā attiecībā uz iepirkumiem - ir jauns Publisko iepirkumu likums. Visbiežāk procedūra nav ievērota iepirkumiem līdz 1000 LVL, līdz ar to šīs izmaksas ir uzskatāmas neattiecināmām. Summas nav lielas, bet šī problēma pastāv. Attiecībā uz jautājumu, vai apmācības un rīkotie semināri ir atrisinājuši problēmu, A.Bišofa apgalvo, ka problēma iespēju robežās tiek risināta. Visos rīkotajos semināros tiek informēts par aktualitātēm, lai apgūtu izmaiņas un veiktu darbības SF projektu ietvaros atbilstoši likumdošanas prasībām. Dž.Engvegens jautā A.Bišofai, vai Vides ministrija izjūt cilvēkresursu trūkumu, vai ir nepieciešams vairāk piesaistīt cilvēkus skaita ziņā un/vai kvalitātes ziņā. A.Bišofa skaidro, ka Vides ministrijā strādā pietiekami daudz cilvēku jau no 2004.gada, līdz ar to pašā ministrijā problēmu neesot. Problēmas esot pašvaldībās, kurās trūkst darbinieku ar augstu profesionālo kvalifikāciju. Daļēji tas tiks risināts ar projektos paredzēto finansējumu, kura ietvaros plānots algot kvalificētus darbiniekus.

I.Baltiņa aicina Satiksmes ministriju informēt par sasniegtajiem rezultātiem savas kompetences jomā. A.Židkovs sniedz informāciju par Satiksmes ministrijas kompetencē esošajiem ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (Pielikums Nr.3). A.Židkovs norāda, ka arī Satiksmes ministrija izjūt to, ka pašvaldībām nav augsti kvalificētu darbinieku, kas sagatavotu projektus. A.Lapiņš jautā par to, kā atšķiras interneta lietotāju skaits sadalījumā pa reģioniem. A.Židkovs skaidro, ka pašlaik dati, ko apkopo Centrālās statistikas pārvalde, nav sadalījumā pa reģioniem, taču tiek plānots, lai visā Latvijā palielinātos interneta pieejamība.

V.Krievāns sniedz informāciju par Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta kompetencē esošajiem ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (Pielikums Nr.4).

E.Bistere sniedz informāciju par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas kompetencē esošajiem ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (Pielikums Nr.5). A.Lapiņš norāda, ka vairākas pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas darbojas līdzīgās jomās, un jautā, vai ir domāts par to, lai nākamajā periodā nodalītu ministriju jomas un lai par vienu konkrēto jomu būtu atbildīga tikai viena ministrija, kas nodrošinātu efektīvāku organizāciju. I.Baltiņa skaidro, ka jomu sadrumstalotība starp ministrijām ir neskaidras politikas rezultāts, un piekrīt, ka vienota koordinācija attiecībā uz vienas jomas aktivitātēm būtu efektīvāka, un informē, ka par to tiek domāts nākamajā plānošanas periodā. I.Kramiņa lūdz komentēt indikatoru par uzstādīto publisko interneta pieejas punktu skaitu, jo paredzēts ir izveidot 1000 punktus, savukārt līgumi par punktu izveidošanu ir noslēgti par 554. E.Bistere skaidro, ka progress ir tik neliels, jo līgumi ir noslēgti tikai pagājušā gada beigās, taču projekti ir salīdzinoši īsi un viņa uzsver, ka tiks kontrolēta n+2 izpilde, taču rādītāju pilnībā nebūs iespējams sasniegt, jo paredzētās summas ietvaros nevar izveidot tik publisko interneta pieejas punktu skaitu, cik plānots - prognoze ir balstījusies uz vairākus gadus atpakaļ esošajiem datiem un izmaksām.

J.Blaževičs sniedz informāciju par Veselības ministrijas kompetencē esošajiem ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (Pielikums Nr.6). I.Baltiņa jautā, kādi ir iemesli, kādēļ 6. un 7.rādītājs par ātrās medicīniskās palīdzības sniegšanas laika samazinājumu pilsētās un laukos netiks sasniegti. J.Blažēvičs skaidro, ka tas ir saistīts ar to, ka nav izveidoti 6 papildus dispečeru dienesti, līdz ar to nav iespējams samazināt laiku ātrās medicīniskās palīdzības sniegšanai un sasniegt 6. un 7.rādītāju. Taču arī nākamajā plānošanas periodā ir paredzēts tos iekļaut un sasniegt.

M.Jansons sniedz informāciju par Ekonomikas ministrijas kompetencē esošajiem ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (Pielikums Nr.7). I.Baltiņa jautā, kā izskaidrojams programmu pieprasījumu ievērojams palielinājums 2006.gadā, lūdzot raksturot finanšu progresu 2.4.1.aktivitiātei „Aizdevumi (t.sk.mikrokredīti) komercdarbības uzsākšanai”, 2.4.2.aktivitātei „Aizdevumu garantiju sistēmas attīstība” un 2.4.3.aktivitātei „Riska kapitāla fonds”, kā arī ieviešanas progresu Eiropas Sociālā fonda aktivitātei „Nodarbināto pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas veicināšana”. M.Jansons skaidro, ka programmu pieprasījuma palielinājumam 2006.gadā par pamatu ir bijis otrais uzsaukums komercsabiedrības infrastruktūras modernizācijai, kā arī tika samazinātas prasības projektu iesniegumiem, kas pretendē uz atbalstu nodarbināto kvalifikācijas celšanai, pārkvalifikācijai un tālāk izglītībai. Attiecībā uz ieviešanas progresu Eiropas Sociālā fonda aktivitātei „Nodarbināto pārkvalifikācijas un kvalifikācijas paaugstināšanas veicināšana” M.Jansons informē, ka līgumi šajā aktivitātē ir noslēgti par visu aktivitātei pieejamo finansējumu. S.Loranka-Garsija jautā, vai ir kādas atšķirības starp Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālā attīstības fonda apmācību aktivitāšu apguvi. M.Jansons informē, ka Eiropas Sociālā fonda projekti atšķirībā no Eiropas Reģionālā attīstības fonda sastāv no 2 daļām. Pašlaik ir īstenota pirmā daļa – apmācības un ir sākusies otrās daļas īstenošana, kurā paredzēti mikroaizdevumi apmācības pabeigušajiem. Apmācības ir beiguši apmēram viena trešdaļa apmācāmo un līdz jūnija beigām tā būs puse no visiem apmācāmajiem. Līdz ar to tikai tagad ir uzsākusies pieteikšanās mikrokredītiem, tādēļ rādītāju izpilde ir ļoti zema. Dž.Engvegens jautā, vai atlikušajos 18 mēnešos tiks paspēts iztērēt vēl neapgūto summu attiecībā uz Riska kapitāla fondu, kas ir 94% no Riska kapitāla fondam pieejamā finansējuma. M.Jansons skaidro, ka investīciju projekti attiecībā uz Riska kapitāla fondu ir sākušies tikai šogad. Tiek prognozēts, ka 80% no finansējuma tiks apgūti, savukārt pārējo finansējumu paredzēts novirzīt 2.4.2.aktivitātei „Aizdevumu garantiju sistēmas attīstība” vai 2.4.1.aktivitātei „Aizdevumi (t.sk.mikrokredīti) komercdarbības”. I.Baltiņa informē, ka jūlija beigās ir paredzēta tikšanās ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, lai kopīgi izvērtētu finanšu apguvi šai aktivitātei un izlemtu, ko darīt ar atlikušo finansējumu, kuru potenciāli nevarēs apgūt.



I.Kalvāne sniedz informāciju par Labklājības ministrijas kompetencē esošajiem ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (Pielikums Nr.8). S.Loranka-Garsija norāda, ka rādītājs par cilvēku procentuālo īpatsvaru, kas saglabājuši darba vietu vismaz 6 mēnešus pēc projekta beigām, ir ievērojami mazāks nekā ticis plānots, un jautā, vai nav paredzēts izmantot papildus atbalstu tiem cilvēkiem, kas atgriezušies darba tirgū. I.Kalvāne skaidro, ka 60% ir tikuši plānoti pārāk optimistiski. Cilvēki, kas atraduši darbu, pēc tam nesaņem nekādu atbalstu, jo nepastāv speciāla motivācijas programma. Iemesli, kāpēc rādītājs nav ticis sasniegts, ir šādi: darbs nepatīk, pārāk zema alga, tiek atrasta cita darba vieta un dažādi citi sociālekonomiski iemesli. Šajā plānošanas periodā nav paredzēts ieviest kādus jauninājumus, savukārt nākamā plānošanas periodā ir paredzēts atbalsts kvalifikācijas uzturēšanai, kas varētu uzlabot iepriekš minēto rādītāju. L.Lejiņa lūdz skaidrot, kā ilgtermiņa bezdarba rādītājs kopējā bezdarbnieku skaita samazināšanā ir sasaistīts ar SF ietekmi, tas ir, kā var izmērīt, ka SF līdzekļi ir palīdzējuši šo rādītāju sasniegt. I.Kalvāne skaidro, ka informācija par ilgtermiņa bezdarba rādītāju tiek sniegta, jo tas ir ietverts programmas papildinājumā, un vērš uzmanību, ka nekādā gadījumā nav bijusi doma teikt, ka šis rādītājs ir samazinājies tikai Labklājības ministrijas veikto aktivitāšu dēļ. Šis rādītājs uzlabojas gan nozaru ministriju, tai skaitā arī Labklājības ministrijas, darbību rezultātā, gan citu faktoru ietekmē.

E.Kivriņa sniedz informāciju par Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošajiem ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (Pielikums Nr.9). S.Loranka-Garsija uzsver, ka sakarā ar pašreizējo zemo atmaksas līmeni paredzama ievērojama maksājumu koncentrācija 2008.gadā. Lai visus maksājumus paspētu veikt laicīgi, būs nepieciešami ievērojami cilvēkresursi, taču to nepietiekamība ir saistīta ar risku. S.Loranka-Garsija iesaka ar apmācībām saistīto aktivitāšu ieviešanas veicināšanai piesaistīt sociālos partnerus, aģentūras, tirdzniecības asociācijas, kā to ir darījusi Ekonomikas ministrija. E.Kivriņa informē, ka šāda pieeja ir paredzēta plānojot nākamā perioda aktivitāšu īstenošanu, īpaši pieaugušo izglītības aktivitātēs. Runājot par cilvēkresursu kapacitātes problēmu – E.Kivriņa pauž, ka jautājums ir saistīts arī ar institūcijas kopējo politiku un organizatorisko struktūru. Jautājums tiek risināts un ir vērojams progress. I.Mikiško lūdz skaidrot situāciju, kad ir vērojams progress (pieaugušo tālākizglītības) aktivitāšu rādītāju izpildē, kaut arī konkurss attiecīgajās aktivitātēs 2006.gadā nav sludināts. E.Kivriņa skaidro, ka projektu konkursi attiecīgajās aktivitātēs tika izsludināti 2005.gadā un 2006.gadā notika projektu īstenošana, kas arī nosaka rādītāju izpildi. Dž.Engvegens lūdz plašāku skaidrojumu par ilgstošās lēmuma pieņemšanas cēloņiem par struktūrfonda pieprasījumu apstiprināšanu, kas neļauj nodrošināt rādītāju faktisko izpildi. E.Kivriņa skaidro, ka tas ir saistīts ar projektu (galvenokārt ERAF) ietvaros veikto iepirkuma procedūru pārbaudēm, kā arī ar precizējumu veikšanu struktūrfonda pieprasījumos un projektu atskaišu dokumentācijā. Tas ne tik daudz ietekmē Programmas papildinājumā noteikto rādītāju izpildi, kā uzskatāmi atspoguļojas finanšu progresa analīzē (piem., veikto struktūrfonda atmaksu progresā). E.Kivriņa aicina otrā līmeņa starpniekinstitūciju detalizētāk sniegt skaidrojumu. A.Eberhards skaidro, ka šī pēc būtības ir ilustrācija tam, ko vadošā iestāde minēja savā uzrunā, proti, ne vienmēr tiek nodrošināta projektu izdevumu atbilstība. Ar izdevumu atbilstību tiek saprasta ne tikai kvalitatīvi veiktu projektu ieviešana no saturiskā viedokļa, bet arī likumdošanā noteikto prasību ievērošana. Jau iepriekš minētais iepirkumu jautājums ir tas, kas bieži prasa detalizētu izpēti un konsultācijas ar citām iestādēm. Lai izdevumus sertificētus kā atbilstošus, ir jābūt pārliecībai, ka sertificējamie dati ir pareizi. Tādēļ šis process aizņem vairāk laika nekā ticis plānots. Nepieciešama pilnīga pārliecība par to, ka iesniegtie naudas atmaksas pieprasījumi ir pareizi un nav šaubas par līdzekļu neattiecināmību, neradot vēlāk problēmas Eiropas Komisijai ar naudas līdzekļu atmaksu. Redzam arī pozitīvas tendences, jo uzlabojas ziņojumu kvalitāte, taču, palielinoties projektu skaitam, vienlaicīgi palielinās arī nepieciešamo precizējumu skaits. Dž.Engvegens norāda, ka ir saprotams, ka jāpaveic liels darbs un ir saprotama Latvijas vēlme, nosūtot Eiropas Komisijai datus, pārbaudīt, vai viss ir atbilstoši, taču ir jādomā, kā uzlabot darbu, noteikt, kas ir sistēmas vājie posmi. Ir jādomā, kā nākamajā plānošanas periodā panākt, lai sistēma darbojas ātrāk. Ja organizācijas līmenī ir problēmas, jādomā, kā tās atrisināt. I.Baltiņa piekrīt, ka būtiskus uzlabojumus var veikt attiecībā uz nākamo plānošanas periodu. Daudz kas tiek jau darīts šobrīd, piemēram, attiecībā uz projektu vērtēšanu ir samazināts projektu vērtēšanā iesaistīto institūciju skaits, atsakoties no otrā līmeņa starpniekinstitūcijām un vadības komitejām. Diskutējot par ieguldīto darba apjomu attiecībā uz pārbaudēm, būtu vairākas iespējas uzlabot sistēmu. Attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra jau šajā periodā ir analizējusi un centusies uzlabot sistēmu, samazinot prasības projekta īstenotājiem gala ziņojumiem. M.Oksanena uzsver, ka mūžizglītība ir ļoti svarīgs jautājums, taču, ja projektu pieteicēju kvalifikācija ir zema un tādēļ nevar atbalstīt projektus, tad ir ieteikums izmantot proaktīvu pieeju, strādājot ar nevalstiskajām organizācijām, izstrādājot vadlīnijas, rīkojot papildus apmācības un sniedzot konsultācijas. Ir arī būtiski, lai valdība apstiprina plānu mūžizglītības attīstībai, un mūžizglītībai ir jāpievērš īpaša uzmanība nākamajā plānošanas periodā. Jāievēro finanšu maksimāla noslogotība, jo, kā liecina Eiropas Komisijas pieredze, pastāv risks, ka ne visi projekti apgūst tik daudz finansējuma, cik paredzēts. Līdz ar to ir nepieciešams rīkoties ļoti operatīvi, un jāpārplāno līdzekļi. E.Kivriņa piekrīt un apstiprina, ka tam tiek pievērsta īpaša uzmanība. I.Baltiņa uzsver, ka vadošās iestādes pārstāvji pievērš uzmanību Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē esošo aktivitāšu finanšu līdzekļu apguvei, kā arī Eiropas Sociālā fonda finanšu progresam kopumā. I.Baltiņa informē, ka ir notikušas tikšanās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem saistībā ar esošo finanšu progresu un diskusijas par SF līdzekļu pārdali uz citu ministriju aktivitātēm. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi priekšlikumus un piedāvājusi SF līdzekļu apguves plānu, kura izpildi vadošā iestāde stingri uzraudzīs.

A.Lapiņš sniedz informāciju par Zemkopības ministrijas kompetencē esošajiem ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem (Pielikums Nr.10). I.Baltiņa vaicā, vai Zemkopības ministrijas rīcība attiecībā uz nākamo plānošanas periodu, kurā paredzēts, ka būvniecībai būs augstāka atbalsta intensitāte un papildus priekšrocības nekā tehnikas iegādei, neveicinās cenu kāpumu, un vai Zemkopības ministrija ir domājusi par mehānismiem, kā to nepieļaut. A.Lapiņš skaidro, ka, par cenām runājot, Latvijā ļoti maz tiek izmantota labā prakse par tehnisko specifikāciju izstrādi, lai izvēlētos atbilstošāko piedāvājumu. Otrs risinājums ir izmantot ārvalstu piegādātāju piedāvātās iespējas, piemēram, lietuviešu. Ir domāts arī par tehnisko palīdzību, ko paredzēts sniegt caur Lauku konsultāciju centru. Protams, pastāv risks, ka atbalsta augstā intensitāte būvniecībā var palielināt cenas, taču Zemkopības ministrija cer un paļaujas uz projektu ieviesēju pieredzi un labticīgo attieksmi attiecībā uz projektu ieviešanu, nevis fondu apgūšanu. Cenu kāpumu daļēji nosaka paši projektu realizētāji, kas var ietekmēt šo procesu un nepieļaut šantāžu no piegādātāju puses. I.Āboliņš informē, ka Ministru kabineta noteikumos par atklātu projekta iesniegumu konkursiem ir paredzētas tiesības Lauku atbalsta dienestam koriģēt izmaksas pārmērīgu cenu gadījumā, ir noteikti būvniecības griesti, kā arī tiesības samazināt finansējumu vai noraidīt projektu, ja tas būtiski atšķiras no tirgus vispārējās situācijas, pie tam projektu iesniedzējam ir jāievēro drošas finanšu vadības principi. Līdz ar to ir veiktas darbības, lai nākamajā plānošanas periodā uzlabotu situāciju. A.Afanasejeva norāda, ka, kopumā skatoties uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finanšu instrumenta izpildi, fondu apguve gan no Eiropas Komisijas puses, gan no vadošās iestādes puses tika vērtēta kā apmierinoša, bet tomēr, skatoties prezentāciju, ir redzams, ka programmu ieviešanas progress atšķiras pa pasākumiem. A.Afanasejeva vēlas vērst uzmanību un minēt atsevišķas aktivitātes, kur ZVFI ietvaros pasākumos ir neapgūts finansējums - tie ir „Akvakultūra”, „Piekrastes zvejas attīstība”, „Flotes atjaunošana un zvejas kuģu modernizēšana”. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fondam tie ir tādi pasākumi kā „Lauku teritoriju pārveidošanas un attīstības veicināšana”, „Mežsaimniecības attīstība”, „Apmācības” un „Vietējo rīcību attīstība (iniciatīvas "LEADER +" veida pasākums)”. Kas attiecas uz sasniedzamajiem rādītājiem, vairākiem ELVGF pasākumiem un ZVFI pasākumiem rādītāju izpilde būtiski atšķiras no sākotnēji plānotā. Par piemēru A.Afanasejeva min 4.1. pasākumu, kur finansējums ir gandrīz pilnībā apgūts, bet noteiktie rādītāji nav sasniegti. A.Afanasejeva vērš uzmanību, ka prezentācijas laikā netika minēti īstenie iemesli vai vispār netika minēti cēloņi attiecībā uz ZVFI, kādēļ ir vērojama rādītāju pārsniegšana. A.Afanasejeva norāda, ka tas varētu būt saistīts ar virssaistību uzņemšanos, finanšu pārdali starp pasākumiem, tomēr tas nav iekļauts ne prezentācijā, ne Eiropas Savienības struktūrfondu gadskārtējā ieviešanas ziņojumā. Papildus A.Afanasejeva jautā par noraidīto projektu lielo skaitu Lauku atbalsta dienestā ELVGF un ZVFI fondu ietvaros. A.Lapiņš skaidro, ka laika trūkuma dēļ prezentācijā netika iekļauta detalizēta informācija par katra rādītāja neizpildi vai izpildes pārsniegšanu. Atkarībā no pasākuma specifikas iemesli, kāpēc rādītāji ir pārsniegti vai nav sasniegti, ir ļoti dažādi. Viens no iemesliem, kādēļ rādītāji nav sasniegti, ir secinājums, ka jau sākumā objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ izpildes rādītāji ir ieplānoti tādi, kas nav sasniedzami, vai arī tur, kur pārsniegti rādītāji, iemesls ir saistīts ar prognozēšanas pieredzes trūkumu. A.Lapiņš apgalvo, ka nākamajā plānošanas periodā situācija šajā ziņā noteikti uzlabosies. I.Āboliņš skaidro, ka Lauku atbalsta dienests visbiežāk noraida projektus nepareizi veiktu iepirkumu dēļ un projektu pieteikumu iesniegšanas termiņu neievērošanas dēļ. Daudziem projektiem ir problēmas ar finanšu rādītāju izpildi, jo, apstiprinot projektu, tam ir jābūt ekonomiski dzīvotspējīgam.
Nolemj:

1. Pieņemt zināšanai pirmā līmeņa starpniekinstitūciju sniegto informāciju par ES struktūrfondu aktivitāšu ietvaros sasniegtajiem rādītājiem.



4. Eiropas Savienības struktūrfondu gadskārtējā ieviešanas ziņojuma par 2006. gadu apstiprināšana

I.Baltiņa informē, ka vadošā iestāde ir sagatavojusi Eiropas Savienības struktūrfondu gadskārtējo ieviešanas ziņojumu par 2006.gadu (turpmāk – gadskārtējais ziņojums). Gadskārtējais ziņojums ir ticis nosūtīts visiem uzraudzības komitejas locekļiem, un ir saņemti komentāri par gadskārtējā ziņojuma tekstu (pielikums Nr.11).

Dž.Engvegens norāda, ka gadskārtējā ziņojumā ir ietverts ļoti daudz informācijas, principā tas iekļauj visus elementus, kam jābūt, taču trūkst izvērsta analīze par to, kāpēc daudzi rādītāji nav sasniegti. Dž.Engvegens uzsver, ka gadskārtējam ziņojumam ir jābūt kā instrumentam, lai identificētu, kāpēc kaut kas nenotiek kā paredzēts. Pie tam, makroekonomiskā attīstība un SF ietekme uz tautsaimniecības attīstību nav iekļauta gadskārtējā ziņojumā. I.Baltiņa atbild, ka vadošā iestāde uzskata, ka gadskārtējā ziņojumā ir iekļauta visa nepieciešamā informācija, Eiropas Komisijai konkrēti jānorāda uz tām aktivitātēm, par kurām nepieciešama detalizētāka informācija. I.Baltiņa informē, ka, runājot par makroekonomisko situāciju, gadskārtējā ziņojumā ir iekļauta sadaļa par sociālekonomisko situāciju, kurā minēti galvenie makroekonomiskās situācijas noteicošie aspekti 2006.gadā. Tādējādi, ņemot vērā to, ka tika izteikts viedoklis nepieciešamību vadošai iestādei uzlabot gadskārtējo ziņojumu, par šīm detaļām būtu jādiskutē atsevišķi, lai līdz 30.jūnijam varētu to aktualizēt un iekļaut ziņojumā. I.Baltiņa vaicā, vai Eiropas Komisiju šāda pieeja varētu apmierināt.

A.Afanasejeva norāda, ka ir panākta vienošanās starp Eiropas Komisiju un vadošo iestādi, tomēr vēlas jau pie iepriekš teiktā minēt, kas būtu jāņem vērā, precizējot gadskārtējo ziņojumu. Informācijai attiecībā uz rādītāju pārsniegšanas vai nesasniegšanas iemesliem lauksaimniecības un zivsaimniecības jomās jātiek iekļautai gadskārtējā ziņojumā. Vēl ir jāņem vērā tos atmaksājamos apjomus ZVFI, kas ir iekļauti izdevumu deklarācijās, kas iesniegtas Eiropas Komisijā, jo pēdējā izdevumu deklarācijā ir 2 atmaksu gadījumi, kas neparādās 2006.gada ieviešanas ziņojumā. Jāņem vērā komentārs par finanšu kontroli un auditu ZVFI un ELVGF gadījumā. Ja pielikuma tabulā uzskaitīti veiktie auditi sadalījumā pa fondiem, tad tekstā tie fondu griezumā nav izdalīti. A.Afanasejeva vērš uzmanību uz Lauksaimniecības Ģenerāldirektorāta komentāru par tehnisko palīdzību, par kuru tika diskutēts pagājušā gadā. Ja aprakstošā daļā ir iekļauts tehniskās palīdzības līdzekļu plāns un izlietojums sadalījumā pa fondiem, tad tekstā joprojām pirmā līmeņa un otrā līmeņu starpniekinstitūciju tehniskās palīdzības līdzekļu izlietojums tiek aprakstīts abiem fondiem kopā. I.Baltiņa skaidro, ka ir tikai ELVGF tehniskā palīdzība. Attiecībā uz pārējiem komentāriem no vadošās iestādes puses būtu lūgums respektēt uzraudzības komitejas procedūru un visiem uzraudzības komitejas locekļiem detalizētus komentārus par dokumentiem sniegt iepriekš, lai par tiem varētu diskutēt sanāksmē. Ņemot vērā, ka regulā noteiktais ziņojuma iesniegšanas termiņš Eiropas Komisijai ir līdz 30.jūnijam, un ka šāda veida komentārus dzirdam pirmo reizi, vadošai iestādei tas varētu būt diezgan apgrūtinoši veikt precizējumus līdz 30.jūnijam, līdz ar to būtu jāvienojas par atsevišķu laika grafiku, lai precizēto ieviešanas ziņojumu varētu iesniegt Eiropas Komisijā.



Nolemj:

  1. Precizēt Eiropas Savienības struktūrfondu gadskārtējo ieviešanas ziņojumu par 2006. gadu atbilstoši Eiropas Komisijas izteiktajiem komentāriem un vienoties par laika grafika pagarinājumu gadskārtējā ziņojuma iesniegšanai Eiropas Komisijai.


1   2   3


Verilənlər bazası müəlliflik hüququ ilə müdafiə olunur ©atelim.com 2016
rəhbərliyinə müraciət